Kad var atņemt aizgādības tiesības pār bērnu
03 Jūn, 2016. \\ Ekspertu padomi un ieteikumi. \\ 1 komentārs.

Modes dizaineris Atis Artemjevs, ignorējot bāriņtiesas nolēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu par bērnu, šonedēļ kopā ar piecgadīgo dēlu bija devies nezināmā virzienā. Policija vīrieti ar bērnu atrada, un pret Artemjevu sākts kriminālprocess par izvairīšanos no bāriņtiesas nolēmuma. Tikmēr pats Artemjevs no kāda nepārbaudāma  e-pasta vairākiem medijiem bija nosūtījis paziņojumus, ka tādējādi viņš cenšoties nodrošināt sava bērna drošību un aizsargāt viņa intereses. Bērns vienmēr esot dzīvojis pie viņa, taču nu māte mēģinot viņu atņemt. Šis gadījums kārtējo reizi aktualizējis jautājumu par to, kādos gadījumos kādam no vecākiem vai abiem tiek liegtas aizgādnības tiesības pār bērnu, un kas darāms, lai tās atgūtu.

Latvijā ir visai skarba statistika par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārskatā par bāriņtiesu darbību 2015. gadā teikts, ka Latvijā ir 1641 ģimene, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un par kurām bāriņtiesa informējusi attiecīgi pašvaldību sociālos dienestus vai citas atbildīgās institūcijas. Šajās ģimenēs kopumā aug 2909 bērni. Saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu, pērn bērna aizgādības tiesības pārtrauktas 665 mātēm un 570 tēviem. Kopumā vecāku aizgādības tiesības pārtrauktas 1465 bērniem. Mazajai Latvijai ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tas ir liels skaitlis.

Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un tas nozīmē, ka vecākiem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu, kā arī pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību, kā arī tiesības noteikt bērna dzīvesvietu. Savukārt bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, viņa izglītošanu un audzināšanu. Arī tad, ja vecāki ir šķīrušies, viņu kopīgā aizgādība par bērnu turpinās. Ikdienas aizgādību turpina tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo, savukārt būtiskos jautājumos vecāki lēmumus pieņem kopīgi. Diemžēl nereti bērni tiek ierauti vecāku šķiršanās strīdos un tiek izmantoti kā savdabīgs “trumpis” gan jautājumā par viņu dzīvesvietas noteikšanu, gan arī par  mātes vai tēva tiesībām satikties ar bērnu. Tādos gadījumos kāds no vecākiem parasti vēršas tiesā, kura tad arī nosaka bērna dzīvesvietu, viņa aprūpes un saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu vai atļauju bērna izvešanai no valsts. Vecāki var arī noslēgt mutisku vai rakstisku labprātīgu vienošanos. Tomēr kamēr tiesa nav pieņēmusi attiecīgu nolēmumu, abiem vecākiem ir kopīgas aizgādības, kā arī neierobežotas saskarsmes tiesības ar bērnu.

Kādos gadījumos bāriņtiesas lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu? Vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Par vecāku tiesību nepildīšanu un aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu tās var tikt liegtas. Bāriņtiesu informācija liecina, ka vairumā gadījumu bērna šķiršana no ģimenes ir saistīta ar to, ka vecāki pret bērnu izturas vardarbīgi vai pienācīgi par viņu nerūpējas.

Bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna aizgādības tiesību atņemšanu, ja ir faktiski šķēršļi, kas kādam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu (brīvības atņemšanas soda izciešana, vecāku veselības stāvoklis); ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāku vainas – apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ.

Ja vecāki nevar nodrošināt bērnam pienācīgu aprūpi un audzināšanu savas slimības dēļ, bāriņtiesai nav jāpieņem lēmums par aizgādības tiesību atņemšanu. Tādos gadījumos bērns ir atzīstams par palikušu bez vecāku gādības un viņam jānodrošina ārpusģimenes aprūpe – aizbildnība, audžuģimene vai ievietošana bērnu namā. Jāatzīmē, ka šādos gadījumos vecākiem pašiem jāvēršas ar iesniegumu bāriņtiesā. Ja vecāki slimības dēļ nevar par bērnu pienācīgi rūpēties, taču lūgt viņam ārpusģimenes aprūpi atsakās, tas var būt par iemeslu aizgādības tiesību atņemšanai.

Bērnu aizgādības tiesības nekavējoši tiek atņemtas arī tad, ja bāriņtiesai rodas pamatotas aizdomas, ka bērns cietis no vecāku vardarbības. Likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” paredz, ka šīs tiesības tiek atņemtas ne tikai pierādītas vardarbības gadījumā, bet arī tad, ja par to radušās pamatotas aizdomas.

Civillikuma 203.panta otrā daļa paredz, ka tad, ja aizgādības tiesības tiek atņemtas vienam no vecākiem, aprūpi īsteno otrs vecāks. Tas nozīmē, ka bāriņtiesai šādos gadījumos pirmām kārtām jādara viss iespējamais, lai sameklētu otru vecāku un mudinātu viņu uzņemties rūpes par bērnu. Tomēr atbilstoši Civillikumam, bāriņtiesai pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par aprūpes tiesību atņemšanu, jālemj par iespēju tās atjaunot, vai arī jālemj par nepieciešamību iesniegt pieteikumu tiesai par vecāku aizgādības tiesību atņemšanu. Bāriņtiesa vērtē, vai novērsti visi tie iemesli, kas bijuši par iemeslu bērna izņemšanai no ģimenes.  Tā kā visbiežākā vaina ir vecāku alkoholisms, tad vērtējot, vai viņiem var uzticēt tālākās rūpes par bērnu, bāriņtiesai nepieciešama kā narkologa, tā arī kaimiņu, citu ģimenes locekļu, policija  darbinieku sniegtā informācija par to, vai vecāku dzīves veidā notikušas vērā ņemamas pārmaiņas. Tomēr, ja izrādās, ka pusgada laikā kopš aprūpes tiesību atņemšanas tās nav iespējams atjaunot,  bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību atņemšanu. Šos jautājumus skata jau tiesa, un tiesas kompetencē ir izlemt, vai atņemt aizgādības tiesības pilnībā, vai arī izteikt vecākiem brīdinājumu un uzlikt par pienākumu novērst tos apstākļus, kuri kalpoja par iemeslu aprūpes tiesību atņemšanai.

Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā ar tiesas spriedumu aizgādības tiesības atņemtas 326 mātēm un 314 tēviem. Tādējādi par dzīvu vecāku bāreņiem tikai 2015. gadā vien kļuvuši 828 bērni. Tanī pat laikā ar tiesas spriedumu aizgādības tiesības atjaunotas tikai 11 vecākiem – desmit mātēm un vienam tēvam.

Komentāri.
  • Evita
    novembris 22, 2018

    Labdien! Paldies par rakstu. Man šai sakarā radās jautājums. Es esmu aizbildne bērnam, kuru labprāt adoptētu, bet bāriņtiesa saka, ka bērns nekad nebūs juridiski brīvs sakarā ar mātes veselības stāvokli. Sakiet, ja mātes veselības stāvoklis ir tāds, ka atņemt aizgādības tiesības nav iespējams, vai pastāv iespēja, ka mātei var atjaunot tiesības rūpēties par bērnu?
    Māte neregulāri pieprasa tikšanos ar bērnu un pati uzskata, ka bērns viņai tiks atgriezts.

Komentēt.