Bēgļu krīze un cilvēku kontrabanda
Patvēruma meklētāju nelikumīga ievešana Eiropas valstīs noziedzīgajiem sindikātiem kļuvusi par vērā ņemamu peļņas avotu. Starptautiskā migrācijas organizācija (IOM) norādījusi, ka tas ir desmitiem miljardu eiro vērts bizness.
Vairāk kā 430 tūkstoši nelegālo imigrantu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem Eiropā tikai šogad vien ieradušies šķērsojot Vidusjūru, ar katru dienu pieaug arī to bēgļu skaits, kuri Eiropā ierodas pa sauszemes ceļu caur Balkānu valstīm. Teju katrs no viņiem cilvēku kontrabandistiem par nelegālo pārvešanu ir samaksājis vismaz tūkstoti vai vairāk eiro. Pēc Vīnes laikraksts “Falter” datiem, nelegāla pārvešana no Sīrijas uz Austriju vienam bēglim izmaksā no astoņiem līdz divpadsmit tūkstošiem eiro. Savukārt “Die Presse“ ziņo, ka brauciens pāri Vidusjūrai maršrutā Turcija – Lībija – Itālija maksā 3400 eiro. Pēc citu mediju ziņām vieta laivā maksājot arī no 400 līdz 1500 dolāriem. Bēgļu laivas ir vecas un nedrošas, un tikai šogad vien tām apgāžoties bojā gājuši vairāk kā 2000 nelegālo imigrantu. Saskaņā ar IMO datiem 2014. gadā bojā gāja 3297 migranti.
Kopš pastiprinātās Vidusjūras patrulēšanas sākuma nelegālo imigrantu ceļš arvien biežāk ved pa sauszemi – no Grieķijas pāri Maķedonijai un Serbijai līdz Ungārijai. Pēc tam, kad Ungārija slēdza savu dienvidu robežu un sāka īstenot pret nelegālo imigrāciju vērstus pasākumus, radies jauns maršruts cauri Horvātijai un Slovēnijai. Horvātija jau skarbi to izjutusi – saskaņā ar telekanāla HRT ziņām, pēc Ungārijas robežas slēgšanas tikai vienas diennakts laikā Horvātijā ieradušies apmēram 4000 nelegālo imigrantu. Jāpiebilst, ka sauszemes ceļš ir lētāks, nekā brauciens pāri Vidusjūrai – pēc pašu bēgļu medijiem sniegtās informācijas, tas izmaksājot no 1000 līdz 4000 eiro.
Cilvēku kontrabandistu ķēdes līdzinās narkotiku tirgoņu tīkliem. Ar bēgļu vervēšanu bīstamajiem braucieniem un viņu pārvadāšanu nodarbojas izpildītāji, kuri par organizācijas vadību nezina praktiski neko. Kā ziņo pasaules mediji, nereti izpildītāji ir cilvēki, kuri tādā veidā paši pelna naudu ceļam uz kādu no Eiropas valstīm.
Arvien vairāk cilvēku bēg no kara un nabadzības tādās vietās kā Sīrija, Afganistāna, Eritreja un Somālija. Tomēr nelegālo imigrantu skaitā nav tikai bēgļi no konflikta zonām. Starp tiem, kuri no Āfrikas mēģina nokļūt Eiropā, ir arī liels skaits ekonomisko migrantu – cilvēku, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus vai tikt pie bagāto Eiropas valstu sociālo pabalstu labumiem. Eiropas Savienība ne reizi vien norādījusi, ka šādi laimes meklētāji Eiropā nav gaidīti. Tomēr problēma tā, ka lielum lielais nelegālo imigrantu skaits Eiropā ierodas bez jel kādiem personu apliecinošiem dokumentiem, un noteikt, vai cilvēks tiešām bēg no valsts, kurā viņa dzīvībai draud briesmas, vai arī ir ekonomiskais migrants, reizēm var būt praktiski neiespējami.
Pēc ES robežsardzes kontroles aģentūras “Frontex” teiktā, pašlaik noziedzīgajiem grupējumiem migrantu kontrabanda, kopā ar cilvēku kontrabandu seksuālai un darbaspēka ekspluatēšanai, ir ienesīgāka par ieroču un narkotiku tirdzniecību. Saskaņā ar “Frontex” datiem, kontrabandisti arvien vairāk izmanto “Facebook” un citas sociālās saziņas vietnes savu pakalpojumu reklamēšanai, cenu pārrunāšanai, migrantu ceļojumu vietu un laiku organizēšanai, ziņo aģentūra BNS. Par cilvēku kontrabandas tīkla vērienu liecina jau tas vien, ka ES institūcijas aizdomās par šo9 nodarījumu tur apmēram 30 000 personas.
Pret cilvēku kontrabandistiem pastiprināti vērsušies arī Vācijas drošības spēki – ziņo LETA-AFP. Pagājušajā gadā par imigrantu nelegālu ievešanu valstī Vācijas policija arestēja 2149 cilvēkus, bet šogad līdz jūlijam veikti jau 1785 aresti. Cilvēku kontrabandisti nāk no dažādām valstīm – starp Vācijas policijas arestētajiem ir Ungārijas, Rumānijas, Serbijas, Sīrijas un Bulgārijas pilsoņi.
Paplašinās ne tikai kontrabandā iesaistīto valstu ģeogrāfija. Arī cilvēku kontrabandistu metodes kļūst arvien rafinētākās un nežēlīgākas. Bēgļus pārvadā ne vien cilvēku pārpildītās laivās, bet arī kuģu bunkuros, slēgtos jūras konteineros, automašīnās ar duultām grīdām vai autofurgonos bez gaisa cirkulācijas. Augustā pasauli šokēja ziņa par Austrijā šosejas ceļmalā uzieto kravas furgonu, kurā tika atrastas 59 vīriešu, astoņu sieviešu un četru bērnu mirstīgās atliekas. Saldētas gaļas pārvadāšanai paredzētajā furgonā cilvēki bijuši saspiesti kā “siļķes mucā”, un, visticamāk, nosmakuši. Šie cilvēki, visticamāk, no Ungārijas vesti uz Austriju. Ungārijas policija par šo nodarījumu arestēja vairākus Bulgārijas un vienu Afganistānas pilsoni, taču viņi visi ir tikai zemākā līmeņa izpildītāji.
Liela daļa no nelegālajiem imigrantiem, kuri visiem līdzekļiem cenšas nokļūt ES valstīs, ir ekonomiskie bēgļi, un no viņiem cilvēku kontrabandisti prasa ievērojami lielākas summas, nekā par kara bēgļu transportēšanu.
Viens no spilgtākajiem ekonomisko bēgļu piemēriem, ar kuriem pēdējo gadu laikā ne reizi vien nācies saskarties arī Latvijai, ir vjetnamiešu nelegālo imigrantu mēģinājumi nokļūt ES. Kā ziņo aģentūra LETA, par katru vjetnamieti cilvēku tranzīta organizētāji iekasē aptuveni 10 000 ASV dolāru. Saskaņā ar LETA informāciju, 2013.gadā par nelikumīgu Latvijas robežas šķērsošanu aizturēti 10 Vjetnamas pilsoņi, 2014.gadā – 98, bet šogad līdz 28.maijam jau 100 vjetnamieši. Vjetnamas pilsoņu mērķa valstis pārsvarā ir Polija un Vācija, kur izveidojušās lielas vjetnamiešu kopienas. Šie dati liecina, ka Latvijā darbojas organizēts noziedzīgs tīkls, kura galvenais rūpals ir Vjetnamas pilsoņu pārvietošana, turklāt saskaņā ar Latvijas robežsardzes teikto, šajās krimināli sodāmajās aktivitātēs iesaistīti arī Latvijas pierobežas iedzīvotāji, kuri par saviem pakalpojumiem saņemot brangu naudu.
To, ka cilvēku kontrabandistu izdomai tiešām nav robežu, apliecina arī nesenais gadījums uz Polijas un Lietuvas robežas, kad pārbaudot kādu autocisternu ar Igaunijas reģistrācijas numuru, Polijas muitnieki atrada rajā astoņus vjetnamiešus. Cisternā esot valdījis pamatīgs karstums, un, kā norādīja “Lrytas.lt5”, šie cilvēki būtu varējuši nosmakt.
Autors: Guna Apse
Komentēt.