„Brīnumbērna” Kurčenko slava un noriets
Latvijas banku kontos atrasti un arestēti Ukrainas oligarha Sergeja Kurčenko „atmazgātie” līdzekļi 80 miljonu ASV dolāru, 177 000 eiro, un viena miljona čehu kronu apmērā. Kurčenko lietas izmeklēšanai Ukrainas tiesībsargi plāno veidot kopīgu izmeklēšanas grupu ar Latviju, bet paša Kurčenko bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča paspārnē izveidotā biznesa impērija plīst pa visām šuvēm.
Trīsdesmitgadīgais miljardieris Sergejs Kurčenko dzimis Harkovā, maznodrošinātā ģimenē. Ieguvis ekonomista izglītību un apguvis jurisprudenci, kurā 2013. gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu. 15 gados sācis strādāt par kurjeru kompānijā „Ekspogaz”, bet no 16 līdz 20 gadu vecumam bijis tās pārdošanas menedžeris. Ar „Ekspogaz” nopelnītiem un kredītā paņemtiem 200 tūkstošiem ASV dolāriem sācis nekustamā īpašuma biznesu, bet 2008. gadā, pateicoties naftas produktu pārdošanai, viņa biznesa gada apgrozījums sasniedzis 300 miljonus ASV dolāru. Tā ir paša Kurčenko popularizētā oficiālā versija.
Jurists, kurš prot vienoties
Ukrainas „Forbes” 2012. gadā veiktā izmeklēšana zīmē citu ainu. Kurčenko biznesa karjera tiešām sākās ar nekustamā īpašuma pārdošanu, tikai šī biznesa galvenā iezīme bijusi bankās ieķīlāto īpašumu attiesāšana un tālāka pārdošana izsolēs. Nekustamo īpašumu darījumos specializējās viņa 2006. gadā dibinātā firma „Kaskad KSV”, ar komercplatību uzpiršanu nodarbojās arī ar viņu saistītā „KMK Oil,” kuru bankas vairākkārt sauca tiesas priekšā par hipotekāro kredītu nemaksāšanu. Biznesa partneri Kurčenko raksturoja kā „zinošu juristu, kurš labi prot vienoties”. Ar labajām komunikācijas spējām un prasmi pierunāt darījumu partnerus, Kurčenko skaidroja arī „Gaz Ukraina” (“ГазУкраїна-2009”) panākumus Ukrainas naftas produktu tirgū, savukārt labi informēti avoti to saista ar viņa spēlēto Janukoviča kasiera lomu un visaugtāko aprindu protekcijām.
Ukrainas tirgū „Gaz Ukraina” sevi kā nopietnu spēlētāju pieteica 2012. gadā, kad tikai pusgada laikā tā Ukrainā ieveda 400 tūkstošus tonnas naftas produktus. Kompānija kļuva par favorītu sašķidrinātās gāzes izsolēs, bet „Forbes” avots Ukrainas valdībā jau 2012. gadā ziņoja, ka „Gaz Ukraina”, bez akcīzes nodokļa maksas, ik mēnesi realizējusi apmēram 40 000 tonnas sašķidrinātās gāzes. Tā kā iedzīvotājiem realizētās gāzes iepirkuma cena bija ievērojami zemāka, viss apjoms noformēts kā „balonu gāze,” un pelņa no vienas tonnas pārdošanas svārstījusies sešu līdz deviņu tūkstošu grivnu (248 – 372 eiro) robežās. „Gaz Ukraina” grupas uzņēmumi nodarbojās ar sašķidrinātās gāzes un naftas produktu importu, eksportu un tirdzniecību vietējā tirgū, kā arī kontrolēja 150 degvielas uzpildes stacijas, apdrošināšanas kompāniju „Перлина страхування” un „Real bank”. 2012. gadā „Gaz Ukraina” nopirka arī Harkovas Futbola klubu „Metalist”.
Vajadzīgie cilvēki vajadzīgajās aprindās
Kā 2008. gadā ar nedaudz vairāk kā 60 000 grivnu (apmēram 2500 eiro) lielu pamatkapitālu reģistrētā kompānija sasniedza tādus rezultātus? Visticamāk, panākumu atslēga meklējama Sergeja Kurčenko un bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča dēla Oleksandra draudzībā, kā arī Kurčenko draudzīgajās attiecībās ar Ukrainas tā laika ģenerālprokurora Viktora Pšonkas dēlu Artemu, bijušo Reģionu partijas frakciju vadītāju Augstākajā Radā.
Kurčenko biznesa konkurentiem 2012. gadā sākās negaidītas problēmas ar savu kravu muitas dokumentu noformēšanu. Ja līdz 2012. gada sākumam muitas procedūra aizņēma no divām dienām līdz 2 nedēļām, tad pēc tam tā prasīja no 20 līdz 60 dienām. Muitas formalitāšu kārtošana esot mākslīgi vilcināta teju visiem gāzes tirgus dalībniekiem, izņēmums bijis vienīgi „Gaz Ukraina” grupas uzņēmumi. „Forbes” avots Enerģētikas ministrijā izteicies, ka kompānija izmanto tā sauktā „aprautā tranzīta” shēmas – krava iebraukusi Ukrainas teritorijā, taču līdz izbraukšanas punktam tā arī nenonākusi, pazūdot kaut kur valsts plašumos. Tas ļāvis izvairīties kā no akcīzes, tā ienākuma nodokļu nomaksas, un pusgada laikā kompānijā tādā veidā „ieekonomējusi” 1,5 miljardus grivnu.
Pēc vēl kāda Ukrainas „Forbes” avota teiktā, „Gaz Ukraina” grupā ietilpstot 55 uzņēmumi, kuru lielākā daļa piederot cilvēkiem, kuri nekad iepriekš ar biznesu nav nodarbojušies, bet pēkšņi kļuvuši gan par uzņēmumu īpašniekiem, gan ģenerāldirektoriem. Par daudzu darbību jau 2012. gadā bijušas ierosinātas tiesu lietas, kurās ņirbējuši atzinumi par „fiktīvu uzņēmējdarbību”, „valsts līdzekļu izšķērdēšanu lielos apjomos”, „juridiskās personas neesamību norādītajā adresē”, utml. Tanī pat laikā Kurčenko neviens „neērtus” jautājumus neuzdeva, kas, visticamāk, bijis saistīts ar viņa labajām attiecībām Harkovas prokuratūras vadošajās aprindās, un prasmi veidot pareizās attiecības ar vajadzīgajiem cilvēkiem.
Mākoņi sabiezē
2013. gadā „Gaz Ukraina” paziņoja par apvienošanos ar enerģētikas kompāniju VETEK («Восточноевропейская топливно-энергетическая компания»). Kompānija paziņoja arī par Odesas naftas pārstrādes rūpnīcas 99,6% akciju iegādi, bet 2013. gada beigās tā iegādājās „Sparschwein Gas” uzpildes staciju tīklu Vācijā (170 stacijas), un mediju koncernu „UMH Group”. Pēdējais pirkums izmaksāja apmēram 340 miljonus dolāru. „UMH group” ietilpstošā Ukrainas „Forbes” galvenais redaktors Vladimirs Fedorins pēc darījuma paziņoja, ka Kurčenko tikai vēlas īstenot vienu no trim mērķiem – „aizbāzt žurnālistiem muti pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, padarīt baltu savu reputāciju, izmantot žurnālu tādu jautājumu risināšanai, kuriem nav nekā kopēja ar mediju biznesu.” 2014. gada martā izdevniecības nams „Forbes” atsauca kompānijas „UMH Group” licenci Ukrainas „Forbes” izdošanai. Savukārt Vācijā, pēc „Deutsche Welle” ziņām, kopš 2014. gada notiek izmeklēšana par iespējamo naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas ar Kurčenko saistītajos „Sparschwein Gas GmbH” un „Sparschwein Gas Handels GmbH”. 2013. gada vasarā VETEK iegādājās arī Ukrainas „Brokbiznesbank” akcijas. Savukārt gadu vēlāk Ukrainas Nacionālā banka sāka „Brokbiznesbank” likvidācijas procesu.
Kurčenko VETEK formāli ieņem novērotāju padomes priekšsēdētāja amatu, taču mediji ne reizi vien norādījuši, ka viņš ir holdinga patiesais īpašnieks. Savukārt VETEK līdzekļi plūduši caur vairāk nekā desmit Kiprā, Panamā, Honkongā un citās ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem. Lielākajai daļai šo uzņēmumu bankas konti bijuši reģistrēti Latvijas kredītiestādē. 2014. gada augustā Ukrainas ģenerālprokuratūra klasificēja VETEK kā noziedzīgu organizāciju.
Meklētāko noziedznieku sarakstā
Kurčenko iekļauts Ukrainas meklētāko noziedznieku sarakstā. Viņš apsūdzēts par valsts līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā un nelikumīgā īpašumu pārņemšanā. Pēc Ukrainas prokuratūras ziņām, Kurčenko Maidana laikā finansējis arī milicijas specvienību „Berkut,” provokatoru grupas un citus noziedzīgus grupējumus. Tikmēr Kurčenko, kurš no Ukrainas nopludinājis 13 miljardus grivnu, vai 1,6 miljardus ASV dolāru, dzīvo Maskavā, viņa holdings VETEK pārtapis holdingā „Premier Oil Group”, un iegādājies 73 DUS un 4 naftas bāzes Krimā, bet viņa treideru kompānija „Neftegaz” apgādā ar naftas produktiem Krimas pussalu. Pirms pusgada viņa uzņēmums Krimai piegādāja apmēram 70% degvielas, tagad piegāžu apjoms samazinājies līdz 15%, un apgādā vairs tikai paša Kurčenko DUS, ziņo Krievijas mediji. Viņa Maskavas kompānijai esot finanšu problēmas – piemēram, viens no „Neftegaz” bijušajiem vadītājiem pametis darbu trīs mēnešus pēc kārtas neizmaksātas algas dēļ. Izskatās, ka Janukoviča kasiera Kurčenko „veiksmes stāsts” bez augstajiem atbalstītājiem tuvojas norietam.
Komentēt.