Eksperts: Angelu Merkeli ar propagandas palīdzību vēlas gāzt Kremlis
Apmēram 40% vāciešu vēlas kancleres Angelas Merkeles atkāpšanos viņas īstenotās politikas dēļ, liecina žurnālā “Focus” publicētā pētījumu centra “Insa” veiktā aptauja. Tikmēr viens no vadošajiem vācu ekspertiem Krievijas jautājumā – apskatnieks Boriss Raitšusters (Boris Reitschuster) intervijā “Focus” paudis, ka Angelu Merkeli ar propagandas palīdzību patiesībā vēlas gāzt Kremlis.
“Putins cenšas destabilizēt Vāciju,” teicis Raitšusters, “turklāt viņam ir īstermiņa un ilgtermiņa mērķi. Ilgtermiņa perspektīvā viņš vēlas vājināt Eiropas Savienību vai panākt tās izjukšanu, jo Krievijai, kā lielākajai valstij kontinentā, būs vieglāk ietekmēt atsevišķas valstis, nekā vienotu Eiropu.” Pēc eksperta domām Putins vēlas spēlēt Eiropā lomu, kādu patlaban spēlē Amerikas Savienotās Valstis – tādas valsts – protektora lomu, kura piedalās visu svarīgo lēmumu pieņemšanā. “Mums nav jābaidās ne no krievu tankiem, ne zaldātiem, bet drīzāk jābaidās no liela mēroga aizkulišu ietekmes. Paši krievi to sauc par “šrēderizāciju,” kas nozīmē mērķtiecīgu elites korumpēšanu. Un tā, diemžēl, jau ir aizgājusi pietiekami tālu.”
Pēc Raitšustera teiktā, Putina tuvākais mērķis ir Merkele. Viņas politiskā karjera bēgļu krīzes dēļ jau tā karājas mata galā, un ja Vācijā notiks kaut kas nopietns, atkārtosies Ķelnes notikumi, lieta nonāks līdz terora aktiem, vai, nedod Dievs, realitātē notiks tādi noziegumi, kā trīspadsmitgadīgās Lizas izdomātais izvarošanas stāsts, sabiedrības noskaņojums tā mainīsies, ka Merkele var nonākt neapskaužamā situācijā.”
Savukārt uz žurnālistes jautājumu, kāpēc viņš uzskata, ka Kremlis grib gāzt Merkeli, apskatnieks atbild: ”No pirmā acu uzmetiena tas šķiet neticami, taču atcerieties vēsturi – VDK un Stasi (saīsinājums no Ministeriums für Staatssicherheit (Valsts Drošības ministrija)) ne reizi vien jau gribējuši gāzt vācu politiķi, un šobrīd man ir no droša avota iegūti konkrēti pierādījumi, ka Kremlim patiešām ir plāns pret Merkeli, un Eiropā var notikt lietas, kuras, kā mēs ceram, nekad nenotiks. Par to ir zināms arī Berlīnei. Merkele, kura nāk no bijušās Austrumvācijas, redz Putinam cauri, un ir viņa lielākais pretinieks Rietumos. Bez viņas sankcijas pret Krieviju var gluži vienkārši izjukt. Bet tas Putinam ir vitāli svarīgs jautājums – ekonomiskās krīzes dēļ viņa vara Krievijā var sašūpoties.”
Raitšusters uzskata, ka savus mērķus Krievija mēģina panākt ar hibrīd kara uzbrukumiem. Putins un viņa līdzgaitnieki saskatot Rietumu roku kā aiz Ukrainas un Gruzijas revolūcijām, tā aiz “arābu pavasara” notikumiem, un Krievija esot pārliecināta, ka šie notikumi bijuši Rietumu apmaksāti un vadīti. Tādēļ Krievijas ģenerālštāba vadītājs Valērijs Gerasimovs jau 2013. gadā esot pieprasījis, lai Maskava pati savā bruņojumā ņem hibrīd kara metodes. Gerasimovs esot minējis, ka nepieciešamas plaša mēroga kampaņas ar dezinformācijas, politisko, ekonomisko, humanitāro un citu nemilitāru metožu pielietošanu. Šīs kampaņas jārealizējot ar vietējo iedzīvotāju protesta potenciāla izmantošanu.
Pēc Raitšustera domām Krievijas stratēģija īstermiņa perspektīvā var izrādīties veiksmīga un nest lielu kaitējumu. “Ja es skatītos tikai Krievijas televīziju, tad būtu pārliecināts, ka pie mums Vācijā ir pasaules gals, un sāktu pārdomāt, vai nevajadzētu lūgt patvērumu mierīgajā un stabilajā Krievijā. Jo Krievijas televīzija par bēgļiem stāsta kā par “bakterioloģisko bumbu”, sirseņiem un “grēku plūdiem”, par viņu plašā mērogā īstenoto seksuālo varmācību, tanī skaitā arī pret bērniem. Būtībā pašus absurdākos stāstus. Nereti man zvana paziņas no Maskavas un norūpējušies taujā, vai Vācijā es esmu drošībā,” uzsver Raitšusters.
Pēc eksperta domām pēdējo gadu pieredze liecina, ka Putins tādus hibrīd uzbrukumus veic pastāvīgi. “Ārpolitiskie uzbrukumi un agresija viņa iekšpolitikai ir īsts dzīvības eliksīrs. Tas novērš uzmanību no tā, kā valsti aplaupa Kremļa nelielā kliķe.”
Avoti: “Focus”, inopresa.ru, aģentūra LETA
Rita Krasta
Komentēt.