Grūti izprotama pirmstermiņa atbrīvošana
Pārlieku mīksti un grūti izprotami tiesas spriedumi nav tikai Latvijas problēma. Somijā par nežēlīgu slepkavību ar divpadsmit gadiem cietumā sodītais Markus Pasi Penkja (Pönkä) iznāca brīvībā pēc astoņiem ieslodzījumā pavadītiem gadiem. Nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai netraucēja arī tas, ka slepkavība nebija vienīgais viņa pastrādātais noziegums, bet soda izciešanas laikā viņš pamanījās uz īsu brīdi no cietuma izbēgt. Šonedēļ Penkja Helsinkos atkal stājies tiesas priekšā. Šoreiz viņš ir aizdomās turamais lietā par krāpniecību, un viņu vaino nelikumīgā ieroča iegādē un nēsāšanā.
Somijas pilsoņa pastrādātais noziegums pirms dažiem, gadiem izsauca īstu vētru Igaunijas un arī Somijas sabiedrībā. 2005. gada 12. decembrī divdesmit divus gadus vecais Pjenke kādā Tallinas dzīvoklī, dalot krāpšanas rezultātā iegūto naudu, nošāva savu biznesa partneri – 21 gadu veco Keijo, bet viņa līķi sadalīja gabalos iepakoja polietilēna maisiņos, un atstāja turpat īrētajā dzīvoklī. Pēc divām dienām tos atrada dzīvokļa saimnieks.
Pjenki Igaunijas policija tanī laikā jau bija aizturējusi citas krimināllietas ietvaros. Somijas policija bija izsludinājusī viņa starptautisko meklēšanu saistībā ar liela mēroga krāpniecību. Izmantojot viltotus rēķinus, viņš no tūkstoš dažādām firmām bija izkrāpis apmēram vienu miljonu eiro.
Par slepkavību Pjenkem 2007. gadā Igaunijas tiesa piesprieda 12 gadus ilgu cietumsodu, viņam bija jāatlīdzina arī 150 382 kronu apbedīšanas izdevumi upura radiniekiem, bet soda izciešanai viņu nosūtīja uz Somiju.
Savukārt par krāpniecību Pjenki tiesāja 2008. gadā Helsinkos, piesprieda viņam četrus gadus ilgu cietumsodu un lika atmaksāt cietušajiem izkrāpto naudu.
Soda izciešanas laikā – 2010. gada jūnijā, Pjenke pamanījās izbēgt no pilnā ātrumā braucoša cietuma automobiļa. Policija viņu aizturēja jau pēc stundas. Šinī laikā Pjenke bija iegājis vairākos veikalos un nopircis zobu suku. Tā kā aizturēšanas laikā viņš neizrādīja pretošanos, Helsinku tiesa nolēma viņu par šo bēgšanas mēģinājumu nesodīt.
Nākamais Pjenkes “varoņdarbs” bija 2013. gadā, kad viņš neatgriezās atpakaļ soda izciešanas vietā pēc īslaicīga atvaļinājuma no cietuma. Ieslodzījuma vietas vadība toreiz taisnojās, ka Pjenke īslaicīgos atvaļinājumos no cietuma izlaists vairākkārt, taču viņš vienmēr esot atgriezies atpakaļ noteiktajā laikā. Nezināmā virzienā pagaisušo slepkavu vairākas dienas bez panākumiem meklēja gan Somijas, gan Igaunijas policija, bet Pjenke, padzīvojies brīvībā, pats sazinājās ar cietuma vadību pa e-pastu un atgriezās kamerā.
Tā kā Somijā neatgriešanās no īslaicīga cietuma atvaļinājuma neskaitās noziegums, arī par šo pārkāpumu slepkavu nesodīja.
Pjenkes kontā ir sevišķi nežēlīga slepkavība un krāpšana lielos apmēros un dokumentu viltošana. Igaunijas tiesa viņam piespriedusi 12 gadus ilgu cietumsodu, Helsinku tiesa par krāpniecību – četrus gadus. Divas reizes viņš mēģinājis no cietuma bēgt, un tomēr viņa prasība par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu tika apmierināta. Pagaidām nav zināms, vai ieroča neatļauta nēsāšana, kā arī iesaistīšanās kārtējā krāpnieciskā grupā, Helsinku tiesai šķitīs pietiekami nopietns iegansts, lai Pjenkem būtu jāizcieš arī atlikušais soda termiņš.
Latvijā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda reglamentē Krimināllikuma 61. pants. Piemērojot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, ņem vērā notiesātā personību un uzvedību soda izciešanas laikā, kā arī to, vai viņš ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu, u.c. likumā noteiktās prasības. Kopš 2015. gada nosacīti pirmstermiņa atbrīvotajiem var piemērot arī elektronisko uzraudzību.
Savukārt nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var ierosināt tikai tad, kad notiesātais izcietis:
– ne mazāk kā pusi no noteiktā soda par izdarīto mazāk smagu noziegumu;
– ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par tīšu noziegumu, un sodāmība par šo noziegumu nav noņemta vai dzēsta;
– ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda un no jauna izdarījusi tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā;
– divdesmit piecus gadus no brīvības atņemšanas soda, ja notiesātais ir persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums.
Autors: Portāla procesilatvija.lv redakcija
Komentēt.