Lielbritānijas un Eiropas Savienības būt vai nebūt jautājums
23. jūnijā, kad Latvija svinēs Līgo svētkus, Lielbritānija referendumā balsos par palikšanu vai aiziešanu no Eiropas Savienības. Pēc pašreizējām prognozēm izstāšanās pretinieku pārsvars pār Brexit atbalstītājiem sarucis līdz vienam procentpunktam. Lielbritānijas palikšanu ES atbalsta 45% britu, bet par izstāšanos gatavojas balsot 44% pilsoņu. Tomēr sociologi atzīmē, ka daudz noteiks vēlētāju aktivitāte un tā saucamā pēdējā brīža izvēle.
Eksperti gan lēš, ka visticamāk, Lielbritānija paliks ES sastāvā. Jo neatkarīgi no referendum rezultāta, noteicošais tomēr būs Lielbritānijas parlamenta balsojums par Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanu, un parlamentā daudzi apzinās, ka Anglijas izstāšanās no ES var atstāt visai smagu un grūti prognozējamu iespaidu uz šīs valsts ekonomiku. Šajā posmā vismaz teorētiski izstāšanos vēl var apturēt. Turklāt šis referendums nav pirmais par izstāšanās tēmu. Lai arī Lielbritānija Eiropas Ekonomikas kopienai pievienojās tikai 1973. gadā, pirmo reizi briti par izstāšanos no ES referendumā balsoja jau 1975. gadā, un toreiz 67% balsotāju izšķīrās par labu palikšanai. Balstiesības būs arī Īrijas, Maltas, Kipras un juridiski Lielbritānijas sastāvā esošo Sadraudzības valstu pilsoņiem. Turklāt jāņem arī vērā, ka britu premjerministra Deivida Kamerona komandas sagatavotie aprēķini, ka izstāšanās gadījumā katra britu ģimene gadā zaudēs 4300 mārciņu vai teju piecus ar pusi tūkstošus eiro, arī pēdējā brīdī var atrast daudzas dzirdīgas ausis.
Deivids Kamerons neslēpj, ka valdība iestājas par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā, jo tas atbilst Lielbritānijas ekonomiskajām interesēm un drošībai. Tāpat viņš ne reizi vien publiski uzsvēris, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES pašiem britiem nozīmēs zemāku dzīves līmeni, iespējams, arī mazākas algas un augstākas cenas veikalos. Savukārt izstāšanās atbalstītāji piesauc katram britam tik saprotamo vēlmi pašiem valdīt pār savu valsti, noteikt spēles noteikumus, un vairs nedzirdēt tādas frāzes, kā šī rīcība, likumu izmaiņas utml ir pretrunā Eiropas Savienības noteikumiem vai prasībām. Kā izteicies viens no izstāšanās idejas kvēlākajiem atbalstītājiem Neatkarības partijas līderis Naidžels Faražs, “Ja nobalsosim par palikšanu, mēs turpināsim būt savienībā, kuras valūta ir uz sabrukuma robežas, kurā imigrācijas krīzes dēļ gada laikā ir ieceļojuši vairāk nekā pieci tūkstoši islāmistu teroristu un kura vēlas, lai Turcija kļūtu par tās dalībnieci piecu gadu laikā.” Arī šie argumenti ir skaidri saprotami un pieņemami lielākai daļai britu.
Pirmās ekonomiskās problēmas referendum sakarā jau ir manāmas. Kā ziņo ārvalstu mediji, Brexit un tai sekojošās nenoteiktības perioda gaidās daudzi Lielbritānijas uzņēmēji uz citām valstīm jau pārveduši aptuveni 65 miljardus sterliņu mārciņu. Ne velti Deivids Kamerons uzsver – izstāšanās kampaņa zem britu ekonomikas palikusi bumbu ar laika degli. Eļļu ugunij vēl pielēja Lielbritānijas iekšlietu ministrijas teiktais, ka pēc izstāšanās no ES no tās varētu tikt izraidīti trīs miljoni bloka pilsoņu. Proti, tiesības dzīvot un strādāt pārējās 27 dalībvalstīs Lielbritānijas pilsoņiem piešķir tieši šīs valsts dalība ES. Nav arī skaidri un nepārprotami pateikts, kas izstāšanās gadījumā notiks ar tiem citu ES valstu pilsoņiem, kuri dzīvo un strādā Apvienotajā karalistē. Izstāšanās atbalstītāji gan apgalvo, ka ikvienam ES pilsonim, kurš Lielbritānijā atrodas likumīgi, būs visas tiesības šajā valstī palikt.
Jāpiebilst, ja Lielbritānija paliks ES, tas notiks uz jauniem noteikumiem, kurus paredz pēc ilgām un grūtām sarunām ar Briseli noslēgtā februāra vienošanās. Proti, Lielbritānijai būs tiesības iebilst pret eirozonas finanšu lēmumiem, kas nebūs Londonas interesēs, turklāt tika panākta arī vienošanās par daudzu britu ieskatā sāpīgāko jautājumu – pabalstiem viesstrādniekiem. Minētais lēmums paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku bērni dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada. Pabalsti migrantu bērniem, kas dzīvo citās valstīs, turpmāk tiks maksāti atbilstoši pabalstu līmenim viņu dzimtenē. Briti var atviegloti uzelpot – nākotnē iespēju tā saucamajam “pabalstu tūrismam” būs mazāk.
Tomēr pozitīva Brexit iznākuma gadījumā Apvienoto karalisti var sākt plosīt iekšējas problēmas. Ja referendumā nobalsos par Lielbritānijas izstāšanos no ES, būs gaidāms referendums Skotijā par izstāšanos no Apvienotās karalistes. Kā zināms, Skotija dalību ES atbalsta. Savukārt Īrijas valdība paziņojusi, ka izstrādā stratēģiju gadījumam, ja Apvienotā Karaliste pametīs ES. Lai nu kā, bet Lielbritānijas izstāšanās no ES noteikti atstās iespaidu arī uz citām bloka valstīm. Ekonomisti lēš, ka tā atstās negatīvu iespaidu uz ES budžetu, un ir ļoti iespējams, ka tādā gadījumā tiks pārskatīti arī ES atbalsta mehānismi. Ja ne citādi, tad vismaz ar bagātās Eiropas finansiālā atbalsta mazināšanos Brexit sekas izjustu arī Latvija.
Komentēt.