Pludinātājus uz tiesu!
06 Jul, 2017. \\ Dienas komentārs. \\ Nav komentāru.

Šī rīta politiskajā diskusijā radio par t.s. “Rīdzenes sarunām” četri dažādu Saeimas partiju pārstāvji (trīs no koalīcijas, viens no opozīcijas) aktīvi apsprieda “oligarhu” shēmošanas un valsts nozagšanas mācībstundas materiālus, proti, sarunu ierakstus. Tas, protams, ir labi – jo beidzot būtu laiks pieķerties tēmai arī no varas pārstāvju puses. Diemžēl notikušā analīzē dominēja tikai viena galvenā doma. Tā, kuru vēl iepriekšējā nedēļā ļoti koncentrētā veidā pauda bijušais premjers, bet tagad AS “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis: štrunts par sarunu saturu, galvenais būtu atrast un par biedinājumu citiem sodīt to nelieti, kas žurnālam “Ir” šīs sarunas nopludinājis…

Publiskā reakcija uz žurnāla “Ir” publicētajām “Rīdzenes sarunām” vispār ir dalām divās galvenajās daļās. Pirmā: šūmēšanās sabiedriskajā telpā par notikušo faktu (proti, sarunām) kā tādu – sak, redz, kā viņi… Otrā: vainīgā meklēšana no politiskās elites un tiesībsargājošo iestāžu puses, jo – kā gan tas tā varēja notikt, ka publiskajā telpā nokļuvis kas tāds. Ne viens, ne otrs virziens nav konstruktīvs. Jo no “šūmēšanās” tāpat nekāda labuma nav. Savukārt no varasvīru puses galvenais akcents uz “pludinātāja” saukšanu pie tiesas liecina, ka nekas jau pēc būtības nav mainījies. Tik vien tas, ka šādi “dīli”, iespējams, vairs nenotiek “Rīdzenes” viesnīcā, bet Zoodārzā, restorānā vai pirtiņā pie ezera. Ja pirmais polemikas virziens vēl būtu puslīdz saprotams (jo ko gan šajā gadījumā sabiedrība īsti var darīt, ja pat tiesībsargi sakās neko nezinām un neko nevaram). Tad otrais jau ir simptomātisks un patiesībā politisko sistēmu raksturojošs.

Tomēr gan pirmajam, gan otrajam virzienam patiesībā vajadzētu koncentrēties pavisam citā gultnē. Sabiedriskajā telpā nav dzirdēts faktiski neviens kvalificēts un analītisks skatījums no “Rīdzenes sarunās” plaši apspriesto mediju pārstāvju puses. Tāpat šajā ziņā trūkst arī tradicionāli pļāpīgo politologu viedokļa un, pats galvenais, analītiska skatījuma. Kolēģi žurnālisti aprobežojas tikai ar fakta konstatāciju, bet ne sistēmisku mediju telpas analīzi. Ja reiz paši žurnālisti nevar vai varbūt negrib analizēt situāciju, tad ko prasīt no ierindas sociālo tīklu lietotāja? Būtu gribējies redzēt arī žurnālistisku izmeklēšanu – nevis vienkārši tekstuālu pazobošanos par daiļrunīgo valodiņu “oligarhu sarunās”, bet gan pētījumu: redz, sarunās tiek pieminēts konkrēts notikums, konkrēts vārds vai shēmošanas virziens, bet dzīvē tas noticis tā un šitā. Sarunās tiek runāts par TV ziņu raidījuma sižetu, ko “sakārtos” medijos iesūtītie ielikteņi, tad – bija vai nebija šis sižets, bija vai nebija slavinošs raksts. Plaši tiek “izķidāts” laikraksts “Diena”. Tad kādas ir bijušas tās žurnālistu un redakcijas vadības izmaiņas – kas, kur un kādā veidā ir pārcelts, kas, kur un kāpēc ir ticis rakstīts.

Par varas elites reakciju gan nebūtu ko brīnīties. Jo tiešām – kurš bija tas nelietis, kas pasniedza žurnālam “Ir” šos materiālus (domājams, ka zināma skaidrība vismaz virtuves līmenī ir arī par šo jautājumu)? Un kamēr pozīcijas un opozīcijas partiju līderiem būs pārliecība, ka pludinātājs jānodod tiesai, jo tā vajag, tikmēr politiskā elite būs iepuvusi no galvas. Citējot jau minēto radio diskusiju: “Es tagad neiedziļināšos saturā, jo tās bija privātas sarunas, bet mums visiem ir tiesības uz savu privāto telpu un privātajām sarunām, tāpēc galvenais jautājums: kā kompetento iestāžu ierakstītās sarunas nonāca publiskajā telpā.” Un galu galā tiešām – “Rīdzenē” taču mūsu politbiznesmeņi gluži privāti diskutēja par to, kā sashēmot, skārtot un izlaupīt valsti, kā salikt “savējos” visos vajadzīgajos amatos… Bet privāti diskutēt var par jebko.

 

Komentēt.