Bija, vai nebija, redzēja, vai tomēr neredzēja…
21 Apr, 2017. \\ Ekspertu padomi un ieteikumi. \\ Nav komentāru.

Vieni vienīgi jautājumi, uz kuriem atbildi līdz ar spriedumu jādod tiesai. Par cik tiesvedība krimināllietā turpinās, personas vārdā nesauksim, bet lietas būtība sekojoša.

2015.gada septembrī  vēlā vakarā uz neapgaismotas šosejas pasažieru autobusa vadītājs notrieca velosipēdistu. Viss, ka parasti to rāda reklāmas rullīšos par tumšu ceļu un neredzamu gājēju vai braucēju. Protams, izsaukta policija, neatliekamā palīdzība, sastādīts Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols, apzināti liecinieki un cietušais, par laimi dzīvs, nogādāts slimnīcā.

Šoferis ar lielu autovadītāja stāžu viennozīmīgi apgalvo, ka pirms negadījuma priekšā braucošo velosipēdistu nav pamanījis, jo pirms tam apdzinis citu velosipēdisti (kā izrādījās, cietušā sievu), kurai bija  atstarojošs un mirgojošs lukturītis, atgriezies savā braukšanas joslā un tikai jutis sitienu pa busiņa labo pusi. Kad apstājies, lai noskaidrotu, kas tas bija par sitienu, ieraudzījis notriekto braucēju.

Tālāk jau parastā procedūra. 2015.gada oktobrī velosipēdists atzīts par cietušo, uzsākts kriminālprocess, kura ietvaros vairāk, kā pusgadu  pratināti liecinieki, veiktas ekspertīzes u.t.t. , kamēr 2016.gada jūnijā pieņemts lēmums par personas, t.i. šofera atzīšanu par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.p.2.d. un 2016.gada 10.augustā pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības

Bet te nu sākas vesela virkne jautājumu. Pats galvenais – vai velosipēdists bija tumšajā diennakts laikā uz neapgaismota ceļa redzams, vai tomēr nebija. Policijas protokolā pieminēts, ka velosipēds ar atstarojošiem elementiem nebija aprīkots, bet cietušajam mugurā esot bijusi gaismu atstarojoša veste. Gribētos piebilst, ka ja veste lietota ilgstoši vai netīra, nekādu efektu gan viņa nedod.

Ātrās medicīniskās palīdzības telefonogrammā par cietušā ievietošanu Gaiļezera slimnīcā papildus diagnozei norāde, ka cietušajam ir alkohola apreibums, kā izriet no Dzīvas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdziena, tad cietušajam asinīs konstatēts 0,66% etilspirta.

Būtībā  aina izskatās gaužam nepievilcīga – pa tumšu ceļu brauc iereibis velosipēdists, mugurā kaut kāda veste, velosipēds ar atstarotājiem aprīkots nav, galvā aizsargķiveres arī nav un lūdzu – ceļu satiksmes negadījums.

Tikai vai tiešām lietas izmeklēšanai bija nepieciešami veseli deviņi mēneši, kuru laikā vērīgajai izmeklētāja acij paslīdējuši garām būtiski fakti – kur tad ir tā zaļā veste ar atstarojošiem elementiem ? Tai vajadzētu figurēt kā lietiskajam pierādījumam – bet pazudusi bez pēdām. Liecinieku liecības arī visai dīvainas, tā piemēram, sieviete apgalvo, ka sēdējusi autobusa  aizmugurē pēdējā sēdvietā, bet no turienes lieliski varējusi redzēt, kā negadījums notika. Pie kam, autobusā dega iekšējā gaisma, tad stiklos atspoguļojas salons, bet kas notiek ārā, redzēt grūti, tomēr  sieviete pat piefiksējusi, ka veste ir zaļā krāsā!   Dažkārt jau gribas izrādīties par svarīgu personu kādā notikumā…

Arī fakts, ka velosipēdists bija alkohola reibumā, kaut kā lēni un līgani no faktu apzināšanas pagaisa…

Tātad, no paša negadījuma, līdz lietas nonākšanai tiesā ir pagājis pusotrs gads. Zinot tiesu noslogotību, līdz spriedumam paies vēl gana ilgs laiks, bet negadījumā vainojamam šoferim nācies aiziet no darba, līdz šim nevainojami strādājošais pusmūža vīrietis nu ir saukts pie kriminālatbildības. Savukārt negadījumā cietušajam bija visai smagas traumas, kuru sekas, droši vien, viņš izjūt vēl arvien. Lieciniekiem šajā lietā dzīvē noteikti ir citas prioritātes, nevis līdz sīkumiem atcerēties pusotru gadu vecu notikumu, tostarp, bija tā veste, atstaroja, vai nē.

Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” neapstrīd lietas izmeklētājas profesionalitāti, bet jautājumi tomēr rodas, kā tad tur īsti bija, jeb arī nebija…

Diemžēl, joprojām uz Latvijas ceļiem iet bojā vai gūst smagus ievainojumus gan gājēji, gan velosipēdisti tieši šo atstarojošo elementu neesamības dēļ.  Ne vienmēr negadījumos vainojami spēkratu vadītāji, bet jebkurā gadījumā arī viņi uzskatāmi par cietušajiem – tieši morālā ziņā, jo nav viegli sadzīvot ar domu, ka esi kādu savainojis, vai pat nogalinājis.

Kāds būs spriedums konkrētajā gadījumā, informēsim.

Atliek vēlreiz atgādināt uz ceļa jābūt uzmanīgam un redzamam, tad, kā to mēdz teikt – sargi sevi pats, tad Dievs tevi sargās.

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” valdes loceklis Valerijs Markuns

Komentēt.