Dzeram sulas!
10 Nov, 2017. \\ Ekspertu padomi un ieteikumi. \\ Nav komentāru.

Vai pakās nopērkamās sulas ir “cukura bumba”, vai tomēr  labs vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu avots? Cik bieži ieteicams dzert sulas, lai tās mūsu veselības saglabāšanai un uzlabošanai nestu vislielāko labumu?

Lai kā arī to negribētos atzīt, tomēr neskatoties uz plašo sabiedrības informēšanu un dietologu ieteikumiem, Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem sulu patēriņiem Eiropā, kā arī mēs par maz uzturā uzņemam augļus un dārzeņus, kas šobrīd ir svarīgākā produktu grupa uztura šķīvī. Vai regulāra sulu dzeršana ļauj šo “robu” mūsu ēdienkartē aizpildīt?

Cik daudz sulu dzeram?

Latvijā sulas dzer vidēji mazāk nekā daudzās Eiropas valstīs, kur sulu dzeršanas tradīcijas ir labāk attīstītas. Vidēji Latvijā sulu un nektāru patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju veido 15 litrus, tātad nedaudz vairāk kā viena sulas paka mēnesī. Salīdzinājumam – vidēji Eiropā tas ir 19 litri uz iedzīvotāju. Visvairāk Eiropā sulas un nektāri tiek dzerti Maltā – 33 litri uz iedzīvotāju, Vācijā – gandrīz 30 litri uz iedzīvotāju un Norvēģijā – 29 litri uz iedzīvotāju. No Baltijas valstīm visvairāk sulas dzer igauņi – vidēji par četriem litriem vairāk uz cilvēku, bet lietuvieši – vidēji par diviem litriem mazāk nekā latvieši. Savukārt vismazākais sulu patēriņš ir Balkānu valstīs – Rumānijā, Slovākijā un Bulgārijā.

Daudzviet pasaulē, lai veicinātu dārzeņu un augļu patēriņu ikdienas uzturā, valsts mērogā ir ieviesta programma „5 a day” jeb „5 dienā”. Programmas iniciators ir Pasaules Veselības organizācija, un saskaņā ar to ikvienam cilvēkam veselības veicināšanai dienā nepieciešams uzņemt vismaz 5 porcijas jeb 400 gramus augļu un dārzeņu, turklāt vienu no dienas porcijām var būt glāze sulas. Projekta “Sulasspēks” iniciators ir biedrība „5 dienā”, kas ir SIA „CIDO Grupa” sociālā iniciatīva un izveidota, lai Latvijā veicinātu augļu un dārzeņu, kā arī sulu iekļaušanu uzturā.

Ko sulu iekļaušana ikdienas ēdienkartē dod mūsu veselībai? Andis Brēmanis, biedrības “5 dienā” pārstāvis un Latvijas Diētas ārstu biedrības vadītājs norāda, ka sulu dzeršanas tradīcijas Latvijā tikai veidojas līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu veidošanos. Esam sasnieguši jau atzīstamus rezultātus un paradumu maiņu, jo sulu un nektāru patēriņš no gada uz gadu pakāpeniski pieaug un lēnām tuvojas Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēc biedrības “5 dienā” ekspertu teiktā, sulas pakās saglabājot arī augļu un dārzeņu īpašības.

Minerālvielas, vitamīni un organiskās skābes

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas  departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Iveta Veinberga stāsta, ka sula ir vērtīgs produkts mūsu organismam. Tā apgādā organismu ar minerālvielām, vitamīniem, organiskajām skābēm un citām barības vielām. Turklāt pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka sulās esošā augļu cukura dēļ paaugstinās arī cukura līmenis asinīs, tā nebūt nav.

Piemēram, uztura zinātnieces Lailas Meijas virsvadībā veiktais pilotpētījums ar senioriem, kuri divus mēnešus uzturā dzēra glāzi apelsīnu sulas, ļauj secināt, ka šī sula ir labs B grupas vitamīna folskābes avots. Vienlaikus pētījums uzrādīja, ka apelsīnu sula neietekmē  holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Pētījumā piedalījās 20 seniori, kuri divus mēnešus, nemainot pamata ēdienkarti, uzturā izdzēra glāzi apelsīnu sulas. Pētījuma dalībniekiem tika salīdzinātas analīzes, kas tika veiktas pirms un pēc pētījuma, izdarot secinājumus par apelsīnu sulas ietekmi uz organismu. Viens no pētījuma galvenajiem secinājumiem ir, ka apelsīnu sula organismā būtiski palielina folskābi, kas ir B grupas vitamīns. Pētījuma sākumā 75% dalībnieku folskābes līmenis bija nepietiekams. Savukārt pētījuma beigās vairs tikai 30% dalībnieku tas bija nepietiekamā daudzumā.

Jāatzīmē, ka B grupas vitamīna folskābes trūkums organismā varētu būt  izplatīta problēma Latvijas iedzīvotājiem, īpaši senioriem, nepilnvērtīgā uztura dēļ, kurā par maz tiek iekļauti produkti, kas to satur, piemēram, salātlapas, svaigus dārzeņus, augļus, ogas un to sulas.

Folskābes trūkums organismā saistāms ar vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas var izpausties kā anēmija, kas savukārt izpaužas kā vājums un darba spēju pazemināšanās. Folskābes pietiekamībai organismā īpaša uzmanība jāpievērš plānojot grūtniecību, jo tās trūkums bērnam var radīt smagas  iedzimtas patoloģijas.

 Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnoloģijas fakultātē veiktais pētījums par piecu sulu sastāvu, nosakot augļu un dārzeņu sulās esošās minerālvielas un bioaktīvās vielas, liecināja – sulās visvairāk ir tādu minerālvielu kā kālijs, magnijs, mangāns un fosfors, kā arī tās ir labs antioksidantu un vitamīnu avots, kas palīdz neitralizēt kaitīgos brīvos radikāļus.

Eiropas Savienībā noteiktās kvalitātes pārbaudes ir ļoti stingras, kas nodrošina to, ka līdz patērētājam rūpnieciski ražotās sulas iepakojumos nonāk jau ar ļoti augstiem kvalitātes rādītājiem. Uz iepakojuma uzrakstīto produkta nosaukumu “sula” aizsargā Latvijas Republikas normatīvais akts – Ministru kabineta noteikumi „Prasības attiecībā uz augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem”, kas strikti nosaka gadījumus, kad produktu drīkst saukt par sulu. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti par marķēšanu, tostarp uz sulām un tām līdzīgiem produktiem, ir ļoti strikti, un to atbilstību uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Veikalu plauktos ir nopērkamas sulas, nektāri un sulu dzērieni. Lai neapjuktu un izdarītu pēc iespējas pareizāku izvēli, nepieciešamas elementāras zināšanas par tām.

Sulas

Iepakojums savā ziņā ir vārdnīca pircējam. Ja uz produkta iepakojuma ir uzrakstīta „sula”, tad tā ir sula, kas ir ražota no svaigiem augļiem, dārzeņiem vai ogām vai arī no koncentrētas sulas.

Koncentrēta sula tiek iegūta, tehniski atdalot ūdeni no augļu vai dārzeņu sulas to ieguves vietās. Koncentrētas sulas tiek ražotas, lai tās būtu vieglāk uzglabājamas un transportējamas, un iedzīvotāji varētu dzert, piemēram, iecienītās citrusaugļu sulas, kuras ražot Latvijā no svaigiem augļiem būtu neiespējami, jo šie augļi Latvijā neaug, bet transportēšanas laikā zaudētu vērtīgās īpašības. Nepieciešamības gadījumā sulai vēl drīkst pievienot augļu un ogu mīkstumu. Sulām nedrīkst pievienot cukuru, jo sulu saldumu veido augļu dabīgie cukuri. Sulai nedrīkst pievienot konservantus un citas pārtikas piedevas.

Nektāri

Atsevišķas augļu, ogļu un dārzeņu sulas, kas ir viskozas, skābas vai biezas,  tīrā veidā nav iesējams iedzert, piemēram, upeņu, plūmju, dzērveņu un citronu sulas. Ne vienmēr mūsu, it īpaši bērnu, gremošanas sistēma panes šīs spēcīgās  sulas. Tādēļ, lai padarītu šīs sulas baudāmas, tās tiek vairāk atšķaidītas ar ūdeni un arī saldinātas. Šādus sulu produktus sauc par nektāriem.

Arī nektārus ražo no sulas vai koncentrētas sulas, taču tiem pievieno vairāk ūdens. Atbilstoši prasībām nektāra sastāvā sulai ir jābūt vismaz 25% – tās daudzums ir atkarīgs no augļa veida un tas ir norādīts arī produkta marķējumā. Piemēram, vīnogu nektārā minimālais sulas daudzums ir 50%, dzērveņu – 30%, bet banānu – 25%.

Nektārā drīkst pievienot arī cukuru, citronskābi un aromātu, bet nedrīkst pievienot konservantus, krāsvielas un citas pārtikas piedevas. Pievienotās sastāvdaļas ražotāji norāda nektāru marķējumā uz iepakojuma.

Sulu dzērieni

Atšķirība no sulām un nektāriem, sulu dzērienu sastāvā ir vēl mazāks sulas vai koncentrētas sulas saturs – mazāk par 25%. Papildus drīkst pievienot cukuru, saldinātājus, citronskābi, aromātu, krāsvielas, u.tml., bet pievienotajām sastāvdaļām ir obligāti jābūt norādītām marķējumā uz iepakojuma. Sulu dzērienus tautā bieži vien dēvē par limonādēm.

Autors: Guna Apse

Komentēt.