Mārtiņš Pužuls: Vērtīga ir darbinieka stimulēšana palikšanai uzņēmumā arī pēc 50+ sasniegšanas
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir uzsākuši realizēt valstij ļoti nepieciešamu programmu – “Atbalsts ilgākam darba mūžam”. Tas paredz darba vides un cilvēkresursu iespēju izvērtējumu darbavietās, nosakot darba organizācijas piemērotību gados vecāko darbinieku potenciāla izmantošanai. Projekta ietvaros jau notikušas pirmās ekspertu tikšanās un semināri “Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam darba mūžam”, kuros rosinātās diskusijas radīja pārdomu gammu. Tieši šī vecuma cilvēki bieži vien ir pakļauti lielākam bezdarba riskam nekā gados jaunākie kolēģi, tāpat tieši vecākā gada gājuma darbiniekiem bieži vien ir lielākas problēmas piemēroties strauji mainīgajam darba tirgum, kas nereti prasa no darbinieka ne tikai pieredzi un iepriekš iegūtas zināšanas, bet arī spēju apgūt jaunas tehnoloģijas un prasmes darbā ar modernajām iekārtām.
Vispirms jau par šāda projekta nepieciešamību. Projekts ir uzsācis savu darbību vitāli svarīgā mūsu valsts posmā. Demogrāfiskā situācija neprognozē plašu gados jauna (25 gadi un jaunāki) darbaspēka ieplūšanu darba tirgū. Jau plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk skan informācija par nepieciešamību ievest darbiniekus no ārzemēm… Projekta ietvaros centīsimies panākt, lai darbinieki t.s. 50+ vecuma kategorijā paliek strādāt, pilnveidojot viņu darba vietas, uzlabojot darba apstākļus un sekojot veselības stāvoklim.
Iekļautās nozares. Projekta mērķnozares ir definētas Ministru Kabineta (MK) noteikumu pieņemšanas brīdī un sākotnējā stadijā aktivitātes notiks šajās nozarēs. Jau konferencē un semināros izskanēja doma par nepieciešamību iekļauties projektā arī citām nozarēm (piemēram, satiksme). Tāda iespēja pastāv, bet ne nākamā gada laikā.
Uzņēmumu pieredze. Katrā no semināriem savā pieredzē dalījās vairāku uzņēmumu pārstāvji. Tika piedāvāti visdažādākie varianti, kā veicināt 50+ darbinieku kategorijas saglabāšanu uzņēmumā. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem var minēt AS “Swedbank” pieredzi, aicinot darbā šī vecuma darbiniekus. Arī bankas operatoru centros tiek likts uzsvars uz pieredzējušiem darbiniekiem. Savukārt Latvijas Mežu dienesta pieredze par gados vecāku darbinieku iesaisti jauno tehnoloģiju apguvē parāda, ka rezultātu var sasniegt – darbinieki ātri un kvalitatīvi iesaistās digitālo prasmju apgūšanā. Savā pieredzē dalījās daudzi uzņēmumi, taču klausītāju (dalībnieku) rindās nebija uzņēmēju, kuri atbrīvo darbiniekus, kas ir ieguvuši arodslimības vai nepiesaista darbinieku amatu kandidātus 50+ un pirmspensijas vecumā.
Darba vides pielāgošana. Praktiskā semināru sadaļa, kurā biju iesaistīts visvairāk. Valsts normatīvajos aktos ir noteikts regulējums par “darba vides pielāgošanu indivīdam”. Bet kā ir reālajos apstākļos? Vai, veicot darba vides riska izvērtējumu, tiek ņemts vērā nodarbinātā vecums un veselības stāvoklis? Dalībnieku domas fokusējās uz vairākām galvenajām lietām:
– darba vietas iekārtošana;
– elastīgs darba laiks;
– veselības aprūpe.
Darba vietas iekārtošanā var paredzēt maināmu darba galda virsmas augstumu, kas ļautu dažādot darbinieka darba pozu. Noteikti svarīgs ir efektīvi regulējams darba krēsls. Tas nav lēts prieks, bet ļoti svarīgs ir kvalitatīvs, pareizi noregulēts un salāgots ar galda virsmu. Nav mazsvarīga arī darba vietas displeja izvēle. Atkarībā no veicamā darba var izvēlēties visdažādāko raksturlielumu displejus. Elastīgs darba laiks nodarbinātajiem – ar to saprotot gan teledarbu, gan saīsinātu darba dienu vai nedēļu. Loģiski, ka nakts darbus vajadzētu izslēgt no šīs kategorijas nodarbināto darba grafikiem, bet uzņēmumos un iestādēs var atrast īslaicīgus darbus, piemēram, iekļaušanās klientu pieplūduma laikā. Veselības aprūpe. Ideālais variants, par kuru stāstīja lidostas “Rīga” pārstāve, ir savs medpunkts uzņēmumā – var sekot izmaiņām nodarbināto veselībā un laikus paredzēt, kam pievērst papildu uzmanību. Obligātās veselības pārbaudes var paredzēt biežāk, nekā to nosaka normatīvie akti, taču to mērķis nav izbrīvēt darbiniekus veselības stāvokļa dēļ, bet gan pēc iespējas ātrāk un objektīvāk izvērtēt izmaiņas, kas notiek organismā.
Izmaiņas, organismam novecojot. Savās domās dalījās vairāki arodveselības un arodslimību ārsti. Jā, visi bija vienisprātis, tādas notiek, bet ar veselīgu dzīvesveidu tās var atvirzīt uz vēlāku laiku, un nodarbinātajam tas ir svarīgi. Paredzot iespēju sportot, piedalīties dažādos deju pulciņos un kolektīvos, citās pašdarbnieku aktivitātēs, nodarbinātais saņem nepieciešamo kustību daudzumu un, pats galvenais – cilvēks socializējas, ir iesaistīts uzņēmuma, iestādes vai dzīves vietas norisēs. Piemēram, SIA “Cēsu alus” pieredze, aktivizējot savus pirmspensijas darbiniekus un jau uzņēmumā pensionējušos ļaudis dažādām veselības izzināšanas aktivitātēm. Un ne tikai tas, arī vienkārša pēcpusdiena bijušo kolēģu vidū var sniegt daudz pozitīvas enerģijas.
Koplīgumi. Praktiski viss, ko esmu minējis šajā rakstā, var rast atspoguļojumu uzņēmuma vai nozares Koplīgumā. Ir jāatsakās no “veiksmīgajiem punktiem” Koplīgumos, kuros tiek paredzēts veicināt darbinieka “aiziešanu” no uzņēmuma, papildus izmaksājot pabalstus utt. Daudz vērtīgāka būs darbinieka stimulēšana palikšanai uzņēmumā arī pēc 50+ sasniegšanas, un, pat sasniedzot pensijas vecumu, justies vajadzīgam savam darba kolektīvam un savai valstij. Te nu gan arodbiedrības veic gana lielu darbu un šis darbs būtu jāpaplašina arī citos uzņēmumos.
Noslēdzot īso apskatu par konferenci un semināriem “Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam darba mūžam”, gribu minēt piemēru par darba organizāciju kādā uzņēmumā, kas nodarbojas ar augstkāpēju darbu. Pieredzējušais darbinieks ir galvenais skolotājs šajā brigādē. Viņš rūpējas par ekipējuma pietiekamību un drošības pasākumu ievērošanu. Praktiski mastā kāpj tikai īpašos gadījumos. Viņam galvenais ir nodod šo savu bagātīgo pieredzi.
Mārtiņš Pužuls, LBAS vecākais darba aizsardzības speciālists
Komentēt.