Trīs svarīgākie dokumenti, kuriem jābūt katra cilvēka personīgajā arhīvā
09 Mai, 2017. \\ Ekspertu padomi un ieteikumi. \\ Nav komentāru.

Testaments, nākotnes pilnvarojums un laulību līgums ir trīs dokumenti, kurus par svarīgākajiem katra cilvēka dzīvē atzīst Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP). Šo dokumentu esība ir katras ģimenes interesēs, jo tie ievieš mieru savstarpējās attiecībās un sakārto mantiskās attiecības. “Dzīvoklis, privātmāja, zeme, kaut nedaudz naudas bankā – arī nelielas materiālās vērtības ir to vērtas, lai sakārtotu juridiskās formalitātes attiecībā uz tām,” uzsver LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Testaments vai mantojuma līgums

Testaments ir personas vienpusējs rīkojums (novēlējums), ko viņš dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu vai mantas daļu, par atsevišķām lietām vai tiesībām. Testamentā mantas īpašnieks paredz kārtību, kādā manta pāriet uz mantiniekiem. Tiesības sastādīt testamentu ir katram cilvēkam. Katrs vēlāk sastādītais testaments atceļ iepriekšējo. Ņemot vērā to, ka testaments ir vienpusējs darījums, būtisks nosacījums ir tā rakstveida forma.

Testaments var būt publisks vai privāts. Publiskos testamentus taisa zvērināts notārs. Privāts testaments ir, piemēram, mājas apstākļos sastādīts un glabāts, taču jārēķinās, ka pašu spēkiem gatavots, tas var netikt izpildīts. “Pavisam vienkāršs reāls piemērs – visa manta paša sastādītā testamentā tiek novēlēta mīļotajai krustmeitai. Taču tajā nav minēts ne krustmeitas vārds, ne uzvārds, ne personas kods, tādēļ novēlējums paliek neīstenots. Tāpat mājās taisītu testamentu var neatrast vai gluži pretēji atrast, izlasīt un nolemt to iznīcināt, jo testamenta saturs neatbilst atradēja gaidām. Pie notāra taisītajam vai notāram slēgtā aploksnē glabāšanā nodotajam testamentam ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsies spēkā, jo publiskie un glabāšanā nodotie testamenti tiek reģistrēti Publisko testamentu reģistrā. To novērtē arvien vairāk cilvēku – aizvadītā gada laikā to personu skaits, kas izvēlējās taisīt publisko testamentu, audzis par 30%,” stāsta Sandra Stīpniece.

Kā liecina LZNP dati, 78% Latvijas iedzīvotāju, kuri vēršas pie notāriem, lai jautātu juridisku padomu kā sakārtot dzīves laikā iegūtā īpašuma nākotni, nezina, ka savu pēdējo gribu var paust ne tikai testamentā, bet arī mantojuma līgumā. Mantojuma līgumu savā starpā noslēdz mantojuma atstājējs un viņa izvēlēts mantinieks, un šis līgums kā divpusējs darījums nav vienpusēji atsaucams. Mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums netiks atsaukts, viņam nezinot. “Mantojuma līgumam ir prioritāte pret testamentu, un vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Tātad – abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem ir noteikta skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu attiecībā uz tā mantu. Jebkurā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka tad, ja testamenta nav vispār, cilvēka vietā lēmējs būs likums, bet diemžēl reizēm tas ir iemesls strīdiem aizgājēja tuvinieku starpā,” norāda LZNP priekšsēdētāja.

Nākotnes pilnvarojums

LZNP dati rāda, ka pēdējā desmitgadē Latvijā vidēji izsniegtas gandrīz 40 000 dažādas pilnvaras gadā, taču katrā ģimenē noteikti būtu vērts izskatīt nepieciešamību pēc nākotnes pilnvarojuma. Personas ar nākotnes pilnvarojuma palīdzību varētu aizsargāt savas intereses gadījumos, ja viņu spēja rīkoties patstāvīgi un arī ikdienas jautājumu risināšanā kļūs ierobežota. Pats cilvēks, nevis tiesa izvēlas personu, kura to vajadzības gadījumā  pārstāvēs, tādēļ ar nākotnes pilnvarojumu vairāk tiek respektēts personas privātums, konfidencialitāte un citas intereses.

“Katrai ģimenei būtu vērts izrunāt šo jautājumu, īpaši domājot par situācijām, kad kāds tuvinieks ( un tas ne vienmēr būs gados vecākais) pēkšņi var smagi saslimt, piemēram, nonākt komas stāvoklī pēc auto avārijas un uz kādu brīdi nespēt rūpēties par savu ģimeni, darījumiem vai bankas kontiem. Šādās situācijās  nākotnes pilnvarojumā ieceltā  uzticības persona, piemēram, pilngadīgs bērns vai dzīvesbiedrs, var  rīkoties ar bankas kontiem. Tas var būt kritiski svarīgi, ja finanšu līdzekļi nepieciešami, piemēram, ārstēšanās izdevumu segšanai vai bērnu uzturēšanai,” pieredzē dalās S. Stīpniece.

Laulības līgums

Arvien mazāk izplatīts ir mīts, ka laulības līgumus slēdz tikai ļoti turīgi cilvēki vai tie, kam manta svarīgāka par mīlestību. Laulības līgums ir iespēja parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām. Turklāt tā ir iespēja izvairīties no strīda par mantu gan laulāto, gan citu ģimenes locekļu starpā, atvieglojot mantas dalīšanu gan mantošanas, gan laulības šķiršanas gadījumā, kas īpaši svarīga ir laikā, kad vairums īpašumu tiek iegādāti kredītā. 2014. gadā pie notāriem tika noslēgti 897 laulības līgumi, 2015. gadā – jau 1029, bet 2016. gadā 1160, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

“Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no viņa neko prasīt. Arvien biežāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevarēs tikt attiecināti uz otra laulātā mantu,” stāsta LZNP priekšsēdētāja.

 

Autors: Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore

Komentēt.