AT tiesnesis Strupišs pieņem lēmumu sava bijušā klienta advokāta Miķelsona lietā
20 Feb, 2017. \\ Epicentrā. \\ Nav komentāru.

Augstākās tiesas tiesnesis, Disciplinārtiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pieņēmis lēmumu sava bijušā klienta lietā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Pirms pieciem gadiem Strupišs vēl kā jurists sniedza atzinumu uzņēmumam “Pilsetprojekts Invest”, savukārt pērn kā Augstākās tiesas tiesnesis noraidīja kasācijas sūdzību, kas bija par labu “Pilsetprojekts Invest” interesēm.

Miljoniem eiro vērtā ēka Rīgas centrā pieder uzņēmumam “Latvijas projektēšanas sabiedrība”. Pirms nepilniem septiņiem gadiem dalībnieku mazākums ar tiesas lēmumu panāca, ka vairākumam atņem balsstiesības. Īsā laikā iecēla jaunu valdi. Tika iztukšoti bankas konti un noslēgti fiktīvi līgumi. Tas izriet no materiāliem lietā, kurā uz apsūdzēto sola nonāca uzņēmuma bijušais valdes loceklis Dzintars Skujiņš un zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons. Abi savu vainu noliedz. “Mārcis Miķelsons mantkārīgā nolūkā organizēja pilnvaru pārsniegšanu, ko mantkārīgā nolūkā izdarīja uzņēmējsabiedrības atbildīgais darbinieks Dzintars Skujiņš (…), kā arī Mārcis Miķelsons organizēja svešas mantas, kura atradās citas personas Dzintara Skujiņa pārziņā, izšķērdēšanu (piesavināšanos) lielā apmērā,” lasāms lēmumā par kriminālprocesa nodošanu tiesai.

Šo gadu laikā paralēli kriminālprocesam uzņēmuma dalībnieku vairākums dažādās tiesvedībās centās atgūt zaudēto ietekmi. Vienā no šādām lietām tobrīd vēl jurists Aigars Strupišs sniedza savu atzinumu. Ar Miķelsonu saistītai firmai “Pilsetprojekts Invest”, visticamāk, tas bija nepieciešams, lai panāktu, ka civillietu izskata citā tiesā.

Dažus gadus vēlāk Strupišs kļuva par Augstākās tiesas tiesnesi. Uz viņa galda nonāca kasācijas sūdzība, kurā vienā pusē bija “Latvijas projektēšanas sabiedrība” otrā – “Pilsetprojekts Invest”. Pērn decembrī Strupišs atteica ierosināt tiesvedību. Tas bija par labu uzņēmumam “Pilsetprojekts Invest”, kā labā pirms pieciem gadiem bija rakstījis juridisko atzinumu. Strupiša lēmums bija nepārsūdzams. Sākotnēji Strupišs saka, ka īsti neatceras savu saistību ar “Pilsetprojekts Invest”. Taču, kad “de facto” atgādina par juridisko atzinumu, zina pastāstīt arī detaļas. “Līgums ar “Pilsetprojekts Invest” man nav bijis. Visticamāk, tas bija personiski Miķelsonam, jo līgumi, man šķiet, ne arvienu viņa pārstāvēto sabiedrību nav bijuši,” norāda Strupišs. Vēlāk rakstiski Strupišs “de facto” paskaidroja, ka kopumā Miķelsonam sniedzis divus juridiskos atzinumus. Prokuratūras ieskatā Miķelsons savulaik bijis “Pilsetprojekts Invest” faktiskais vadītājs un patiesā labuma guvējs.

Strupišs ilgu laiku bijis pasniedzējs Latvijas Universitātē. Savulaik bijis viens no Komerclikuma autoriem. Pirms divarpus gadiem kļuva par Augstākās tiesas tiesnesi. Pirms pusotra gada – par Disciplinārtiesas priekšsēdētāju. Strupišs neuzskata, ka viņa lēmumā būtu saskatāms interešu konflikts. Kopš viņa saistības ar uzņēmumu pagājuši vairāk nekā divi gadi.

Tajā pašā laikā no Tiesnešu uzvedības principiem izriet, ka būtu jāatsakās no līdzdalības tiesvedībās, kurās varētu rasties priekšstats, ka tiesnesis jautājumu nespēj izlemt objektīvi. Proti, pat ja tiesnesis uzskata, ka lēmis objektīvi, vērotājam no malas saistība ar vienu no lietas dalībniekiem pagātnē varētu radīt šaubas. Tādā situācijā tiesnesis varēja vismaz informēt par radušos situāciju pārējos lietā iesaistītos. “Apmēram atceros klientus, bet 2016. gadā es vairs nepārbaudu nevienu, jo man tie divi gadi ir pagājuši jau 2016. gada jūlijā. No tā laika mani vairs neinteresē, kas tur ir, kā tur ir. Man nav bijusi saikne divu gadu laikā ne arvienu uzņēmumu vairāk,” norāda Strupišs.

Šobrīd Tiesnešu ētikas komisija izskata Strupiša kolēģa tiesneša Intara Bistera rīcības ētiskumu saistībā ar iespējamo draudzību ar advokātu Miķelsonu. Publiskotajās fotogrāfijās redzams, ka 2009. gada vasarā Bisters un advokāts Miķelsons piedalījušies kopīgā pasākumā – vienā no fotogrāfijām Bisters cep gaļu, bet Miķelsons guļ vannā. Kādā citā – Miķelsons jau mielojas ar grillētām vistiņām. Svarīgi, ka gan pirms, gan pēc šī notikuma Bisters un Miķelsons tikušies arī tiesas zālē. Paskaidrojumā Augstākās tiesas priekšsēdētājam Bisters noliedza personīgu draudzību ar Miķelsonu.

“Ja mēs redzam tādas situācijas, ka mums iztiesā lietas viens tiesnesis, kurš pirms tam ir sadarbojies ar Mārci Miķelsonu, otrs – kurš ir cepis viņam gaļu, kamēr viņš sēž vannā, tad tādas šaubas rodas, vai tie spriedumi ir objektīvi,” norāda «Latvijas projektēšanas sabiedrība» valdes priekšsēdētājs Alvis Zlaugotnis.

Tiesnešu ētikas komisijas lēmums attiecībā uz Bisteru būs zināms februāra beigās. Ja tā lems par disciplinārlietas ierosināšanu, jautājums nonāks Disciplinārtiesā pie Strupiša. “Tad, kad tas nonāks pie skatīšanas, tad skatīsimies, bet es šobrīd šķēršļus īpaši neredzu,” norāda Strupišs.

Sarakstē ar “de facto” Miķelsons norādīja, ka celtās apsūdzības pret viņu ir nepamatotas. Savukārt pretinieki cenšas viņu nomelnot publiskajā telpā: “Jūsu minētos tiesnešus pazīstu, kā cienījamus augstas raudzes profesionāļus. (…) Ar daudziem esmu mācījies kursā vai kvalifikācijas celšanas mācībās, vai klausījies viņu kā mācībspēku lekcijas augstskolā. Šādas juristu koleģiālas cieņpilnas attiecības nav un nevar būt noraidījuma pieteikšanas pamats.”

LTV De Facto

Komentēt.