Atklātībā nākuši bijušā čekista pieraksti par pēckara represijām
25 Feb, 2016. \\ Epicentrā. \\ 280 komentāri.

Nejauši atrasti kāda LPSR Valsts Drošības komitejas darbinieka pieraksti par čekistu operācijām Latvijā laikposmā no 1947. gada līdz 1952. gadam. Minētie dokumenti uzieti pēc kāda lauku īpašuma pārdošanas – jaunais īpašnieks šķirojis iepriekšējo iemītnieku atstātās mantas, un atradis tajās mapi ar bijušā VDK darbinieka pierakstiem, kās arī 1980. gadā VDK vadībai adresētu iesniegumu, kurā bijušais čekists aprakstījis savus “varoņdarbus,”  lai varētu saņemt  privilēģijas.

Dokumentus atradējs nodeva Latvijas juristu apvienībai, kura tos, savukārt, nodeva Totalitārisma seku dokumentēšanas centram un Kara muzejam.

Saskaņā ar iesniegumā teikto, minētais čekists darbam orgānos nosūtīts kā latviešu valodas pratējs. Kopš 1947. gada strādājis Kuldīgas apriņķī par operatīvo pilnvaroto, un aktīvi piedalījies mežabrāļu grupu iznīcināšanā. Kopumā uzskaitītas 54 čekas karaspēka operācijas un specoperācijas ar aģentu kaujinieku piedalīšanos. Darbība notikusi Kurzemē, Zemgalē un Lietuvā.

Reiderisms.com piedāvā fragmentus no bijušā čekista iesnieguma Valsts drošības komitejai.

“Bez operatīvā darba man kopā ar iekšlietu ministrijas karaspēku un vietējiem iznīcinātāju bataljoniem  pastāvīgi nācās piedalīties šo bandu (Hofmaņa un Krišjāņa grupas) un citu bandu aizturēšanā. Īpaši bieži bija izbraukumi pēc šo bandītu uzbrukumiem padomju partijas aktīvistiem un vietējiem padomju darbiniekiem. Bieži notika bruņotas sadursmes. (..)

1949. gada maijā biju operpilnvarotais Jelgavas apriņķa nodaļā, Auces nodaļā. Šinī rajonā aktīvi darbojās Kraujas – Krusta banda un bieži slēpās Lietuvas bandīti, īpaši tad, kad Lietuvā notika operācijas viņu aizturēšanai. (..) 1950. gada janvārī Aucē organizēja Valsts Drošības ministrijas nodaļu, kurā es paliku strādāt.  Pastiprinājās darbs Kraujas-Krusta bandas  atlikušo dalībnieku notveršanai un iznīcināšanai. No mūsu notvertajiem bijušajiem bandītiem tika izveidotas specgrupas. Man bieži nācās strādāt šo specgrupu sastāvā gan to operatīvajā vadībā, gan pildot uzdevumus. Personīgi piedalījos bandītu un viņu bāzu – meža bunkuru bruņotā likvidācijā. Šajās operācijās piedalījās arī iekšlietu karaspēks un iznīcinātāju bataljoni. Pastāvīgi nācās piedalīties arī padomju partijas aktīva un vēlēšanu iecirkņu apsargāšanā no bandītu uzbrukumiem. (..) Uzskatu, ka mana piecus gadus ilgā dalība kaujas darbībās vācu fašistisko okupantu līdzskrējēju organizētās buržuāziski- nacionālistiskās pagrīdes likvidēšanā,  dod man tiesības iegūt un lietot privilēģijas.”

Tālāk autors min, ka visas darbības un mežabrāļu bandu likvidēšanas detaļas īsā vēstulē aprakstīt neesot iespējams, tādēļ viņš minēšot tikai lielākās operācijas, kurās pats personīgi ņēmis dalību. Citējam spilgtākos piemērus.

“1947. gada 10. augustā piedalījos bandītu Gūtmaņa un Edelmaņa likvidācijā.

1947. gada 23. septembrī piedalījos kopējā čekistu un karaspēka operācijā bandītu grupas “Eizenhauers” likvidācijā, kuras laikā tika nogalināti pieci bandīti.

No 1948. gada 25. janvāra līdz 3. februārim pārmeklējām mežu masīvus Kabiles un Vārmes pagastos. Tika likvidēta Tintes bandītu grupa. Notverti 4 bandīti, likvidēts – viens.

1948. gada 7. jūnijā piedalījos čekistu-karaspēka operācijā Krusta bandas notveršanā. Šo darbību rezultātā nogalināti trīs bandīti.

No 1948. gada 19. līdz 30 oktobrim piedalījos Kuldīgas pagasta mežu pārmeklēšanā. Bruņotu darbību rezultātā nogalināti četri bandīti, viens ievainots kājā un sagūstīts.

No 1949. gada 17. līdz 28. martam piedalījos čekistu- karaspēka operācijā Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā un Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā. Rezultātā tika likvidēta liela bāze un latviešu – lietuviešu Kraujas-Krusta banda. Kaujas laikā nogalināti 16 bandīti, 9 sagūstīti. Likvidēta liela bandītu bāze.

No 1949. gada 5. līdz 30. oktobrim un 2. līdz 25. novembrim, lai aktivizētu Krusta bandas meklēšanu, no 1949. gada septembrī sagūstītajiem trim bandītiem tika izveidota specgrupa, kuras izveidošanā es ņēmu dalību. Pēc Kuplisa bandas likvidācijas 1949. oktobrī, bija palikuši vēl nezināmi bandas atbalstītāji un sakarnieki. Tādēļ tika pieņemts lēmums  palielināt grupu līdz četriem cilvēkiem, iesaistot tajā arī vienu bandītu no Kuplisa grupas, bet par grupas operatīvo vadītāju nozīmēt mani, tā kā es pārzinu latviešu valodu. Šādā sastāvā specgrupa, maskēta par bandu, tika nosūtīta uz Ukru pagastu, kas robežojās ar Lietuvas PSR. Grupas darbības rezultātā tika iegūtas vērtīgas ziņas, kuras tika izmantotas tālākās operācijās 1950. gada jūnijā.”

Šie ir tikai daži piemēri no iesniegumā aprakstītajām 54 epizodēm. Tā kā iesnieguma autors ir miris, un viņu vairs nav iespējams saukt tiesas priekšā par pastrādātajiem noziegumiem, minētajiem dokumentiem šodien vairs ir tikai vēsturiska vērtība. Tomēr tie atsedz vēl nelielu daļu no Latvijas vēstures traģiskajiem notikumiem, un liecina par Padomju Savienības pretlikumīgajām darbībām mūsu valsts teritorijā.

Autors: Portāla procesilatvija.lv redakcija

Komentēt.