“Biznesa attīstības asociācijas” jautājumā skaidrību nevieš
Pagājušajā nedēļā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sniedza atbildi uz piecu deputātu – Artusa Kaimiņa, Ivara Brīvera, Jura Viļuma, Vara Krūmiņa un Eduarda Smiltēna jautājumu par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā. Minētais jautājums bija veltīts A.Lemberga darbībai nu jau bēdīgi slavenajā biedrībā “Biznesa attīstības asociācija”, bet finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas parakstītā septiņu lapaspušu garā vēstule izrādījās īsts birokrātiskās atrakstīšanās šedevrs. Ja atceramies, ka ministres kundze nāk no reģionālās partijas “Latvijai un Ventspilij”, īpašu izbrīnu tas neizraisa.
Kā kļūt par miljonāru, darbojoties biedrībā?
“Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs 2000. – 2016. gadā no Biedrības “Biznesa attīstības asociācija” saņēmis ievērojamu naudas summu – aptuveni 2,7 miljonus eiro. A.Lembergs norādījis, ka nezina, ar ko minētā biedrība nodarbojas un kādi konkrēti ir tās ieņēmumu avoti,” raksta deputāti.
Šī nav pirmā reize, kad deputāts Artuss Kaimiņš pievērsies “Biznesa attīstības asociācijas” jautājumam. Vēl augusta beigās deputāts lūdza Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt A.Lemberga darbību minētajā biedrībā. Toreiz deputāts uzsvēra, ka “valsts amatpersonas kļūšana par miljonāru no darbības biedrībā ir netipisks un varbūt pat bezprecedenta gadījums Latvijā. Šāda situācija rada pamatīgas aizdomas par ilgstoši veikto darbību likumību un to patieso mērķi,” un aicināja izvērtēt, vai Lembergs kā biedrību “Ventspils attīstības aģentūra” un “Biznesa attīstības asociācija” amatpersona nepārkāpj pašvaldības finansējuma saņemšanas noteikumus, tostarp nesaņem publisko finansējumu virs amatpersonu atlīdzības likumā noteiktā. Šobrīd KNAB savas kompetences ietvaros veic pārbaudi par Aivara Lemberga darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, ieņemot amatu un gūstot ienākumus biedrībā “Biznesa attīstības asociācija”. Kamēr pārbaude nav pabeigta, sīkākas informācijas nebūs.
Nauda birusi kā pa reni
“Biznesa attīstības asociācijas” darbība sabiedrības redzes lokā nav pirmo gadu. Minētās organizācijas darbība un finansēšanas kārtība ne reizi vien bijusi žurnālistu uzmanības centrā. Piemēram, 2012. gadā mediji ziņoja: biedrības gada pārskati liecina, ka kopš 2002.gada biedrības ikgadējos ieņēmumus veidoja finansiālā palīdzība no dažiem uzņēmumiem. Vispirms 125 tūkstošus latus (177 859 EUR) gadā atvēlēja akciju sabiedrība “Ventspils nafta”, pēc tam trīs gadus pa 140 tūkstošiem (199 202 EUR) ziedoja SIA “Ventspils Nafta Termināls”. Kopš 2007.gada donora lomu uzņēmās “Latvijas Kuģniecība”. 2007.gadā tā atvēlēja asociācijai 178 tūkstošus latu (253 271 EUR), bet nākamos divus gadus – pa 140 tūkstošiem. 2010. gada pārskatā asociācija ziedojumos uzrādīja 330 tūkstošus latu (469 548 EUR), tomēr labvēļi vairs nav atšifrēti, jo likums biedrībām to vairs neprasīja darīt. Latvijas Radio savulaik ziņoja, ka togad uz divām Lemberga vēstulēm reaģējusi “Latvijas Kuģniecība,” kura janvārī piešķīra asociācijai 140 tūkstošus, bet oktobrī vēl 190 tūkstošus latu (270 345 EUR). Kad “Latvijas Kuģniecība” un “Ventspils Nafta” nonāca koncerna “Vitol” ietekmē, šo uzņēmumu labvēlība “Biznesa attīstības asociācijai” beidzās. Interesanti, ka 2012. gadā asociācijas gada pārskatā tās darbība aprakstīta visai kodolīgi – tā turpina strādāt, lai radītu labvēlīgu vidi un izstrādātu attīstības idejas komercdarbībai. Šogad atklājās, ka pēdējais minētās organizācijas gada pārskats iesniegts 2012. gadā. VID laipni nosūtīja biedrībai brīdinājumu par gada pārskata neiesniegšanu par 2016.gadu, pie viena ietverot tajā atgādinājumu iesniegt gada pārskatus arī par 2013., 2014. un 2015. gadiem. Šobrīd trūkstošie pārskati esot iesniegti. Vai sekos arī administratīvā pārkāpuma process, rādīs laiks.
Deputāti grib skaidrību, bet saņem atrakstīšanos
Skaidras atbildes uz jautājumu – ar ko konkrēti minētā asociācija šobrīd nodarbojas un par kādiem nopelniem Aivars Lembergs no tās gadā saņem 190 tūkstošus eiro, joprojām nav. Deputātu iesniegtajā jautājumā teikts: “Medijos izskanējusi informācija, ka Biedrība “Biznesa attīstības asociācija” nodarbojas ar labvēlīgas biznesa vides radīšanu Ventspilī, komercdarbības attīstības ideju izstrādi, analizē likumdošanas, saimniecisko un politisko situāciju. Biedrība lēmusi par AS “Ventspils nafta” un ar to saistīto uzņēmumu darbību un attīstību, un daļa peļņas, ko ieguva ar AS “Ventspils nafta” saistīti uzņēmumi, caur minēto biedrību ieskaitīta A.Lemberga privātajā bankas kontā. Minētā informācija liecina, ka A.Lembergs ilgstoši saņem liela apjoma finansējumu no Biedrības “Biznesa attīstības asociācija” biedriem un ziedotājiem, kas darbojas arī Ventspils brīvostā. Biedrības darbība un ieņēmumu avoti ir neskaidri arī pašam tās valdes priekšsēdētājam”.
Tieši šajā kontekstā deputāti prasa skaidrojumu par VID darbībām gadījumos, ja tiek konstatēts, ka biedrība faktiski nodarbojas ar komercdarbību kā pamatdarbību vai peļņu sadala starp biedriem (esošais tiesiskais regulējums to aizliedz); kā no interešu konflikta viedokļa vērtējama situācija, kad valsts amatpersona, kurai aizliegts ieņemt amatu kapitālsabiedrībā, ar saimniecisko darbību nodarbojas biedrības ietvaros; vai KNAB un VID savas kompetences ietvaros ir vērtējis A.Lemberga darbības “Biznesa attīstības asociācijā” likumību?
Finanšu ministrija savā atbildē sākumā izskaidroja, kas īsti ir biedrība Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē, norādīja, ka atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pašvaldības domes priekšsēdētāja amats patiešām ir valsts amatpersonas amats, un cita starpā nocitēja likuma normu, kurā noteikts ar kādiem amatiem pašvaldību domju priekšsēdētājiem atļauts savienot valsts amatpersonas amatu. Šajā sarakstā iekļauts arī amats biedrībā vai nodibinājumā, un līdz ar to ir atļauts arī saņemt par šī amata pildīšanu atalgojumu. Tāpat Finanšu ministrija informē, ka tā kā parasti biedrības ir privāto tiesību subjekti, un amati šajās biedrībās nav valsts amatpersonu amati, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas uz minētajām personām nav attiecināmas. Arī VID saskaņā ar FM atbildi izrādās apbrīnojami bezzobains – “līdzšinējā VID īstenotā valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtība ir balstīta uz deklarācijas aizpildīšanas kārtības ievērošanas pārbaudi”. Seko likuma prasību atstāts, kādos gadījumos tad VID veic šo deklarāciju pārbaudi. Skaidras atbildes deputātu jautājumā izklāstīto faktu kontekstā nav.
Jāatzīmē, ka sākotnēji deputātu jautājums bija adresēts arī Vides un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, tomēr par pašvaldību lietām atbildīgais ministrs atrakstoties, ka uzdotie jautājumi ir VID un KNAB kompetencē, no atbildes sniegšanas izvairījās. Iespējams, lai lieta būtu pavisam droša, ministrs savā atbildes vēstulē Saeimas kancelejai norādīja, ka sanāksmē, kurā tiks runāts par minētajiem jautājumiem, piedalīties nevarēšot, jo būšot darba vizītē ārpus Rīgas.
Autors: Rita Krasta
Komentēt.