Ceļu satiksmes negadījumi un tiesu statistika. Ir pamats celt trauksmi
25 Feb, 2016. \\ Epicentrā. \\ 244 komentāri.

Arvien biedējošākā ceļu satiksmes negadījumu statistika liek domāt, ka uz Latvijas autoceļiem norisinās karš. Karadarbība tiek vesta starp veselo saprātu un atsevišķu indivīdu pārliecību, ka drīkst sēsties pie stūres iereibis, ka ātruma ierobežojumi nav domāti viņam, ceļa zīmes ievēro tikai muļķi, utt. 2015. gada augusts ceļu satiksmes drošības jomā mums visiem sniedza skarbu mācību – autoavārijās bojā  aizgāja 28 cilvēki.

23.augusts. Rēzeknes novadā uz autoceļa Bratova-Lūznava-Vertukšņa autovadītājs nenovaldīja mašīnu, auto nobrauca no ceļa un apgāzās. Bojā gāja 17 gadus vecs jaunietis. Automašīnas vadītāja izelpā konstatētas 1,82 promiles alkohola.

26.augusts. Uz autoceļa Gulbene-Smiltene kravas automašīnas MAZ šoferis, izbraucot no mazāk svarīga ceļa, nedeva priekšroku pa galveno ceļu braucošai vieglajai automašīnai. Sadursmes rezultātā bojā gāja trīs cilvēki – 1938.gadā dzimusi sieviete, 1996.gadā dzimusi jauniete un 2004.gadā dzimis bērns. Kravas auto šoferis braucis bez tiesībām.

29. augusts. Uz Kuldīgas-Aizputes autoceļa divu automašīnu frontālā sadursmē bojā gāja trīs cilvēki, arī 16 gadīgs pusaudzis. Bojā gājušie vienas automašīnas pasažieri nav lietojuši braukšanas jostas, un avārijas brīdī ar trieciena spēku izmesti pa priekšējo logu.

Tā ir tikai neliela daļa no augusta traģiskās ceļu negadījumu statistikas. Ne velti šis 2015. gada vasaras mēnesis jau ieguvis nosaukumu  “asiņainais augusts”. Traģiskākais, ka starp bojāgājušajiem ir arī bērni – dzīvības zaudējuši trīs bērni vecumā līdz 14 gadiem, un četri jaunieši vecumā no 15  līdz 18 gadiem.

Diemžēl autoavārijas ar cietušajiem un bojāgājušajiem kļuvušas par Latvijas ikdienu. Bezatbildība, pārgalvība, neuzmanība, “zaļā pūķa” valgi un dažkārt arī sēšanās pie stūres pēc pārāk nogurdinošas darba dienas,  izdzēš dzīvības un uz visiem laikiem sakropļo daudzas dzīves.

Autoavārija ar smagām sekām. Ko saka likums?

Latvijas Republikā ceļu satiksmes negadījumu izskatīšanas procedūra un atbildība, kas var iestāties par autoavārijas izraisīšanu, ir atkarīga no negadījuma rezultātā iestājušos seku smaguma pakāpes. Kriminālatbildība var iestāties tad, ja autoavārijā ir cietušie. Vieglu miesas bojājumu ar veselības traucējumiem  vai vidēji smagu miesas bojājumu gadījumā kriminālprocesu uzsāk pēc pieteikuma saņemšanas no cietušā. Ja nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājusies personas nāve,   kriminālprocesu uzsāk neatkarīgi no cietušā gribas.

Atbildību un soda mēri par ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanu noteikti  Krimināllikuma XXI nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību”.

KL 260. pants nosaka, kādi sodi piemērojami, ja Ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanas rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums (KL 260.panta 1.daļa); vidēja smaguma miesas bojājums (KL 260.panta 11 daļa); nodarīts smags miesas bojājums vai izraisīta cilvēka nāve (KL 260.panta 2.daļa). Sodi šā panta izpratnē ir ļoti atšķirīgi – ja par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu vainīgais var izsprukt sveikā pat tikai ar piespiedu darbu vai naudas sodu, tad par šī paša panta 2. daļā minēto nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem. Ja klāt nāk tāds vainu pastiprinošs apstāklis, kā transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, vainīgo soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz desmit gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. (KL 260.panta 3. daļa).

Kā redzam, krimināllikumā paredzētie sodi ir pietiekami bargi, lai kaut neliela izpratne par savas rīcības tiesiskajām sekām atturētu autovadītājus no bezatbildīgas un pārgalvīgas rīcības, kā arī braukšanas reibumā. Tomēr autoavāriju statistika liecina ko citu.

Saskaņā ar Statistikas pārskatu par krimināllietu izskatīšanu pirmās instances tiesās 2014. gadā, pēc KL 260. panta, KL 262. – 264. panta (Transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē; Tehniski bojātu transportlīdzekļu laišana ekspluatācijā; Pieļaušana vadīt transportlīdzekļus personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) un KL 266. panta (partransporta kustības kārtības vai drošības aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas), pirmās instances tiesas pērn saņēmušas 1506 lietas. Pārskata perioda sākumā savu kārtu uz izskatīšanu pēc minētajiem pantiem gaidījušas vēl 465 lietas. 2014. gadā izbeigtas 70 lietas, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi piemēroti vienā gadījumā, prokuratūrai izmeklēšanai nodotas trīs lietas. Kopumā pabeigtas 1464 lietas, bet uz 2015. gadu pārgājušas 507 lietas. Savukārt apelācijas instancē pēc minētajiem pantiem nonākušas 173 lietas. 77 gadījumos nolēmumi atstāti negrozīti, bet 54 lietās nolēmumi atcelti, taisot jaunu nolēmumu. Nav nevienas lietas, kurās nolēmums būtu atcelts soda mīkstuma dēļ, toties 12 lietās sods samazināts.

Šie sausie statistikas skaitļi patiesībā zīmē traģisku ainu – par ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanu, kuriem bijušas vidēji smagas vai smagas sekas, iestājusies cilvēka nāve, vai arī transportlīdzekļu vadītāji savus spēkratus vadījuši apreibinošo vielu ietekmē, tikai viena gada laikā  tiesas priekšā stājušies teju pusotrs tūkstotis autovadītāju! Protams, ņemot vērā mūsu tiesu dzirnu lēno darbu, var samērā droši teikt, ka liela daļa no tiesā izskatāmajiem ceļu satiksmes negadījumiem nav notikusi 2014. gadā, tomēr jebkurā gadījumā ir pamats trauksmei. Jāpiebilst, ka šajā publikācijā apkopoti tikai dati par smagiem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, un nav ņemta vērā  Administratīvās tiesas statistika.

Izmantoti Tiesu informatīvās sistēmas dati

Autors: Rita Krasta

Komentēt.