Daudzdzīvokļu mājas brūk, vainīgo nav
22 Sep, 2016. \\ Epicentrā. \\ Nav komentāru.

Treknajos gados jaunas dzīvojamās mājas auga kā sēnes pēc lietus. Būvfirmas ņēma kredītus, ātri “uzblieza” daudzdzīvokļu namiņu, dzīvokļus pārdeva un ķērās pie nākamā projekta. Savukārt neskaitāmi Latvijas iedzīvotāji, sekojot banku aicinājumiem, kurus īsumā varētu raksturot šādi – “nāciet, ņemiet, mums ir vēl…” paņēma kredītus minēto dzīvokļu iegādei. Tagad par trekno gadu vieglprātību ne vienas vien mājas iedzīvotājiem nākas maksāt – ēkās atklājas nopietni defekti, bet garantijas laiks – divi gadi – jau sen kā pagājis, būvfirma bankrotējusi, un no kā prasīt atbildību vai zaudējumu piedziņu nav.

Klasisks piemērs ir dzīvojamā māja Mežciemā, Kaivas ielā 50/5, kur autostāvvietā saplaisājusi konstrukciju turošā kolonna. Rīgas būvvaldes būvinspektori pēc ēkas apsekošanas tūlītējus draudus iedzīvotājiem nekonstatēja, bet norādīja, ka mēneša laikā kopīpašniekiem jāveic padziļināta ekspertīze. Visticamākais, ka ēkai tomēr būs nepieciešami remontdarbi, un par tiem būs jāmaksā pašiem iedzīvotājiem. Būvfirmai “Dzimtā sēta” ierosināta maksātnespēja, un, pat ja tā vaina nekvalitatīvajā būvē tiks pierādīta, no būvnieka neko piedzīt vairs nevarēs.

Par ko liecina tehniskās apsekošanas atzinums? “Dzelzsbetona konstrukcijas riģelis un pārseguma plātne ir saplaisājušas un no riģeļa ir atdalījies betona slānis, kā arī riģelim konstatētas plaisas. Papildus konstatēts, ka konstrukciju deformācijas rezultātā fasādes stiklotā konstrukcija ir deformējusies, piekārtās fasādes plāksnes ir noslīdējušas, nesošās fasādes konstrukcijas novirzījušās, pakļaujoties ēkas deformācijai. Redzams, ka izmainījies logu novietojums, logi ir sašķiebušies, kā arī novērojams iesēdums bruģa segumam. “

“Bojājumu raksturs liecina, ka nav tikusi pilnībā ievērota betonēšanas darbu, kā arī betona vibrēšanas un atveidņošanas tehnoloģija. Atsevišķie betona nodrupumi kopumā neietekmē monolītā dzelzsbetona siju nestspēju.” Slēdziens skan – konstrukciju kustības un plaisas tūlītējus drošības draudus ēkai nerada. Tanī pašā laikā ir skaidrs, ka monitorings un remonts tomēr būs nepieciešams, par ko liecina arī ēkas apsaimniekotāja “Hausmaster” izsūtītais paziņojums visiem mājas iedzīvotājiem.

Atklāts paliek jautājums – kas par remontdarbiem maksās? Ir skaidrs, ka apsaimniekotājs no savas kabatas par “Dzimtās sētas” brāķi nemaksās, un, saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu, tas viņam arī nav jādara. Savas mājas remonts ir dzīvokļu īpašnieku kopības jautājums, un viņiem jālemj kā par uzkrājumu fondu remontdarbu veikšanai, tā par turpmāko rīcību – tajā skaitā arī par remontdarbu uzsākšanu, un jādod par to rīkojums apsaimniekotājam. Saskaņā ar “Hausmaster” teikto, pašlaik jau ir norobežotas avārijas stāvoklī esošās autostāvvietas, kā arī zem deformētajām konstrukcijām uzliktas balsta stutes.

Nams Kaivas ielā ne tuvu nav vienīgā nekvalitatīvi būvētā daudzdzīvokļu ēka Rīgā. Līdzīgā situācijā vēl 2015. gadā nonāca arī Pūces ielas 49 nama iedzīvotāji. Šajā desmitstāvu ēkā saskaņā ar ekspertīzes atzinumu auto stāvvietas pārseguma izliekums nepieļauj droši ekspluatēt pazemes autostāvvietu. Bet pārseguma izliece radusies, jo nekvalitatīvi, ar novirzēm no projektētajām augstuma atzīmēm, uzstādīti betonēšanas pārseguma veidņi. Atzinums skan – mājā ir tehniskais priekšavārijas stāvoklis. Šī objekta attīstītājs bija SIA “Pūces birzs”, kura reorganizācijas rezultātā vēl 2011. gadā klusi un mierīgi izbeidza savu eksistenci. Kā redzam – par nekvalitatīvo darbu būvnieki arī šajā gadījumā netika nesuši nekādu atbildību, lai arī Vispārīgie būvnoteikumi, kas bija spēkā līdz 2014. gada novembrim noteica, ka “Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, energoefektivitāte, būvakustiskās īpašības un aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.”

Šajās uzskaitījumā jāmin arī ārēji visnotaļ glīta māja Irlavas ielā 4, tikai šim namam konstatēti fasādes un balkonu defekti, nekvalitatīvi iebūvēti logi, iebrauktuve brūk pazemes autostāvvietā, ir nekvalitatīva lietus novadīšanas sistēma. Arī Jūrmalas pilsētā, kur dzīvokļi jaunajos projektos savulaik maksāja astronomiskas summas, situācija dažā ēkā nav labāka. Piemēram, daudzdzīvokļu ēka Kanālu ielā 9 pastāvīgi tiek skaloti ārā pamati, pazemes autostāvvieta ir pilna ar ūdeni. Un atkal aktuāls ir jautājums – kas par to visu nesīs atbildību? Būvnieks? Nekā tamlīdzīga – garantijas laiks, jau minētie divi gadi, taču pagājis! Tātad jāmaksā dzīvokļu īpašniekiem pašiem. Un vēl – ļoti interesants ir jautājums, kā notiek šādu dzīvojamo ēku nodošana ekspluatācijā. Ir taču atbildīgās institūcijas un speciālisti, kuriem šādi kliedzoši defekti būtu jāpamana.

Saskaņā ar MK noteikumiem būvi ekspluatācijā pieņem vietējās pašvaldības izveidota komisija, kuras sastāvā ir pašvaldības būvinspektors, pašvaldības arhitekts, pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis. Būvprojekta autors var nepiedalīties komisijas darbā, ja rakstiski sniedzis pozitīvu atzinumu par būves atbilstību būvprojektam. Šī komisija tad arī fiksē trūkumus, kurus būvniekam jānovērš, un pēc tam tā dodas objektu apsekot atkārtoti. Teorētiski viss ir labi, taču realitātē varam vērot pilnīgi citu ainu.

Kā iespējama situācija, kad kompetenta komisija ēkas pieņemšanas laikā nepamana pietiekami nopietnus defektus? Te iespējami vairāki atbilžu varianti: a) kompetentās komisijas kompetences līmenis klibo ar abām kājām; b) komisijai uz saviem pienākumiem nospļauties; c) arī “mazo, bet taisnīgo atlīdzību” neviens vēl nav atcēlis. Rezultāts ir bēdīgs – cilvēki, kuri uz daudziem gadiem jau tā uzkrāvuši sev hipotēkas jūgu, spiesti atkal vērt maciņus vaļā un maksāt par būvnieku brāķi un ēkas pieņemšanas komisijas bezatbildību. Tā kā cilvēka dabā ir savās nebūšanās vainot kādu citu, tad “atšauties” no saniknotajiem dzīvokļu īpašniekiem visbiežāk nākas ēku apsaimniekotājiem, kuriem vadoties no LR normatīvajiem aktiem jāveic ēku apsaimniekošanas funkcijas, arī remontdarbi, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma ietvaros. Īstie vainīgie tikmēr dzīvo vienā mierā. Jo ir taču jauki, ja daudzdzīvokļu ēkai garantijas laiks ir tāds pats kā sulu spiedei vai gludeklim…

Autors: Rita Krasta

Komentēt.