Dīvainie līgumi ar labdari
08 Jūn, 2016. \\ Epicentrā. \\ 208 komentāri.

Pirms dažām dienām mediji ziņoja, ka smagi slima bērna mamma biedrībai Labdaris.lv pārmet informācijas nesniegšanu par saņemto ziedojumu apjomu. Turklāt viņas parakstītajos līgumos ietverts punkts, kurš prasa pilnu kontroli pār naudas dalīšanu un tiesības to pēc saviem ieskatiem pārdalīt citiem projektiem. Līgums aizliedz ģimenes locekļiem runāt ar medijiem, un aizliedz lūgt palīdzību citiem. Šie noteikumi ir visai dīvaini, jo liedz smagi slimiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem meklēt palīdzību citur, ja sadarbība ar Labdaris.lv nevedas. Procesilatvija.lv rīcībā nonākušie ar kādu personu slēgtie līgumi to apstiprina.

Jau līguma pirmajā punktā teikts, ka Labdaris.lv pārstāv labuma saņēmēju kā vienīgais pilnvarotais pārstāvis, un tālākā minēts, ka līguma izpildi Labuma saņēmējs apņemas veikt vienīgi ar Labdaris.lv palīdzību, un Labdaris.lv kā vienīgo pilnvaroto pārstāvi attiecībās ar trešajām personām, un par to obligāti informēt visas iesaistītās puses. Saskaņā ar līguma noteikumiem, labuma saņēmējs līguma darbības laikā nedrīkst arī īstenot līgumā norādītā mērķa sasniegšanu ar citu palīdzības sniedzēju, vai patstāvīgi uzsākt neatkarīgu palīdzības vākšanas akciju. Tomēr visdīvainākais ir punkts, kurš nosaka, ka ja nu cilvēkam līdzekļi ārstēšanās vajadzībām ir ziedoti arī bez fonda starpniecības, šī nauda nekavējoši ieskaitāma Labdaris.lv bankas kontā. “ Ja pirms šī līguma parakstīšanas Labuma saņēmējs jau īsteno citu palīdzības saņemšanas projektu ar citu juridisku vai fizisku personu vai patstāvīgi, lai novērstu sabiedrības maldināšanu, tam par šo faktu rakstiski jāpaziņo Labdaris.lv ne  vēlāk kā 3 darba dienu laikā no šī līguma parakstīšanas dienas, un jāsaņem rakstiska piekrišana šādu aktivitāšu īstenošanai. Ja Labdaris.lv uzskata, ka Labuma saņēmēja uzsāktais palīdzības saņemšanas projekts ietver palīdzības apjomu, kas norādīts šajā Līgumā, tam ir tiesības nedot piekrišanu. Šajā gadījumā Labuma saņēmēja pienākums ir nekavējoties pārtraukt iesākto palīdzības saņemšanas projektu, un  visus resursus nodot Labdaris.lv rīcībā, (pārskaitot uz Labdaris.lv kontu bankā ar atsauci, kurā norādīts tiešais labuma saņēmējs), kā arī nodot citus saziedotos resursus Labdaris.lv rīcībā, palīdzības turpmākai nodrošināšanai Labuma saņēmējam šī līguma ietvaros.”

Teorētiski varētu pieļaut, ka šāds pants līgumā iekļauts, lai labdarības organizācijai nerastos  neskaidrības ar rēķinu apmaksu par kādu konkrētu medicīnisku manipulāciju veikšanu, tomēr jāatzīmē, ka pie labdarības organizācijām parasti vēršas cilvēki ar smagām, grūti un ilgstoši ārstējamām slimībām, kuru ārstēšanai nepieciešami ļoti ievērojami finanšu līdzekļi. Tāpat nereti mēdz būt, ka viena labdarības organizācija nemaz nespēj visu nepieciešamo naudu savākt, un cilvēkam, kuru piemeklējusi nelaime, nākas meklēt vēl citus ceļus kā vērsties pie sabiedrības. Taču pēc iepriekš minētajiem līguma nosacījumiem sanāk, ka ja kāda cita labdarības organizācija ārpus Labdara organizētās akcijas savākusi kādu naudas summu, šī nauda nekavējoši ieskaitāma biedrības kontā, kura tad tālāk to maksās attiecīgajai medicīnas iestādei par ārstēšanu. Nav skaidrs viens – ja reiz labdarības organizāciju mērķis ir palīdzība konkrētiem cilvēkiem, tad kādēļ jāliek šādi mākslīgi šķēršļi? Bet varbūt visa vaina ir vēlmē savākt pēc iespējas vairāk naudas, jo līgumā arī minēts, ka Labdaris.lv ir tiesīgs vienpusīgi atkāpties no līguma, ja Labuma saņēmējs nepilda ar šo līgumu uzņemtās saistības. Tādā gadījumā arī visa konkrētajam cilvēkam saziedotā nauda paliek Labdaris.lv rīcībā. Un noteikumus pārkāpt patiesi var viegli – līgumā ir vairākas lapas ar stingriem noteikumiem. Viens no tiem – “jebkuru informāciju saistībā ar Līguma mērķi un tā sniegšanu, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem (t.sk. interneta resursu pārstāvjiem) sniegt tikai Labdaris.lv pilnvarotā pārstāvja klātbūtnē; neparedzētas kontaktēšanās gadījumā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, Labuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt informācijas sniegšanu brīdī, kad tajā var piedalīties Lavbdaris.lv pilnvarotais pārstāvis (tikšanās laiku savlaicīgi saskaņojot ar Labdaris.lv).”

Bažas par šīs organizācijas darbības necaurspīdīgumu izskanēja jau pērnā gada nogalē – “De facto” vēstīja, ka zināms par daudziem gadījumiem, kad palīdzība nelaimē nonākušajiem vairs nebija vajadzīga vai situācija mainījusies, bet līdzekļi joprojām tikuši vākti. Piemēram, kādam zēnam bija sagādāts lūgtais  aprīkojums, specializēto pārtiku apmaksāja valsts, taču līdzekļu vākšana tiem joprojām tika veikta. Kāda slima bērna māte sociālajos tīklos bija paziņojusi, ka līdzekļi operācijai ir atrasti, bet Labdaris.lv naudas vākšanu mājaslapā turpināja vēl 10 dienas. Organizācijas vadītājs Aleksandrs Čistovs toreiz raidījumam norādīja – visticamāk, tas esot pārpratums un informācija tiekot aktualizēta. Ja reiz tā, tad līdzīgi pārpratumi gadījušies arī vēlāk. Piemēram, kāda meitene, kuras ārstēšanai tētis vācis naudu, esot nomirusi, bet naudas vākšana viņai turpinājusies.

Jāpiebilst, ka “De facto” 2015. gada decembrī arī ziņoja – Aleksandrs Čistova iepriekšējais labdarības projekts – biedrība “Varonis” – iedzīvojās vairāk nekā 30 000 eiro nodokļu parādos, to apmaksai pat lūdza ziedojumus, turklāt algām  un telpu īrei tērēja daudzkārt vairāk ziedotāju naudas, nekā to labdarības organizācijai atļauj likums.

Labdaris.lv uz to reaģēja 2016. gada janvārī un februārī iniciējot publikācijas medijos par to, ka Latvijā populārā labdarības fonda Labdaris.lv darbība atzīta par godīgu, un Labdaris.lv ir viscaurspīdīgākais fonds Latvijā.

Komentēt.