Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādes amatpersona ar viltu mēģina ietekmēt sabiedrisko domu
9.augustā preses konferenci rīkoja Latvijas Universitātes (LU) Studentu padome. Taču šo it kā parasto preses konferenci pavadīja skandāls, kas saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautības iestādes – Izglītības valsts kvalitātes dienesta – amatpersonas rīcību preses konferencē.
Nav noslēpums, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un ministres Ilgas Šuplinskas viedoklis par augstskolu pārvaldības jautājumiem vispār nekādi nesaskan ne ar augstskolu, ne studentu, ne valsts pārvaldes ekspertu viedokli kopumā. Citiem vārdiem, ministre jau daudzkārt norādījusi, ka viņasprāt būtu nepieciešams veidot augstskolu “uzraudzības padomes” vai kādas citas institūcijas, kuras pēc būtības būtu politiķu kontrolē. Taču nelaime tā, ka Latvijas likumdošana noteikusi t.s. augstskolu autonomijas principu, kurā politiķiem un valdībai ietekme ir tikai vienā jautājumā – Ministru kabinets apstiprina augstskolu satversmes sapulču ievēlēto rektoru. Un arī apstiprināšana nedrīkst būt pēc “patīk – nepatīk” principa, bet gan stingri tehnokrātiska: Ministru kabinets izvērtē, vai augstskolas rektora vēlēšanās nav notikuši Augstskolu likuma un konkrētās augstskolas satversmes pārkāpumi.
Kā katalizators ministres Šuplinskas no Jaunās konservatīvās partijas “bezkompromisa tiesiskuma” iniciatīvām augstskolu jomā, protams, bija LU rektora vēlēšanas. Un ministres neslēptā vēlme neapstiprināt LU Satversmes sapulces ievēlēto Latvijas lielākās augstskolas rektoru profesoru Indriķi Muižnieku. Protams, nevar apgalvot, ka iemesls šādai nepatikai pret Muižnieku ir LU patiešām lielie nekustamie īpašumi vai jaunās Torņakalna LU zinātnes un izglītības pilsētiņas celtniecība ar daudzmiljonu projektiem. Tāpat nevar apgalvot, ka ministri vada tīri personiska nepatika pret LU vadītāju, kas sakņojas vēl pašas ministres kādreizējā ne visai sekmīgajā darbībā Rēzeknes augstskolā. Taču pilnīgi noteikti var apgalvot, ka ministres dotais uzdevums savai pārraudzības iestādei – Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) – atrast “blusas” LU rektora vēlēšanu procesā, lai varētu formāli ierosināt Muižnieka kandidatūras neapstiprināšanu, ir godam izpildīts. Tiesa gan, “blusu” izrādījies mazāk, nekā ministre publiski paudusi vēl pirms paša IKVD ziņojuma saņemšanas, atsevišķi ministres paustie fakti arī izrādījušies, diplomātiski sakot, ne visai korekti un patiesi, bet IKVD katrā ziņā vismaz “kaut ko” procesuālajos rektora vēlēšanu jautājumos ir atradis.
Savukārt Izglītības valsts kvalitātes dienests (IKVD) parādījis, ka savu uzdevumu – atrast “blusas” – ir uztvēris gluži burtiski. Un ar negodīgām metodēm cenšas “izvilkt” sava ziņojuma par LU rektora vēlēšanām – juridiski īsti argumenti nav, tāpēc var ietekmēt sabiedrības viedokli citādi. IKVD pārstāvis šodien ieradās Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomes rīkotajā preses konferencē un ar specifiskiem jautājumiem, negaidot uz tiem atbildes, mēģināja ietekmēt klātesošo žurnālistu viedokli par LU rektora vēlēšanu likumību un LU studentu pārstāvju izvirzīšanas procedūras leģitimitāti.
Pēc tam, kad izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un IKVD pārstāvji paziņoja, ka LU studenti pārkāpuši procedūru, izvirzot savus pārstāvjus LU Satversmes sapulcei, studenti vēlējās šos apgalvojumus atspēkot, tādēļ šodien arī rīkoja publisku preses konferenci. Uz šo preses konferenci ieradās IKVD pārstāvis Rimants Krūmiņš (turklāt savā darba laikā). Interesanti, ka Krūmiņa kungs stādījās priekšā kā ieinteresēta privātpersona, nevis valsts amatpersona. Šajā sakarībā ir jāprecizē vēl kāda nianse: tieši Krūmiņa kungs ir sagatavojis IKVD atzinumu par LU rektora vēlēšanu tiesiskumu. Viņš preses konferencē uzdeva specifiskus un klaji tendenciozus jautājumus, uz kuriem pat nevēlējās saņemt atbildes, bet gan ar saviem jautājumiem vēlējās ietekmēt sabiedrības un klātesošo žurnālistu viedokli. To var skaidrot tikai tā, ka Krūmiņa kungs un IKVD nebūt nejūtas stipri un nav pārliecināti par sava “atzinuma” kvalitāti, tāpēc ir jāpielieto šādas metodes. Vai tas nozīmētu, ka ministres Šuplinskas “bezkompromisa tiesiskums” nozīmē, ka ir uzdevums IKVD par katru cenu Universitātē “kaut ko atrast”, bet ja pēkšņi neatrodas, tad var draudēt nepatikšanas pašiem IKVD ierēdņiem?
Jau ziņots, ka IKVD pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu. LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem. Savu atzinumu par konkrēto IZM dokumentu un LU rektora vēlēšanu procesu devuši arī neatkarīgi juristi – “PriceWaterhouse Cooper Legal” un Linarda Muciņa advokātu birojs. Juristi viennozīmīgi secinājuši, ka ir nepilnības procedūrās, taču nav konstatēti pārkāpumi, kas varētu ietekmēr rektora vēlēšanu rezultātus, turklāt viss noticis atbilstoši spēkā esošajam Augstskolu likumam un LU Satversmei.
LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilst pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.
Plašsaziņas līdzekļi uzmanīgi sekoja līdz LU rektora vēlēšanām, tāpēc visiem labi zināms, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē par Muižnieku balsoja 141 Satversmes sapulces delegāts, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks. LU prorektore profesore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.
Līdz šim publiski tiek pausts, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt ne agrāk kā 13. augustā, kad pēc vasaras atvaļinājumu pārtraukuma atsāksies valdības sēdes.
Guna Apse,
speciāli “Procesiem Latvijā”
Komentēt.