Juta vai Anna? Ko slēpj Strīķes biogrāfija?
14 Jūn, 2016. \\ Epicentrā. \\ 209 komentāri.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atklājis – birojam ir ļoti lielas šaubas par Jutas Strīķes patieso identitāti. Proti, pārbaudot Strīķes identitāti, konstatēts, ka kādreiz viņai, iespējams, bijis vārds Anna. Tāpat KNAB radušies jautājumi par Strīķes pilsonības iegūšanu. “Mēs konstatējām, ka 2011.gadā Satversmes aizsardzības birojam šī informācija kļuva zināma. Līdz šim brīdim Strīķe bauda visaugstāko uzticību. Viņai ir pielaide valsts noslēpumam,” tā Streļčenoks. Strīķes dokumenti Latvijas Universitātē liecinot, ka viņa saņēmusi augstskolas diplomu uz Annas vārda.

Pati šī informācija nav nekas jauns. Neatkarīgā Rīta avīze par to ziņoja jau 2011. gadā, gadā, bet LNT raidījums “Nedēļa” 2003. gadā. 1987.gadā Maskavas pilsētas 584. vidusskolu kā teicamniece beidza Anna Potapova. Juta Strīķe atzīst – 1987. gada 26. jūnijā izdotais atestāts ir viņas. Uzvārdu Strīķe viņa ieguvusi apprecoties, bet vārds Anna viņai nekad nav bijis, ziņoja raidījums. Pati Juta Strīķe tolaik neskaidrības ar vārdu “Anna” skaidroja ar to, ka skolas direktore esot pārrakstījusies, savukārt “Nedēļa” secināja, ka “skaidrojums ir tāds mazliet jocīgs, jo šai pašā atestātā jau ir izdarīts labojums. Ir labots nepareizi uzrakstīts gadskaitlis, kas noteikti ir mazāk svarīgs par cilvēka vārdu. Jo Anna Potapova un Juta Potapova nav gluži viens un tas pats. Tāpat pagrūti iztēloties, ka skolotāja un direktore varētu kļūdīties, rakstot tieši teicamnieces, medaļnieces vārdu”. Turklāt sarunās ar žurnālistiem par šo jautājumu Juta Strīķe esot bijusi visai izvairīga.

Savukārt NRA 2011. gadā ziņoja, ka Latvijas universitātē 1988. gadā Juridiskajā fakultātē ir uzņemta Anna Potapova un tas darīts uz šādai personai izsniegta atestāta pamata. “Ja universitātē viņas diploms uz Annas vārda atzīts par derīgu un spēkā esošu, tad tas varēja notikt vien tādā gadījumā, ja persona, kas stājusies LU, uzrādītu arī personu identificējošu dokumentu, kas tolaik bija pase, un kurā būtu ierakstīts tieši tāds pats vārds kā atestātā par vidējo izglītību. Tātad Anna Potapova tiešām bijusi Anna Potapova, un stāsts par izklaidīgo direktori, visticamāk, gluži vienkārši ir izdomāts,” rakstīja NRA. Laikraksts izpētīja, ka Juta Potapova LU ir studējusi līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. Tātad šo piecu gadu laikā Anna kaut kādā pagaidām nezināmā veidā pēkšņi pārtapusi par Jutu. Vēlāk, apprecoties ar Militārā izlūkdienesta darbinieku Maiguru Strīķi un pavisam legāli nomainot uzvārdu, nevienam nepazīstamā dobeliete un vēlākā maskaviete Anna Potapova būtībā pazuda no jaunās tiesībsargājošo iestāžu darbinieces Jutas Strīķes publiskās biogrāfijas.

NRA uzdeva arī retorisko jautājumu, par ko vedina domāt Strīķes mēģinājumi norobežoties no padomju laiku identitātes. Piemēram, vai viņas tēvs Jurijs Potapovs patiešām bijis tikai civilais inženieris, kā to publiski apgalvoja J. Strīķe, vai tomēr dienējis padomju armijas inženiertehniskā karaspēka daļās, un Anna kopā ar tēvu – Dobelē izvietotā tanku pulka speciālās daļas virsnieku Juriju Potapovu – un pārējo ģimeni Maskavā nokļuvusi, kad PSRS armijas virsnieks turp nosūtīts zināšanu papildināšanai.

Tolaik NRA solījās minētos dokumentus nodot tiesībsargājošajām institūcijām, lai tālāk tās pēta, kā un kādēļ savulaik notikusi Annas pārtapšana par Jutu. Taču tajos laikos Juta Strīķe bija kā KNAB zīmols, un tiesībsargājošajām institūcijām ar šādu lietu acīmredzot nebija nekādas vēlēšanās nodarboties. Taču tagad senais stāsts par Annu alias Jutu nonācis Jurija Streļčenoka redzeslokā, un tas liek cerēt, ka šajā gadiem miglā tītajā stāstā beidzot tiks ieviesta skaidrība.

Komentēt.