Kā uzņēmējs no Krievijas tika pie mājas Rīgas centrā
18 Mai, 2016. \\ Epicentrā. \\ 101 komentārs.

Viņš no galvenajiem argumentiem par labu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai Krievijas pilsoņiem ir investīcijas, kuras viņi iegulda Latvijas uzņēmumos. No šiem biznesmeņiem tiek sagaidīts, ka viņi Latvijā rīkosies likumīgi un atbilstoši labas biznesa prakses principiem, tomēr reizumis tā nenotiek. Gadās arī tā, ka investors no Krievijas savus darījumus Latvijā īsteno ar reiderisma paņēmieniem, un netiek smādēta ne vietējo partneru “uzmešana”, ne prettiesiskā veidā veikta valdes nomaiņa, ne dokumentu viltojumi un grāmatvedības dokumenti. Iespējams, tā noticis arī ar vērtīga īpašuma – dzīvojamās ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 12 pārņemšanu.

Šā stāsta sākums meklējams vēl 2011. gadā, kad kāds Latvijas uzņēmējs ieguva informāciju, ka sliktā tehniskā stāvoklī esošu nekustamo īpašumu Elizabetes ielā 12 iespējams iegādāties par ļoti pievilcīgu cenu. Saprotams, ka uzņēmējs, kura pamatnodarbošanās ir darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, šo izdevību nolēma izmantot. Tomēr ēkai vajadzēja rekonstrukciju, un līdz ar to arī ievērojamu finanšu resursu piesaisti. Tika nodibināts SIA “Elizabetes 12”, kurā 25 daļas piederēja Latvijas uzņēmējam, bet 75% – Krievijas pilsonim Aleksejam Gavrilovam. Pēc abu kungu vienošanās uzņēmēja ziņā bija visi ar būvniecības vadību un pārdošanas saistītie jautājumi, bet A.Gavrilovs apņēmās piesaistīt nepieciešamo finansējumu.  2012. gada janvārī SIA “Elizabetes 12” noslēdza līgumu ar  ārzonas uzņēmumu “Finegan Invest&Financde S.A.” (“Finegan”)  par miljons piecsimt tūkstošu eiro lielu aizņēmumu, un vienlaikus noslēdza arī hipotēkas līgumu par labi “Finegan”. Vēlāk noskaidrojās, ka šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs bija pats A.Gavrilovs. Kā abu aizdevumu atdošanas termiņš tika noteikts 2015. un 2016. gads.  Pēc pusotra miljona saņemšanas SIA “Elizabetes 12” nopirka ēku, un ķērās pie rekonstrukcijas sagatavošanās darbiem – būvprojekta izstrādes, būvdarbu veicēju atlases, utml. Vēl pēc gada būvniecības darbu turpināšanai ar “Finegan” tika noslēgts jauns aizdevuma līgums par trīs miljoniem eiro, taču šoreiz partneris pārskaitīja vien pusmiljonu, bet trīs mēnešus vēlāk paziņoja, ka finansējumu vairs piesaistīt nespēj. Tomēr ēkas rekonstrukcijai viss jau bija sagatavots, un, lai projekts neapstātos, Latvijas uzņēmējs noslēdza kredīta līgumu ar “ABLV Bank” par pusotru miljonu eiro  aizdevumu. Līguma slēgšanai bija nepieciešama “Finegan” hipotēkas slēgšana, un Gavrilovs neiebilda.  Līdz pat 2013. gada jūlijam projekts ritēja uz priekšu bez aizķeršanās – banka izsniedza miljonu eiro, tika saņemta būvatļauja rekonstrukcijas darbu pirmajai kārtai, bija piesaistīti būvniecības darbu veicēji. Taču jūlijā A.Gavrilovs negaidīti vērsās pie bankas ar grūti izprotamu prasību par SIA “Elizabetes 12” konta bloķēšanu. Tanī pašā mēnesī  Krievijas pilsonis nodibināja arī jaunu uzņēmumu SIA “GK Investment”, kuram jau drīzā nākotnē mēģināja pārdot vērtīgo īpašumu.

Ar lūgumu par kontu bloķēšanu A.Gavrilovam izrādījās par maz. Viņš vērsās pret savu Latvijas partneri ar iesniegumu policijā, un lūdz uzsākt pret viņu kriminālprocesu par it kā pieļautiem pārkāpumiem abu kopīgās SIA darbībā. Tomēr izrādījās, ka lūgums par kriminālprocesa ierosināšanu, iespējams, kalpojis tikai par instrumentu Latvijas uzņēmēja ietekmēšanai.  Proti, desmit dienas vēlāk A.Gavrilovs izteica “vilinošu” piedāvājumu – Latvijas uzņēmējs pārdos savus 25% daļu SIA “Elizabetes 12” par 200 tūkstošiem eiro, bet Gavrilovs atsauks iesniegumu policijai. Tā kā Krievijas biznesmeņa piedāvātā summa bija nesamērīgi mazāka par daļu patieso vērtību, viņa Latvijas partneris no piedāvājuma atteicās. Tikmēr banka pēc SIA “Elizabetes 12”sniegtajiem paskaidrojumiem uzņēmuma kontu bija atbloķējusi, un A.Gavrilovs rakstīja jaunu iesniegumu par kontu bloķēšanu, klāt pievienojot arī sava iesnieguma policijai kopiju. Rezultātā banka aizdevuma līgumu izbeidza, atskaitīja no konta uzņēmumam izsniegto naudu un procentus par tās lietošanu, un dzēsa bankas hipotēku. Vēlākie notikumi liek domāt, ka  visu šo darbību mērķis bijusi nekustamā īpašuma atbrīvošana no bankas hipotēkas, jo, kamēr tāda ir, ēkas nonākšana cita īpašnieka valdījumā nav iespējama.

Jaunais īpašnieks jau bija noskatīts – tas bija pirms neilga laika A.Gavrilova nodibinātais SIA “GK Investment”. Vēl palika tāds “sīkums”, kā atbrīvošanās no sava Latvijas partnera. Tas notika ātri un vienkārši – bez kādas dalībnieku sapulces sasaukšanas, kā to paredz likums, Latvijas uzņēmēju atbrīvoja no SIA “Elizabetes 12” valdes locekļa amata, un viņa vietā stājās A.Gavrilovs. Nepilnu nedēļu vēlāk viņš ēku par 2,5 miljoniem būtībā pārdeva pats sev – savam otram uzņēmumam SIA “GK Investment”, tas, savukārt, namu tanī pašā dienā ieķīlāja jau  minētajam “Finegan”. Sākās nesaprotams naudas pārskaitīšanas “karuselis”, kura rezultātā viena un tā pati naudas summa būtībā vairākkārt tika pārlikta no vienas kabatas citā. SIA “GK Investment” pārskaitīja SIA “Elizabetes 12” 900 tūkstošus eiro kā pirmo pirkuma maksu. Savukārt SIA “Elizabetes 12” saņemto naudu kā aizdevumu pārskaitīja atkal “Finegan”, kurš to skaitīja atpakaļ SIA “GK Investment”, bet tas minēto summu aizskaitīja SIA “Elizabetes 12” jau kā otro maksājuma daļu. Pēc tam “Finegan” to pašu naudu atkal saņēma atpakaļ jau kā maksājumu SIA “Elizabetes 12” izsniegtā aizdevuma dzēšanai. Būtībā vairākkārtējā vienas un tās pašas naudas summas pārskaitīšana no SIA “GK Investment” uz SIA “Elizabetes 12”, radīja pret šo uzņēmumu mākslīgas prasījuma tiesības. Ja saskaņā ar “Elizabetes12” dibināšanas sākumposmā slēgtajiem aizdevuma līgumiem  A.Gavrilovs naudas atmaksu varēja prasīt tikai līgumos atrunātajos termiņos – 2015. un 2016. gada janvārī, tad SIA “GK Investment” samaksāto pirkuma maksu par nenotikušo pirkumu viņš varēja pieprasīt atmaksāt uzreiz, ko arī darīja, ceļot prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par parāda piedziņu. Tiesa prasību apmierināja. Ēku izlika pārdošanai izsolē, un A.Gavrilovam vajadzēja nodrošināties, lai tā nonāktu viņa kontrolēta uzņēmuma īpašumā. Rezultātā māju izsolē nopirka SIA “Victoria Building”, reģistrēta 2014. gada aprīlī, kuras vienīgais īpašnieks ir A. Gavrilovs. 2015. gadā pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas, paliekot parādā būvniekiem, A.Gavrilovs ēku no “Victoria Building” atpirka par 5,5 miljoniem eiro. Savukārt SIA “Elizabetes 12” kapitāldaļas, kuras visu minēto darbību rezultātā bija kļuvušas bezvērtīgas, viņš dāsnu roku atdāvināja uzņēmuma sekretārei.

Šo mahināciju mērķis kļūst saprotams pēc ekspertu atzītā, ka tīrā peļņa pēc minētās ēkas dzīvokļu īpašumu pārdošanas varētu pārsniegt trīs miljonus eiro. Un kāpēc lai Krievijas uzņēmējs dalītos peļņā ar savu Latvijas partneri, ja ar dažu, iespējams,  labi pārdomātu mahināciju ķēdīti iespējams visu savākt pašam?

Komentēt.