Kārtējā dīvainība par gāzes parādu pārdotās mājas lietā
19 Mai, 2016. \\ Epicentrā. \\ 218 komentāri.

“Latvijas gāze” pēc Rudīte Ģibzes teju pusmiljonu vērtās mājas pārdošanas izsolē pusotra tūkstoša eiro liela gāzes parāda dēļ, šo naudu  nemaz nesaņems. Tā kā šis īpašums kalpoja arī par nodrošinājumu AS “DNB banka” bankas kredītam par 420 tūkstošiem eiro, visi izsolē iegūtie 180 tūkstoši eiro pienākas bankai.

Mājas izsoli tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs noorganizēja aizdomīgā steigā. Viņš negaidīja februāri, par kuru iepriekš ar Rudīti Ģibzi bija mutiski vienojies, bet jau pēc pirmā mēneša, kad neienāca pirmais maksājums, viņš 13 dienās sagatavoja māju izsolei. Turklāt māja bija novērtēta par neadekvāti zemu cenu. Novērtējumu Rudīte Ģibze varēja apstrīdēt, taču to neizdarīja, jo ne vērtējumu, ne arī paziņojumu par izsoli pa pastu nesaņēma. Jāpiebilst, ka Rudīte slimo ar smagu slimību – multiplo sklerozi, un minēto notikumu laikā viņas slimība bija saasinājusies, turklāt vēl citas traumas ārstēšanai sieviete tobrīd bija nonākusi slimnīcā. Taču ne viņas smagā slimība, ne arī sievietei piederošās kustamās mantas esamība neatturēja Rolandu Veinbergu no izsoles rīkošanas. Tiesu izpildītājs apgalvoja, ka nav redzējis citu veidu salīdzinošā parāda atmaksai, kā pārdot vairākus simtus reižu vērtīgāko Rudītes māju. Turklāt viņam esot bijusi informācija kā īpašumu varētu drīz izsolīt banka kā hipotekārais kreditors. Šķiet dīvaini, ka tiesu izpildītājs neņēma vērā – bankai kā nodrošinātajam kreditoram ir priekšroka izsolē iegūto līdzekļu saņemšanai, un tātad visu tajā iegūto naudu iegūs  AS “DNB banka”. Turklāt Rudītei Ģibzei ar banku bija vienošanās gan par to, ka tā ik mēnesi saņem noteiktu maksājumu, bet pircēju mājai visa parāda segšanai meklēs Rudīte pati.

Iespējams, savu lomu nospēlēja tiesu izpildītāja atlīdzība. Ja piedzīts būtu tikai gāzes parāds, Veinberga honorārs būtu vien 225 eiro liels, bet no mājas pārdošanas izsolē tiesu izpildītājs nopelnīja nepilnus 10 tūkstošus eiro.

Pēc sūdzības par tiesu izpildītāja Veinberga prettiesisko rīcību šajā lietā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs viņam pieprasīja sniegt rakstveida paskaidrojumus. 30 dienu laikā no paskaidrojumu saņemšanas dienas tieslietu ministrs izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

Rudītes Ģibzes mājas pārdošana aizdomīgā steigā nav vienīgais dīvainais gadījums Rolanda Veinberga praksē. Pirms sešiem gadiem uzņēmējai Baibai Veinbergai par neesošu parādu tiesu izpildītājs esot centies noņemt no kontiem 1,6 miljonus latu.

Baiba Veinberga savulaik pārdeva savu paklāju tīrīšanas biznesu. Viņai piederēja arī māja Baltezerā, labs auto, un kapitāldaļas vēl kādā uzņēmumā. Taču kādā dienā, atrodoties Turcijā, sieviete konstatēja, ka vairs nevar norēķināties ar kredītkarti, jo viņas konts ir bloķēts un pret viņu uzsākta parādu piedziņa. Pirms 14 gadiem it kā esot noslēgts galvojuma līgums firmai „Elvik” par 1,6 miljoniem latu. Tomēr Lursoft datu bāzē šāds aizdevums nebija redzams, bet firma “Elvik” vispār nebija veikusi nekādu saimniecisku darbību. Firmas juridiskajā adresē neviens par tādu kompāniju nebija pat dzirdējis. Tomēr minētais uzņēmums bija vērsies Rīgas rajona tiesā par parāda samaksas tā saucamajā brīdinājuma kārtībā. Tā balstās uz ātru parāda atmaksu, kur tiesa darbojas tikai kā starpnieks.

Ekonomikas policija par šo lietu uzsāka kriminālprocesu. Vēlāk tiesā arī pierādījās, ka līgums ir fiktīvs. Daļu no uzņēmējas kontiem noņemtās naudas izdevās saglābt, taču daļu tiesu izpildītājs jau bija paspējis aizskaitīt uz citu valsti, kur tā pazuda. Tagad uzņēmēja Veinberga ir mirusi, taču policijas izmeklēšana par krāpšanu lielā apmērā turpinās.

Komentēt.