Ko saņemsim un par ko maksāsim 2017. gadā?
20 Okt, 2016. \\ Epicentrā. \\ Nav komentāru.

Valsts budžets nodots izskatīšanai komisijās, un opozīcijā esošās frakcijas jau izteikušās, ka “darbs kārtējo reizi ir paveikts nekvalitatīvi”. Valdība piedāvājot grozījumus likumprojektos bez ekonomiskā pamatojuma, bez aprēķiniem, bez vēlmes un intereses vērtēt, kā grozījumi ietekmēs mājsaimniecības, uzņēmējus. Kādas pārmaiņas mūs īsti gaida 2017. gadā?

Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumos paredzēts tērēt 8,367 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki, bet izdevumi 2017. gadā paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki kā šogad. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.

Minimālā alga būs 380 eiro

Pašlaik Latvija ar 370 eiro lielo minimālo darba algu ieņem pēdējo vietu Baltijas valstu vidū. Arī valdības plāni no nākamā gada minimālo darba algu palielināt par 10 eiro, jūtamu atvieglojumu tās saņēmējam diezin vai nesīs. Tomēr tas, ka jau no 2017. gada 1. janvāra minimālā darba alga valstī būs 380 eiro, vērtējams pozitīvi. Vienlaikus valdība pieņēmusi jaunu kārtību minimālās algas aprēķināšanai. Minimālās algas noteikšanai valstī būs jāņem vērā vairāki rādītāji, tostarp dažādi valsts iestāžu apkopotie statistikas dati un prognozes.

VSAOI būs jāveic no minimālās algas

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” no 2017.gada noteikts minimālais objekts, no kura būs veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Par darbinieku, kuram noteiktā mēneša darba alga nepārsniedz valsts noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, VSAOI būs jāveic no minimālā obligāto iemaksu objekta.

2017.gadā paredzēts pārejas periods, kad minimālais obligāto iemaksu objekts būs trīs ceturtdaļas no noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet 2018.gadā – iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas. Mikrouzņēmumu darbiniekiem minimālais obligāto iemaksu objekts 2017.gadā būs trīs astotdaļas no minimālās algas, bet 2018.gadā – no pilnas minimālās algas. Ja faktiski aprēķinātā darba alga būs mazāka par noteikto minimālo iemaksu objektu, VSAOI starpību darba devējam būs jāsamaksā no saviem līdzekļiem.  Ja darbinieks būs guvis ienākumus pie vairākiem darba devējiem, minimālo obligāto iemaksu jānodrošina darba devējam, kam iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, minimālo obligāto iemaksu jānodrošina tam darba devējam, kas pirmais būs iesniedzis ziņas par pieņemto darbinieku. Jāatzīmē, ka sākot ar 2017.gada mikrouzņēmuma darbiniekam būs iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot iemaksas no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniegs noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru.

Lielāks pabalsts daudzbērnu ģimenēm

Nākamgad paredzēts palielināt pabalstu par ceturto un nākamajiem bērniem. Proti, no 2017. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Pašlaik likums nosaka, ka ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē ir divas reizes lielāks, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem — trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Labklājības ministrija norādījusi, ka šobrīd augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars ir nepilnajās ģimenēs. Tāpēc būtiska ir apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra palielināšana, tuvinot to minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kādu valsts garantē gadījumos, kad kāds no bērna vecākiem nepilda savus pienākumus un bērnam nepieciešamo uzturēšanu nenodrošina. Tāpēc, lai mazinātu nepilno ģimeņu nabadzību un visiem bērniem piedāvātu līdzvērtīgu sociālo nodrošinājumu, no 2017. gada 1. janvāra plānots noteikt koeficientus valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, lai palielinātu minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

Tāpat plānots no 2017. gada 1. janvāra palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, t.i., iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai no 171 eiro (šobrīd no 142,29 eiro).

Elektrība lētāka lielajiem patērētājiem

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem. Ar 2017. gada 1. aprīli paredzēts ieviest OIK maksājumu dalījumu divās daļās – pēc elektroenerģijas patēriņa un pieprasītās pieslēguma jaudas. Šāda kārtība tiks ieviesta lai mazinātu rūpniecības uzņēmumu OIK maksājumus un tādējādi celtu to konkurētspēju.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem minētās izmaiņas mājsaimniecības praktiski neietekmēs –  rēķins par elektroenerģiju nemainīsies, bet aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību pat samazināsies. Mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu elektroenerģijas maksājums saglabāsies nemainīgs vai samazināsies, ja mēneša patēriņš būs 75 kilovatstundas un vairāk. Ja mēneša patēriņš būs nulle, OIK maksājums būs 1,55 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām ar trīs fāžu 20 ampēru pieslēgumu rēķina izmaksas nemainīsies vai pat samazināsies. Tiem, kas elektrību nepatērē –  maksājums būs 5,79 eiro mēnesī.

EM aprēķinājusi, ja mājsaimniecībai ir vienas fāzes elektroenerģijas pieslēgums un tā mēnesī patērē 110 kWh, patlaban tā OIK maksā 3,57 eiro. Stājoties spēkā divdaļīgai OIK maksājuma sistēmai, mājsaimniecība maksās 2,84 eiro mēnesī. Ja privātmājai ir trīs fāžu 20 ampēru pieslēgums un patēriņš 200 kWh mēnesī, tad šobrīd tās OIK maksājums ir 6,48 eiro. Stājoties spēkā jaunajai sistēmai, summa palielināsies par 1,66 eiro un sasniegs 8,14 eiro.

Savukārt trūcīgajām vai maznodrošinātajām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm vai ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu, un kuras lieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām, iespējamo elektroenerģijas izmaksu pieaugumu paredzēts kompensēt.

Palielināsies budžets veselības aprūpei

2017.gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Šī nauda paredzēta paredzēti gan rindu mazināšanai, gan strukturālās reformas īstenošanai, gan infrastruktūras projektu pabeigšanai.

Valdība atbalstījusi veselības finansēšanas modeli, kas paredz, ka pilns veselības pakalpojumu grozs visiem valsts iedzīvotājiem tiek nodrošināts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Minētais modelis neprasa papildu iemaksas no iedzīvotājiem, bet paredz būtisku finansējuma pieaugumu sistēmai, un paredz saglabāt esošo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Tomēr vērienīga veselības aprūpes nozares reforma paredzēta vien 2018. gadā, un nākamais gads tiks veltīts tam, lai šai reformai sagatavotos.

Autors: Rita Krasta

Komentēt.