Latvija svin Lāčplēša dienu
11 Nov, 2016. \\ Epicentrā. \\ Nav komentāru.

1919. gada 11. novembrī Rīgā izšķīrās jaunās Latvijas valsts liktenis. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu – 11. novembri – atzīmē kā Lāčplēša dienu. Šodien visa Latvijā aizdegsim svecītes par godu brīvības cīnītājiem, kuri nosargāja mūsu neatkarīgo valsti.
Uzbrukums Rīgai sākās 1919. gada 8. oktobrī. Pārspēks bija milzīgs – pret ienaidnieka 50 000 vīriem Latvijas armijā bija tikai 544 virsnieki un 10 662 kareivji. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, un tas jau bija reāls drauds Rīgai. Taču iedzīvotāju vidū valdīja milzīgs patriotisms – tika organizētas jaunas karavīru vienības, un uz ierakumiem Daugavmalā devas kā studenti, tā pavisam jauni puiši no skolas sola. No ārrindas karavīriem un brīvprātīgajiem sāka formēt jaunas rotas. Līdz 8. oktobra vakaram Rīgā saformēja septiņas rotas ar apmēram 700 cilvēkiem, bet nākamajā dienā – vēl piecas. Kopumā oktobrī karavīru rindas papildināja ap 8000 vīru.
Kā brīvprātīgie armijā pieteicās visdažādākie cilvēki – viņu vidū bija gan Tautas padomes locekļi, Rīgas pilsētas domes locekļi, dažādu resoru darbinieki, gan drošības departamenta darbinieki, mācībspēki un skolnieki. Vēl 1919. gada 22. septembrī izveidotais Sieviešu palīdzības korpuss ierīkoja karavīru ēdināšanas punktus, hospitāļos aprūpēja ievainotos, laboja karavīru apģērbus un piedalījās arī kritušo apbedīšanas organizēšanā. Novembra sākumā nodibināja “Zelta fondu”, kuru vadīja rakstniece Ivande Kaija. Fonds darbojās pusgadu, bet pēc tā slēgšanas visi savāktie zelta un sudraba priekšmeti, kā arī nauda – 400 000 rubļu – tika nodoti Latvijas Bankai.
Cīņas par Rīgu bija ļoti sīvas. Pagrieziena punkts sākās 3. novembrī, kad sabiedroto karakuģu artilērijas uguns aizsegā Daugavgrīvas – Bolderājas rajonā Latvijas armija devās uzbrukumā. Atsevišķas vienības forsēja Daugavu Zaķusalas un Doles salas rajonā, piespiežot bermontiešus atkāpties no nocietinātajiem punktiem Daugavas malā Pārdaugavas krastā. 11. novembrī agrā rīta stundā ienaidnieku izdzina no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt Rīgas baznīcas, ļaudis sajūsmā pulcējās ielās, un šajā dienā arī tika iedibināts Lāčplēša Kara ordenis – pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. 1920. gada 11. novembrī Lāčplēša Kara ordenis pirmo reizi tiek piešķirts pirmajiem tā kavalieriem un no šī brīža 11. novembris ir svētku diena. Ordeņa darbības laikā – no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.
1929. gada 19. oktobrī Kara ministrs ar pavēli Nr. 26. pasludināja: “Nosaku šā gada 11. novembri kopā ar Lāčplēša svētkiem, par mūsu armijas 10 gadu pastāvēšanas svētkiem.” No šī brīža Lāčplēša diena bija visas Latvijas armijas, ne tikai Brīvības cīņu izcilāko dalībnieku piemiņas diena, un 11. novembri arvien plašāk sāka svinēt visos armijas garnizonos, rīkoja parādes, mielastus, izrādes, koncertus un citus svinīgus pasākumus, kuros īpaši godināja ordeņa kavalierus. 1930. gadu beigās svētkos īpaši sāka pieminēt arī karos veselību zaudējušos karavīrus. Latvijas pirmās brīvvalsts pēdējā Lāčplēša dienas parāde notika 1939. gada 11. novembrī.
Latvijas okupācijas gados Lāčplēša dienas svinēšanu nepieļāva, un Latvijas PSR to pirmo reiz sāka atzīmēt Tautas atmodas laikā 1988. gadā. 1989. gada 10. novembrī Augstākā padome 11. novembri noteica par atceres dienu — Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu, bet 1990. gada 3. oktobrī pieņēma likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 11. novembri nosakot par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus. 11. novembris kļuva par svētkiem, kuros piemin visus Latvijas brīvības cīnītājus.
Lāčplēša dienas pasākumi
Lāčplēša dienā visā Latvijā notiek neskaitāmi šai dienai veltīti pasākumi. Rīgā Lāčplēša dienu atzīmēs ar Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parādi pie Brīvības pieminekļa, lāpu gājienu, vainagu nolikšanas ceremoniju Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, kā arī ar piemiņas brīdi pie pieminekļa Rīgas 6. kājnieku pulka kareivjiem Sudrabkalniņā. Līdztekus tam notiks kultūras pasākumi – izstādes, vairāki koncerti kultūras centros un dievnamos.
No plkst. 16 līdz pat plkst. 23 vakarā notiks par tradīciju kļuvušais pasākums „Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Tajā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Strēlnieku laukumam, latviešu karavīru piemiņai veltīts svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, kā arī folkloras kopu, vīru kopas “Vilki” un rokgrupas „Pērkons” koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā.
Lai iedzīvotāji netraucēti varētu piedalīties tradicionālajā svecīšu nolikšanā pie Rīgas pils, arī šogad 11. novembrī, Lāčplēša dienas vakarā no plkst. 18.00 līdz 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11. novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltu.

Autors: Procesi Latvijā

Komentēt.