No mājas neizliek, tikai aizliedz to ekspluatēt
Neilgi pirms Latvijas valsts svētkiem, skolotāja Ilze Rudaka vērsās pie sabiedrības ar atklāto vēstuli, kurā bija teikts, ka pirmssvētku laikā viņas ģimene no Rīgas būvvaldes saņēmusi vēstuli ar paziņojumu, ka viņas māja Rīgā, Altonavas ielā 19 ir atzīta par ekspluatācijai nederīgu un iekonservējamu būvi, un tādēļ līdz nākamā gada 15. februārim telpas jāatbrīvo. Savukārt Rīgas būvvalde atbildēja, ka lēmuma par cilvēku izlikšanu no mājām nav, līdz bīstamības novēršanai aizkliegta tikai ēkas ekspluatācija. Kuram taisnība, un kā šāda situācijā rīkoties?
“Nama tehniskais stāvoklis ir atbilstošs ēkas vecumam, bet noteikti varu teikt, ka šo četru gadu laikā manā dzīvoklī nav parādījušās ne plaisas, ne bijušas problēmas ar komunikāciju ekspluatāciju,” teikts vēstulē. Nama apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” tāmē par paredzamajiem remontdarbiem 2015. gada nogalē iekļāvis jumta remontu, bet 2016. gadā apsaimniekošanas kvītīs parādījušās summas, kas ne tuvu neatbilst ēkas iedzīvotāju mūsu maksātspējai. Tomēr cilvēki maksājuši. Piemēram, Ilzes Rudakas 40 kvadrātmetru dzīvoklim ar malkas apkuri summa pieaugusi līdz 180 eiro mēnesī. Skolotāja jautā: “Kā tas iespējams, ka no mums varēja gandrīz veselu gadu iekasēt summas par plānotiem remonta darbiem, ja tagad ir atzinums, ka māja tiks iekonservēta?”
Savukārt Būvvalde reaģējot uz medijos izskanējušo informāciju apgalvo, ka nav pieņēmusi lēmumu par fizisku personas izlikšanu no īpašuma. Vienkārši “ir aizliegta tā ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai, lai mazinātu iespējamos iedzīvotāju un sabiedrības apdraudējuma riskus.” Iztulkojot būvvaldes atbildi var teikt, ka pēc būtības ēkas ekspluatācijas aizliegums līdz bīstamības novēršanai tā pati iedzīvotāju izlikšana vien ir. Jo nevar vienlaicīgi gan ēkā dzīvot, gan to neekspluatēt.
Būvvalde prasa līdz 2017. gada 15. februārim veikt ēkas konservāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot un iesniedzot Būvvaldē atbilstošu būvniecības dokumentāciju, taču iepazīstoties ar skolotājas vēstulē minēto kļūst skaidrs, ka nama iedzīvotājiem šāds darbs nav pa spēkam. Tikmēr būvvalde operē ar LR likumdošanas prasībām, norādot uz Civillikumā teikto, ka katram būves īpašniekam ir pienākums uzturēt savu īpašumu tādā stāvoklī, lai no tā nerastos kaitējums ne sev, ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem.
Diemžēl tā arī nav paskaidrots, kur palikusi RNP teju gada garumā no attiecīgās ēkas dzīvokļu īpašniekiem iekasētā nauda jumta remontam, un neviens nav paskaidrojis, kādēļ ēkas avārijas situācija nav fiksēta jau laikus. Ne mājas pamati, ne nesošās sienas avārijas stāvoklī nenonāk ne viena mēneša, ne arī gada laikā. Šajā situācija nav saprotama arī vēstulē minētā RNP attieksme pret prioritāri veicamajiem remontdarbiem. Proti, I.Rudaka raksta – iedzīvotāji mēģinājuši skaidrot apsaimniekotājam, ka primārais veicamais darbs būtu nama pamatu nostiprināšana, nevis jumta seguma nomaiņa. Tas neticis uzklausīts. Toties nesen saņemta tāme par 2017. gadā paredzamajiem remonta darbiem, un tajā iepretim ailei “kāpņu telpas remonts” stāvot kārtējais četru ciparu skaitlis.
Par dzīvokļu īpašnieku atbildību kopīpašuma uzturēšanā viss tā kā būtu skaidrs. Taču kāda ir RNP loma, ja raugāmies pēc likumdošanas aktu prasībām? Vai mājas apsaimniekotājam tiešām nav nekādas atbildības saistībā ar radušos situāciju?
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvadīšanas likuma 6.panta otro daļu obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Civillikuma 865.pants nosaka, ka kādai lietai taisītie nepieciešamie izdevumi ir, ar kuriem tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, savukārt, atbilstoši Civillikuma 866.pantam nepieciešamie izdevumi jāatlīdzina katram, kas tos taisījis. Tātad konkrētajā situācijā, tāpat kā daudzās līdzīgās citās, RNP būtībā pastāv iespēja veikt avārijas remonta darbus par saviem līdzekļiem, pēc tam maksājumus par veiktajiem darbiem attiecīgi iekļaujot apsaimniekošanas/īres maksas rēķinā. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldības (kura taču tā rūpējas par rīdziniekiem!) uzņēmums RNP ne tuvu nav trūcīgs kantoris. 2015. gadā RNP apgrozījums pieauga par 3,13% – līdz 62,118 miljoniem eiro, savukārt peļņa palielinājās par 10,5% – līdz 616,1 tūkstošiem eiro.
Jāatzīmē, ka minētā uzņēmuma apsaimniekošanā uz gada sākumu bija 244 sliktā vai pat avārijas stāvoklī esošas mājas, un RNP toreiz teicās vismaz trešo daļu no šīm ēkām savest kārtībā. Pamats šādam solījumam – 71 ēka bija piekritusi veidot uzkrājumus neatliekamo darbu veikšanai. Līdz septembra sākumam remontus piedzīvoja vien 16 mājas. RNP to skaidroja ar to, ka remontdarbu veikšanai jau minētajā 71 mājā kopumā bijuši nepieciešami 2,5 miljoni eiro, bet iekrāts ticis tikai pusotrs miljons. Tātad jāsecina, ka pietiekami daudziem rīdziniekiem turpinās pienākt mega lieli rēķini, kuru lauvas tiesu veidos uzkrājumi remontam, bet pašu ēku tehniskais stāvoklis jo dienas, jo pasliktināsies. Un gala rezultātā remonts izmaksās vēl dārgāk, vai arī iedzīvotāji saņems vēstījumu no būvvaldes, ka ēkas ekspluatācija jāpārtrauc līdz tās savešanai kārtībā.
Ko šajā laikā darīt dzīvokļu īpašniekiem? Uz to skaidras atbildes nav. Likums gan paredz, ka no avārijas ēkas izliktiem cilvēkiem pašvaldība var uz pusgadu ierādīt pagaidu dzīvojamo platību. Taču atslēgas vārds šeit ir “var”. Proti, pagaidu mitekli var ierādīt un var arī neierādīt, ja uzskata, ka persona pati var atrast sev mājokli.
Tomēr kā jau minēts, avārijas stāvoklis daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā nerodas vienā dienā, un tieši šādu nebūšanu laicīgai konstatēšanai apsaimniekotājam ēka katru gadu jāapseko.
Mājas tehniskā stāvokļa pārbaude ir pārvaldnieka vai dzīvokļu īpašnieku, ja viņi māju apsaimnieko paši, kompetencē. Par to, vai mājai veikti tehniskās uzturēšanas darbi, var pārliecināties mājas lietā, kura katrai mājai ir obligāta. Diemžēl ne reizi vien nācies dzirdēt, ka tieši šo mājas lietu dzīvokļu īpašnieki no ēkas pārvaldītāja nekādi nespēj izprasīt. Varbūt vaina meklējama normā, ka pārvaldniekam jāatlīdzina dzīvokļa īpašniekiem zaudējumi, kas radušies tā bezdarbības rezultātā. Ja dzīvokļu īpašnieki ir samaksājuši par attiecīgiem remonta darbiem, bet tie nav veikti, viņi var vērst piedziņu pret pārvaldnieku par nodarīto kaitējumu, jo ir pasliktinājies mājas tehniskais stāvoklis. Tiesa, pagaidām gan nav dzirdēts, ka šādas prasības pret apsimniekotājiem būtu vērstas.
Kas attiecas uz Altonavas ielu 19, tad situācija šobrīd līdzinās absurda teātrim. Iedzīvotāji uzkrāj līdzekļus pārvaldnieka paģērētajam jumta remontam, būvvalde apgalvo, ka neapmierinošs ir pamatu, nesošo sienu un starpstāvu pārseguma tehniskais stāvoklis, bet RNP apgalvo – 1900. gadā celtajai mājai nepieciešami apjomīgi remontdarbi, un vispār – vainīgi ir paši dzīvokļu īpašnieki, jo nebūšanu un nelikumīgu pārbūvju ēkā esot pietiekami. Tikai jājautā – kādēļ gan RNP pie sāpīgā jautājuma risināšanas ķeras tikai pēc konflikta aktualizēšanas publiskajā telpā?
Autors: Rita Krasta
Komentēt.