NVO protestē pret VID virzītajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā
25 Feb, 2016. \\ Epicentrā. \\ 228 komentāri.

Šodien Finanšu ministrijā notiek tikšanās ar NVO pārstāvjiem, lai turpinātu diskusijas par Valsts ieņēmuma dienesta virzītajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu  likumā, kuri paredz ierobežot biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību. VID ierosina noteikt divus kritērijus, no kuriem vienam izpildoties, būtu uzskatāms, ka biedrība saimniecisko darbību veic kā pamatdarbību, un tādēļ tās darbība ir izbeidzama. Pret minētajiem grozījumiem jau asi protestējušas  Memoranda padomē iesaistītās nevalstiskās organizācijas.

VID sagatavoto grozījumu mērķis ir likvidēt tās negodprātīgās biedrības un nodibinājumus, kuri slēpjoties zem biedrību “cepures”, faktiski veic komercdarbību, tādējādi izvairoties no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas. Saskaņā ar grozījumu projektu, izbeidzama to biedrību darbība, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir 75% vai vairāk no kopējiem ieņēmumiem taksācijas gada laikā vai jebkurā 12 mēnešu periodā, vai arī tās ieņēmumi no saimnieciskās darbības taksācijas gada laikā ir lielāki par normatīvajos aktos notiktajām 500 minimālajām mēnešalgām. VID ieskatā šobrīd konstatēt un pierādīt to, ka biedrība veic saimniecisko darbību un gūst no tās peļņu, var tikai veicot kontroles pasākumus biedrībā, bet līdz tam var pastāvēt konkurences izkropļojums.

Savukārt nevalstiskās organizācijas norāda, ka šādu grozījumu pieņemšana nozīmētu visa nevalstiskā sektora, īpaši kultūras organizāciju darba efektivitātes mazināšanu, kā arī daudzu sabiedriski nozīmīgu biedrību un nodibinājumu likvidāciju. Trīsdesmit sešu Latvijas kultūras organizāciju parakstītā vēstulē Memoranda padomei uzsvērts, ka MK 2014. gada 10. novembrī pieņemtais lēmums uzdot TM sagatavot priekšlikumus likuma grozījumiem bijis nepārdomāts, jo nav ņemts vērā fakts, ka daudzas biedrības un nodibinājumi saimniecisko darbību veic līdzekļu iegūšanai organizācijas mērķu sasniegšanai, kā arī tās attīstībai. “Ja šādas tiesības organizācijām tiks liegtas, ievērojami samazināsies gūtais labums, ko sabiedrība šobrīd saņem biedrību un nodibinājumu darbības rezultātā,” teikts vēstulē. Jo īpaši smagi minētie grozījumi skartu kultūras jomu. Jaunie likuma grozījumi noteiktu to, ka kultūras organizācijas finansiālajiem ienākumiem no jebkādu preču (piemēram, grāmatu, CD, T kreklu u.tml.) tirdzniecības, kā arī iegūtajiem līdzekļiem no pasākuma biļešu tirdzniecības un cita veida ienākumiem, kas nav formulēti kā ziedojums vai Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtie līdzekļi, tiks noteikts ierobežojums. Biedrības vai fondi, kuri šo ierobežojumu pārsniegs, nevarēs pretendēt uz sabiedriskā labuma organizāciju statusu un tām no saimnieciskās darbības ienākumiem būs jāmaksā 15 % uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Biedrības “Ascendum” valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce uzsver, ka “Finanšu ministrijas un VID piedāvātie grozījumi Biedrību un nodibinājuma likumā vissmagāk skars kultūras jomas organizācijas, kuras jau šobrīd cīnās ar nemitīgu līdzekļu piesaistīšanu, lai nodrošinātu kultūras jaunradi un daudzveidību, kā arī šo procesu kvalitāti. Tas noteikti ietekmēs kvalitatīvas kultūras pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tieši nevalstiskās organizācijas nodrošina koncertus, teātra izrādes, kinofilmu seansus, izstādes un daudzas citas kultūras aktivitātes vietās, kur uzņēmējiem mazā iedzīvotāju skaita dēļ tās organizēt nav izdevīgi. Tāpat šādi grozījumi var būtiski ietekmēt pilsoniskas sabiedrības attīstību un aktivitāti, jo daudzas kultūras biedrības aktīvi iesaistās sociāli nozīmīgās diskusijās un seko līdzi, lai būtiskie temati nepazustu no atbildīgo institūciju dienaskārtības.” Nevalstiskās organizācijas arī uzsver, ka jaunie likuma grozījumi, visticamāk, negatīvi ietekmēs Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) darbību – ja biedrības un nodibinājumu iespējas nodrošināt pašfinansējumu no gūtajiem ienākumiem būs ierobežotas, VKKF būs jāpiešķir projektiem lielākas summas. Līdz ar to VKKF finansiāli spēs atbalstīt mazāku projektu skaitu, kas vēl vairāk pasliktinās kultūras biedrību un nodibinājumu situāciju, un tas nozīmētu nepieciešamību būtiski palielināt VKKF budžetu.

Arī ar kultūra jomu nesaistītas biedrības uzskata, ka VID rosinātie grozījumi ir pretrunā ar biedrību darbības principiem, un piedāvātās likuma izmaiņas ir konkrēts piemērs tam, ka grozījumi likumā tiek radīti nevis tāpēc, lai kaut ko attīstītu, bet tāpēc, lai varētu iekasēt vairāk nodokļus. Biedrības vienmēr pārstāv kādu sociālu grupu intereses, un jebkurus ieņēmumus novirza savu definēto mērķu sasniegšanai. Ja minētie Biedrību un nodibinājuma likuma grozījumi tiks pieņemti, tie būtiski ietekmēs daudzas aktīvas kultūras biedrības un fondus, kas lielu daļu savu ienākumu darbības nodrošināšanai gūst no saimnieciskās darbības ienākumiem, un mazinās to iespējas veiksmīgi darboties un attīstīties.

Komentēt.