“Oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijā “kratīs” arī Lembergu
10 Aug, 2017. \\ Epicentrā. \\ Nav komentāru.

8.augustā tika sasaukta pirmā tā dēvēto “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde. Sēdes sola maksimāli atklātas, lai sabiedrība uzzinātu visas detaļas, kāpēc “oligarhu lieta” noslēdzās bez rezultāta. Šīs nebūs vienkāršas sēdes, kurās apspriedīs un vēlreiz pārcilās lietas būtību un virzību. Uz sēdēm būs jāierodas arī sarunu galvenajiem “varoņiem” – smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam, no politikas aizgājušajam Aināram Šleseram un pašreizējam zemkopības ministram no Zaļo un zemnieku savienības – Jānim Dūklavam. Aicināt personas aicinās, jautājums, vai viņiem būs dūša šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes apmeklēt…

“Oligarhu lietas” komisijas pirmajā sēdē plānots, ka kopīgi ar Ģenerālprokuratūras, kā arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem tiks izrunātas lietas līdzšinējos procesus saistībā ar “oligarhu sarunām” un to tālāko gaitu. Svarīgi ir pārrunāt arī konkrētās publiskajā telpā plaši izskanējušās epizodes, kurām jāpievērš īpaša uzmanība izmeklēšanas gaitā, tā uzskata komisijas vadītāja Inguna Sudraba. Viņa pašlaik intensīvi strādājot pie komisijas darba dokumentācijas jautājumiem, tajā skaitā plānots nosūtīt vēstules ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un KNAB vadītājam Jēkabam Straumem, aicinot tiesībsargājošās institūcijas deleģēt savus pārstāvjus darbam kopā ar komisiju.

Tiesa, pašlaik nevienam nav īsti skaidrs, kādā veidā deputāti vispār varēs iepazīsies ar KNAB rīcībā esošajiem “oligarhu lietas” materiāliem. Deputāti varētu doties uz tiesībsargājošo iestādi, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, uzskata I. Sudraba, taču arī šis aspekts vēl jāpārrunā ar pašu KNAB. “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm ir jābūt maksimāli atklātām, lai, sabiedrībai dzirdot, varētu izrunāt, kādā veidā notika izmeklēšana un kāpēc process ir noslēdzies bez rezultāta,” uzskata I. Sudraba.

Šaubu ēna pār Sudrabu

Cēli lolotā ideja par parlamentārās izmeklēšanas komisiju cieta pirmo triecienu tad, kad notika priekšsēdētāja ievēlēšana. Amatu paredzēja un uz to pretendēja A. Judins, taču ievēlēja bijušo valsts kontrolieri I. Sudrabu. Tas izraisīja plašu diskusiju par to un iebildumus, jo “oligarhu sarunās” izskan arī pašas I. Sudrabas vārds. Piemēram, Latvijas Reģionu apvienības nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, kurš atkāpās no amata tieši pēc šī balsojuma parlamentā, ir pilnībā pārliecināts, ka tas ir kārtējais ZZS un “Saskaņas” savstarpējo interešu pierādījums – dabūt amatā tieši I. Sudrabu. Tagad pat Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Saeimu izvērtēt I. Sudrabas atbilstību “Rīdzenes sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatam.

Deputāte gan liedzas, ka viņai būtu kāda saistība ar šo lietu. “Jautājums nav par mani. Visa šī brēka ir bailes par to, ka es vadu šo komisiju,” izteicās deputāte, piebilstot, ka vienmēr esot strādājusi profesionāli un viņu nevarot vadīt vai pateikt, kādi lēmumi ir jāpieņem. “Vadot šo komisiju, absolūti neesmu uzņēmusies misiju kaut kādā mērā torpedēt šīs komisijas darbu.”

Tomēr galvenais ir, lai komisija strādātu efektīvi, jo līdz šim neviena (!) parlamentārās izmeklēšanas komisija nav spējusi sasniegt kādu rezultātu. Proti, visas komisijas savu darbu beigušas bez rezultāta. Šoreiz, kā sola komisijas loceklis A. Judins, rezultāti noteikti būšot. “Man gribētos domāt, ka kriminālprocesi jauni būs, jo ir pamats tā uzskatīt,” intervijā telekanālā LNT sacīja A. Judins.

Ko oligarhi tev nestāsta

Viss jandāliņš aizsākās jūnijā, kad žurnāls “Ir” ar turpinājumiem publicēja atšifrētās sarunas, kuras notika viesnīcā “Rīdzene” un kurās Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un citas ietekmīgas amatpersonas kārtoja biznesa un politikas lietas. Vēlāk izdevuma galvenā redaktore Nellija Ločmele uzsvēra, ka “Rīdzenes” sarunas tuvplānā parāda “valsts nozagšanas shēmu – kā politiķi ietekmē medijus, lai skalotu cilvēkiem smadzenes un iegūtu varu, ko pēc tam izmanto savu kabatu pildīšanai uz visas sabiedrības rēķina”. Ir svarīgi to saturu zināt sabiedrībai, tādēļ izdevniecība 1. augustā laida klajā speciālizdevumu, kurā apkopots “oligarhu sarunu” saturs.

Izdevumā “Ko oligarhi Tev nestāsta” apkopoti gan žurnāla “Ir” raksti par “Rīdzenes” sarunu saturu, kas tika publicēti trīs turpinājumos, gan pirmo reizi tika nodrukāti smagos noziegumos apsūdzētā A. Lemberga sarunu atšifrējumi pilnā apjomā. Pagaidām A. Lembergs, kurš pēc sarunu fragmentu publiskošanas kā vienīgais plašāk skaidrojās publiskajā telpā un pat speciāli tam par godu Rīgā sarīkoja speciālu preses konferenci (tā gan pārvērtās par pasākumu bez seguma un pilnīgu farsu), vēl nav bildis ne vārda. Nezināt par izdevumu nav iespējams arī tādēļ, ka šo izdevumu žurnāla “Ir” komanda personīgi nogādāja gan visiem Saeimas deputātiem, tas ir pieejams tirdzniecībā, kā arī nogādāts visas 1739 Latvijas bibliotēkas, novadu un pilsētu pašvaldības.

Sarunas parāda rīkojuma nr.2 pamatojumu

Intervijā “Nē, mēs to necietīsim!” žurnāla “Ir” speciālizlaidumam “Ko oligarhi tev nestāsta?” Latvijas valsts eksprezidents Valdis Zatlers, atbildot uz jautājumu, kāds ir viņa lielākais pārsteigums, lasot oligarhu sarunas, saka: “Lielu pārsteigumu īstenībā nebija, izņemot to, ka cilvēki tādiem sulīgiem vārdiem lamājas – tā ir vide, kas viņus raksturo. Bet sarunas parāda rīkojuma nr.2 pamatojumu – ka ir vara, ko mēs visi redzam, un ir reālā vara pagrīdē.

Vai kaut kas līdzīgs var šobrīd atkārtoties? Domāju, ka ar lielāku urrā! Jo valdība, kurā bija 55 balsis divām partijām, ir unikāla situācija Latvijas politiskajā vēsturē – pilnīgi citāda nekā šobrīd, kur īsti nav skaidrs, kam cilvēki uzticēsies nākamgad. Sarunu publiskošana dod iespēju cilvēkiem padomāt. Jo nav jau svarīgi juridiskie aspekti, par ko šobrīd runā visas amatpersonas. Svarīgs ir morālais aspekts – vai vēlētājs grib uzticēt varu Latvijā šāda tipa cilvēkiem? Tur nav vajadzīga ne izmeklēšana, ne pierādījumi, vienīgi sava personīgā attieksme – gan no pašu cilvēku, gan amatpersonu puses. Jo amatpersonas tā kautrīgi noburkšķēja – ziniet, nu slikti, ka nav pierādīts, slikti, ka nav vēl kas…

Visi to cenšas reducēt uz juridiskām lietām. Šī nav juridiska lieta! Šis ir jautājums par mūsu sabiedrības morāli: kādi mēs esam un kādus vēlamies redzēt savus vadoņus?”

Komentēt.