Par manipulācijām ar sporta spēlēm būs reāls cietumsods
25 Feb, 2016. \\ Epicentrā. \\ 264 komentāri.

Pēc vairākus gadus ilgām diskusijām Tieslietu ministrija  izstrādājusi Krimināllikuma grozījumu projektu, kurš paredz, ka par sporta spēļu rezultātu sarunāšanu un ietekmēšanu turpmāk draudēs pat piecu gadu ilgs cietumsods. Paredzams, ka  šie Krimināllikuma grozījumi varētu stāties spēkā jau nākamā gada 1. janvārī.

Krimināllikumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu –  “Manipulācijas ar sporta sacensībām”, pēc kura par spēļu sarunāšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Par tādām pat darbībām, ja tās saistītas ar materiālām vērtībām, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu, nodošanu vai piedāvāšanu, būs paredzēts trīs gadu cietumsods vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai arī naudas sods. Savukārt par šādiem noziegumiem, ja tie izdarīti organizētā grupā vai lielā apmērā, varēs sodīt ar piecu gadu cietumsodu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Līdztekus grozījumiem Krimināllikumā spēkā stāsies arī grozījumi Sporta likumā, kuri noteiks, ka jebkāda manipulācija ir aizliegta. Par manipulācijām ar sporta sacensībām likumā būs definēta jebkāda darbība, kas vērsta uz sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu vai izdarīta ar nolūku ietekmēt sporta sacensību gaitu vai rezultātu. Minētā norma attieksies arī uz skolu līmeņa sacensībām, tiesa, pretstatā profesionālajam sportam par manipulāciju ar šādu spēļu rezultātiem kriminālatbildība nedraudēs. Abi likumprojekti uz Saeimu dodas vienotā paketē, un nav izslēgts, ka likumdevējs par tiem vēl krietni vien lauzīs šķēpus.

Par to liek domāt līdzšinējā pieredze centienos ar likumdošanas spēku ierobežot negodīgas manipulācijas ar sporta spēļu rezultātiem. Jau 2014. gada septembrī parakstīšanai tika atvērta Eiropas Padomes konvencija pret sporta rezultātu manipulāciju, un, lai arī to parakstīja 15 ES dalībvalstis, Latvijas starp tām nebija.

IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs tolaik skaidroja, ka kopumā Latvijai pret konvenciju iebildumu neesot bijis, un principā mūsu valsts šajā dokumentā iekļautos principus pilnībā atbalstot. Jautājumus raisījušas vienīgi attiecīgu konvencijas tekstā lietotu terminu kā “manipulācija” un “sporta sacensības” skaidrojuma nepieciešamība, lai vēlāk nerastos grūtības ar Konvencijas ratificēšanu Saeimā. Pēc tam gan tika izdots Eiropas Komisijas rīkojums, kurš ES dalībvalstīm konvencijas parakstīšanu uzlika par obligātu pienākumu.

Pretestība pret Krimināllikuma grozījumiem vēl līdz samērā neilgam laikam valdīja arī Tieslietu ministrijā – lai arī Saeimas Aizsardzības komisijas sēdē visas iesaistītās puses uzskatīja, ka Krimināllikumā šinī jautājumā nepieciešams jauns formulējums, kurš tiesībsargājošajām institūcijām dotu reālus ieročus cīņā pret sporta spēļu rezultātu sarunāšanu, Tieslietu ministrija bija pret. TM savu nostāju motivēja ar to, ka Eiropas Parlamenta komisija secinājusi – valstu krimināllikumos jau pastāv ļoti daudzi panti, kurus iespējams piemērot vainīgo saukšanai pie atbildības. Tanī pat laikā toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš netieši norādīja, ka kriminālatbildības par manipulācijām ar spēļu rezultātiem patiesībā nav. Proti, pēc Bērziņa kungs tolaik teiktā, TM turpinās darbu par esošā regulējuma pilnveidošanu krimināllikumā pēc tam, kad Izglītības un Zinātnes ministrija sagatavos nepieciešamos grozījumus Sporta likumā. Jāpiebilst, ka patlaban atbildība par līdzīgiem noziegumiem ir paredzēta Krimināllikumā tikai saistībā ar neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālo uzpirkšanu.  Šobrīd nepieciešamie grozījumi Sporta likumā ir tapuši, pašreizējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs strikti iestājas par attiecīgu Krimināllikuma normu ieviešanu, un tas vieš cerību, ka jau kopš nākamā gada sporta spēļu rezultātu sarunāšanas sērgas kārdinājums ievērojami ies mazumā.

Tomēr jāņem vērā, ka sporta spēļu rezultātu sarunāšana noziedzīgās pasaules darboņiem visā pasaulē caur nelegāliem totalizatoriem nes miljonos mērāmu peļņu, no kuras tie atteikties negrasīsies. Turklāt krāpšanās notiek ne tikai ar spēļu gala rezultātiem, bet arī ar tādām lietām, kā dzelteno kartīšu skaitu vienā futbola spēlē, noteiktu punktu robežas nepārsniegšanu basketbola spēles ceturtdaļā utml. Ņemot vērā, ka mūsdienās likmju pieņemšana galvenokārt notiek internetā, sporta spēļu kāpšana kļuvusi jau par starptautisku problēmu, un tajā bieži iesaistīti organizēti noziedzīgi tīkli, kas darbojas pasaules mērogā.

Jācer, ka visai lielu pretestību savulaik saņēmušā Krimināllikuma panta par manipulācijām ar sporta sacensībām ieviešana, Latvijai ļaus izvairīties no šīs sporta pasaules necienīgās sērgas. Tomēr vienlaikus jāatgādina, ka Tieslietu ministrijas uzmanību gaida arī citi nepieciešami Krimināllikuma normu grozījumi. Piemēram, atsevišķs pants un atbildība par tādu Latvijā samērā plaši izplatītu parādību kā uzņēmumu nelikumīga pārņemšana vai reiderisms. Līdzīgi kā savulaik par manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem, arī par reiderismu tiek skaidrots, ka Krimināllikumā ir pietiekami daudz citu pantu, pēc kuriem šajos noziegumos vainotos saukt pie atbildības. Un līdzīgi kā sporta spēļu manipulācijas, arī reiderisms nes milzīgu pelņu. Atliek vienīgi cerēt, ka kādreiz TM pievērsīs uzmanību arī šīs problēmas risinājumam.

Autors: Rita Krasta

Komentēt.