Pensijas un ienākumu nodoklis. Vai tas ir taisnīgi?
24 Mai, 2016. \\ Epicentrā. \\ 250 komentāri.

Pensiju jautājums jau kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijā ir sāpīga tēma. Lielākai daļai cilvēku, kuri apzinīgi nostrādājuši garu darba mūžu, maksājuši nodokļus un ar savu darbu vairojuši valsts labklājību, vecumdienās trūkst pienācīgu līdzekļu iztikai. Protams, var oponēt, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā valsts maksāto vecuma pensiju apjoms ir ievērojami audzis. Ja 2000. gadā vidējā vecuma pensija bija tikai 84 eiro, tad 2016. gada pirmajā ceturksnī tie ir jau 277,78 eiro (CSP dati). Ja salīdzina ar 2000. gadu, tad valsts pirmā līmeņa pensijas šķiet lielas, ja raugāmies uz mūsdienu Latvijas dzīves realitāti, tās joprojām ir ļoti mazas. 2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju. Vairāk nekā ceturtā daļa – 564 521 (2016. gada I ceturksnis) no viņiem ir pensionāri.

Sociālās līdzdalības platformā Manabalss.lv kopš marta beigām tiek vākti paraksti iniciatīvai par valsts pirmā līmeņa pensiju atbrīvošanu no sociālā nodokļa. Šobrīd jau ir savākti vairāk nekā 5000 paraksti. Ja iniciatīvu atbalstīs vēl nedaudz vairāk kā četri tūkstoši Latvijas pilsoņu, tā tiks iesniegta Saeimā. Pašlaik pensijām ir ar nodokli apliekamā un neapliekamā daļa. Neapliekamās daļas apmērs ir 235 eiro, pārējo summu apliek ar 23 procentu iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks uzsver – “šobrīd visas valsts pensijas, kurās ietilpst vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, tiek uzskatītas par to saņēmēju ienākumiem un tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kaut arī strādājošie ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savām algām.” Turklāt aprēķini liecinot, ka sasniedzot pensijas vecumu, pašreizējiem darbspējīgā vecuma cilvēkiem ienākumi var sarukt pat uz pusi.

Socioloģisko pētījumu firma SKDS veica pētījumu, ko par pensiju aplikšanu ar ienākuma nodokli domā iedzīvotāji. 84 procenti aptaujāto uzskata, ka pensijas nav pareizi aplikt ar IIN, 87 procenti atbalstītu ienākuma nodokļa atcelšanu valsts pensijām. Tomēr izskatās, ka pašu pensionāru organizāciju vidū par šo jautājumu vienota viedokļa trūkst. Latvijas pensionāru federācijas priekšsēdētājās Aivars Siliņš uz jautājumu, vai balsos par “manabalss.lv” izsludināto parakstu vākšanu par pensiju bez nodokļiem, atbild ar viennozīmīgu nē. Kāpēc? “Vismaz 60% pensionāru pensijas ir mazākas par šodien spēkā esošo neapliekamo minimumu 235 eiro mēnesī, tātad viņiem pensijas paliks iepriekšējā līmenī. Savukārt tiem, kam pensijas mērāmas tūkstošos (arī tādi pensionāri Latvijā ir), pielikums pensijai sastādīs pat tūkstoti un vairāk eiro mēnesī, tātad sociālais taisnīgums atkal būs cietēja lomā. Iniciatīvas realizācija samazinātu valsts budžeta ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par aptuveni 85 miljoniem eiro. 80% no šī nodokļa nonāk pašvaldību rīcībā, tātad pašvaldību līdzekļi samazinātos, un reizē ar to samazinātos arī pašvaldību iespējas sniegt palīdzību tiem, kam to vajag visvairāk, tajā skaitā maznodrošinātajiem pensionāriem.”

Tomēr neraugoties uz šiem argumentiem, Latvijas pensionāru federācijas valde lēma par atbalstu iniciatīvai, jo savāktie paraksti varētu palīdzēt realizēt LPF jau pirms dažiem gadiem ierosināto pakāpenisku pensionāru neapliekamā minimuma palielināšanu līdz minimālās algas līmenim, kas šobrīd ir 370 eiro mēnesī. Pensionāri cer, ka šī iniciatīva liks uzsākt pakāpenisku neapliekamā minimuma palielināšanu jau no 2016. gada, kā to vēl Laimdotas Straujumas valdības laikā solīja bijušais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

Iniciatīvu atbalsta arī Biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse”, Jelgavas pensionāru biedrība, u.c., kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kura nodrošinājusi parakstu vākšanas punktu Rīgā, Bruņinieku ielā. Rīgā var arī parakstīties Rīgas aktīvo senioru aliansē un Senioru klubā Rudens. Savukārt LPF izskatīšanai Saeimā  jau iesniegusi priekšlikumu par pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu līdz minimālajai algai, kas šogad ir 370 eiro.

Tikmēr Finanšu ministrijai iecere un tās īstenošanas rezultātā iespējamais robs budžetā 85 miljonu eiro apmērā kategoriski nepatīk. Tomēr ja šo summu salīdzina ar tiem vairāk kā 700 miljoniem eiro, kuru valsts budžets gadā neieņem dažādu PVN apiešanas shēmu dēļ, tad šī summa nemaz vairs tik liela neliekas. Turklāt, kā norāda Vērzemnieks, nodokļa iekasēšana no pensijām savā ziņā ir valsts naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, jo pensijas tiek maksātas no sociālā budžeta, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāk valsts un pašvaldību kasēs.

Rita Krasta

Komentēt.