Plaisas ēkās un amatpersonu godaprātā
25 Feb, 2016. \\ Epicentrā. \\ 215 komentāri.

Ja katra amatpersona godprātīgi un atbildīgi būtu veikusi savus amata pienākumus, Zolitūdes traģēdija varēja nenotikt. Tik skarbs ir secinājums pēc izmeklēšanas pabeigšanas šinī lietā. Atklājies, ka spraugas un deformācijas veikala konstrukcijās bijušas redzamas pat veikala celtniecības laikā, bet atbildīgie speciālisti tām nav pievērsuši uzmanību;   lietoti mazākas stiprības skrūvju uzgriežņi, kā vajadzētu; ticis viltots paraksts būvniecības žurnālā un darbu pieņemšanas aktā. Tas liecina, ka būvniecības nozarē kontroles jomā valda  nopietnas problēmas, bet jaunuzceltu ēku, par kuru drošību var rasties pamatotas bažas, Latvijā netrūkst.

Starp personām, kurām  Zolitūdes krimināllietā uzrādītas apsūdzības, ir arī trīs Rīgas pilsētas Būvvaldes darbinieki. Viņus apsūdz par pienācīgas būvniecības kontroles neveikšanu, kvalitatīvas būvobjekta apsekošanas nenodrošināšanu un tehniskā projekta pienācīgu neizvērtēšanu. Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs cenšas savus darbiniekus attaisnot, un saka, ka “vainot par to, ka varēja darīt kaut ko labāk, īsti neiztur kritiku.” Tomēr ēku drošībai, kurās atrodas publiskās telpas, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, un pirmais nopietnais trauksmes zvans skanēja jau 2000. gada 22.l decembrī, kad Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 7, iebruka griesti pārtikas lielveikalā “Essa”. Šajā nelaimē divas sievietes gāja bojā, un vēl trīs tika ievainotas. Traģēdijas iemesls bija nepieciešamo būvniecības noteikumu neievērošana nama pārbūves laikā. Proti, lai arī ēkā notika kapitālais remonts, tās pirmajā stāvā esošais veikals turpināja darboties. Remontdarbu rezultātā ēkas starpstāvu pārsegumi neizturēja, un veikala telpās iebruka būvgruži no augšējiem stāviem. Atbildīgās institūcijas solīja darīt visu iespējamo, lai tamlīdzīgas nelaimes vairs neatkārtotos. Trīspadsmit gadus vēlāk Zolitūdes traģēdija aiznesa 54 cilvēku dzīvības…

Amatpersonas atkal sola pievērst visstingrāko uzmanību būvniecības kontrolei, taču nesen uzceltās un par dārgu naudu īrētās Valsts ieņēmumu dienesta ēkas ārsienās un arī iekštelpās atklātas plaisas. Tikai par ēkas īri vien VID tās īpašniekam maksā vairāk kā piecsimt tūkstošus (!) eiro mēnesī, līgums par ēkas izmantošanu ir noslēgts uz 30 gadiem, biroju ēkas būvniecība izmaksājusi ap 55 miljoniem eiro, bet par mājas sienās esošajām plaisām īpašnieks nesatraucas. Tas esot normāli, plaisas radušās kārtējās ēkas nosēšanās rezultātā un esot saskatāmas tikai no ārpuses. Bet ēkā ar “normālajām plaisām” katru dienu strādā vairāk kā 2000 cilvēku, tajā ik dienas ierodas neskaitāmi apmeklētāji, un tas ir pietiekams iegansts, lai atbildīgās institūcijas veiktu ļoti nopietnu pārbaudi.  Pagaidām Būvniecības valsts kontroles biroja būvinspektori uzskata, ka plaisas nav saistītas ar ēkas drošību. Jautājumu par to, kādēļ vispār plaisā 2014. gada vasarā ekspluatācijā nodotas ēkas sienas, neviens neuzdod.

Līdzīga situācija ir arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kurai jumta korē parādījies caurums. Un atkal jāuzdod tas pats jautājums – kā tas var būt, ka būvē, kuras kopējās izmaksas sastādīja 268 miljonus eiro, tikai gadu pēc nodošanas ekspluatācijā sāk tecēt jumts?

Tas viss liecina, ka nozarē valda sistēmiskas problēmas. Ar būvniecību saistītos dokumentos tiek viltoti paraksti, bet Būvvalde to piefiksē vien tad, kad izceļas publisks skandāls vai notiek policijas izmeklēšana. Zolitūdes traģēdijas lietā firmas “Monce” vadītājs Viktors Ivanovs nevis noalgoja sertificētu inženieri montāžas darbu vadībai, bet viltoja speciālista parakstu būvniecības žurnālā un darbu pieņemšanas aktā. Par šo nodarījumu viņš jau samaksājis 1920 eiro lielu naudas sodu.

Nesen kļuva zināms, ka arhitekta paraksts viltots vēl kādā nozīmīgā būvē – Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas tehnoloģiju centrā. Šajā gadījumā viltots ir arhitekta Vitālija Fjodorova paraksts, un policija lemj par kriminālprocesa uzsākšanu.

Vai tiešām vajadzīga vēl kāda traģēdija, lai būvniecības nozari sakārtotu nevis vārdos, bet realitātē, un atbildīgo institūciju vadītāji nevis piesegtu savus darbiniekus, bet prasītu viņu amata prasībām atbilstošu godprātīgu savu pienākumu veikšanu?

Autors: Portāla procesilatvija.lv redakcija

Komentēt.