Pret tiesnesi un uzņēmēju rosina sākt kriminālvajāšanu par kukuļošanu
25 Feb, 2016. \\ Epicentrā. \\ 243 komentāri.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi par kukuļņemšanu un kukuļa piesavināšanos, bet pret kādu uzņēmēju par kukuļdošanu. Iespējams, kriminālvajāšana sākta pret no amata atstādināto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Iveta Bērziņu. Savukārt aizdomās turētais uzņēmējs, visticamāk, ir afgāņu izcelsmes Latvijas pilsonis Gulams Mohammads Gulami.

Ivetu Bērziņu KNAB aizturēja 2014. gada 12. novembrī pēc kratīšanas viņas kabinetā. Tiesnesi aizturēja aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 320.panta ceturtajā daļā un 322.panta otrajā daļā. Šie panti attiecas uz kukuļošanu un starpniecību kukuļošanā. I. Bērziņu iegāza bijušās Jūrmalas pilsētas prokurores Irinas Bogdanovas liecības, kurās stāstīts, kā uzņēmējs Gulami no 2013.gada 16.aprīļa līdz 2013.gada 18.decembrim, vairākkārtīgi, iespējams, veicis kukuļdošanu, izmantojot kā starpnieku Irinu Bogdanovu. Pēc bijušās prokurores vārdiem kukuļošanas mērķis esot bijis  labvēlīgu spriedumu panākšana civillietās, kurās iesaistīti ar viņu saistīti uzņēmumi. Raidījums “Nekā Personīga” 2014. gada novembrī vēstīja, ka kriminālizmeklēšana  saistīta ar Gulami un viņa bijušo Uzbekistānas biznesa partneru īpašuma cīņām par divām viesnīcām Vecrīgā.

Ieskats viesnīcu reiderisma lietā

Strīds par Vecrīgas pieczvaigžņu viesnīcām 2012. gadā sākās ar Royal Square Hotels&Suites īpašnieces SIA 555 Brand Hotel mātesfirmas – Skotijā reģistrētās Brook Organisation L.P dalībnieku nomaiņu uz, iespējams, viltotu dokumentu pamata. Saskaņā ar Skotijā esošo regulējumu, ierobežotas partnerības reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem izmaiņu veikšanai pietiek ar iepriekšējo dalībnieku parakstītām atteikšanās vēstulēm. Šādas vēstules Brook Organisation L.P dalībnieku Tudorbury LTD un Whitecrest LTD vārdā arī tika iesniegtas. Vēlāk izrādījās, ka viens no parakstītājiem – Tudorbury LTD direktors Filips O’Donohijs, kura paraksts redzams uz 2012. gada 27. februārī parakstītā atteikšanās raksta, 2011. gada 30. martā traģiski gājis bojā. Savukārt Whitecrest LTD direktors notariāli apstiprinātā paziņojumā norādīja, ka atkāpšanās vēstuli nav parakstījis. Tikmēr jaunie dalībnieki – Gulami kontrolē esoši uzņēmumi „Kensington Consultants LTD” un „Monterose Assets LTD”, „555 Brand Hotel” nodeva Lielbritānijā reģistrētajam „Upmax Trading Limited,” bet viesnīcu par pieciem miljoniem latu pārdeva jaundibinātam uzņēmumam SIA „Norde Finance Group”. Miljonu darījumā iesaistītā uzņēmuma pamatkapitāls bija tikai 2000 latu. „Norde Finance Group” pēc dažām dienām īpašumtiesības uz viesnīcu nodeva Belizā reģistrētam uzņēmumam „NPS ImpEx Inc,” kurš to ieķīlāja par labu Seišelu salās reģistrētai sabiedrībai „Chatham Associates Inc”. „Upmax Trading Limited”, „NPS ImpEX Inc un „Chatham Associates Inc” uz pilnvaras pamata pārstāv Gulami.

Tā saucamā Vecrīgas viesnīcu reiderisma lieta Latvijā guva plašu rezonansi. Uzbekistānas investoru pārstāvis uzņēmējs Uldis Skudra apgalvoja, ka viesnīcu patiesais īpašnieks ir Uzbekistānas pilsonis Eljors Junusovs, kurš tās iegādājies no Uzbekistānas prezidenta ģimenei tuvu stāvošā Akbara Abdulajeva, bet Gulami tiesā Skotijā stāstīja, ka viesnīcas vairākus miljonus liela parāda segšanai viņam atdevis pats Abdulajevs, un viņš Gulami iedevis arī jau minētās atkāpšanās vēstules. Savukārt Abdulajevs notariāli apliecinātā dokumentā paziņoja, ka atkāpšanās vēstules Gulami nav devis, un nav arī parakstījis viņa minēto aizdevuma līgumu.

Par “Royal Square Hotel” un “Hotel Garden Palace” iespējamo pretlikumīgo pārņemšanu ierosināja kriminālprocesu, un Gulami atzina par aizdomās turamo. Rīgas tiesas apgabala prokuratūra viņam 2015. gada septembrī uzņēmējam cēla apsūdzība par krāpšanu un par dokumenta viltošanu. Pat Gulami gan uzsver, ka lietas par viesnīcu iespējamu nelikumīgu pārņemšanu pret viņu ir safabricētas un apsūdzības nepamatotas.

Tiesu lietas

Tikmēr viesnīcu sakarā turpinājās tiesāšanās. “555 Brand Hotel” dalībnieka “Brook Organisation L.P.” pārstāvis 2013.gada februārī Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu ar lūgumu atcelt Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra 2013.gada 18.janvāra lēmumu par uzņēmuma dalībnieku maiņu un attiecīgā ieraksta Komercreģistrā dzēšanu. Tiesa pieteikuma pieņemšanu atteica, “Brook Organisation L.P.” pārstāvis par šo nolēmumu iesniedza blakus sūdzību, tomēr Administratīvā apgabaltiesa lēmumu atstāja negrozītu.

Ar viesnīcu lietu saistīta tiesvedība risinājās arī saistībā ar citiem jautājumiem. Piemēram, Gulami operētājkompānijai saskaņā ar šķīrējtiesas lēmumu vajadzēja atstāt telpas viesnīcā Grēcinieku ielā. Taču Rīgas Centra rajona tiesa un Rīgas apgabaltiesa, kuras lēmums ir nepārsūdzams, to atteicās apstiprināt. Minētā 2013.gada 5.septembra lēmuma vadošā tiesnese bija Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa. Savukārt vēl kādā lēmumā tiesnese I.Bērziņa viņa noraidīja sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša rīcību. Jāpiebilst, ka lēmumus I.Bērziņa nepieņēma viena. Tos apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija trīs tiesnešu sastāvā. Uzbeku pārstāvji rakstīja Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ka konkrēto tiesnešu rīcība nedrīkst palikt bez ievērības un rosināja viņus saukt pie atbildības, taču nekādas darbības nesekoja.

Iesaistās KNAB

Pēc neoficiālas informācijas KNAB tiesnesi novērojis ilgu laiku, un 2014. gada 13. novembrī KNAB tiesnesi Bērziņu un Gulami aizturēja. Gan uzņēmējs, gan tiesnese izmeklēšanas izolatorā pavadīja divas dienas.

Tiek ziņots, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrojis, ka uzņēmējs, kura uzņēmumi bijuši iesaistīti dažādās tiesvedībās, sev labvēlīgu tiesas lēmumu pieņemšanas nodrošināšanai vairākkārt nodevis kukuļus valsts amatpersonai – Rīgas apgabaltiesas tiesnesei. Kriminālprocesā konstatēts, ka valsts amatpersona izdarījusi vairākkārtēju kukuļu pieņemšanu kukuļdevēja interesēs, kā arī piesavinājusies kukuli  kopumā vairāk kā 45 000 eiro apmērā. Kriminālvajāšanu ierosina uzsākt pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas un par kukuļa piesavināšanos (KL 321.panta otrā daļa) un pret uzņēmēju par kukuļdošanu (KL  323.panta pirmā daļa un KL 323.panta otrā daļa).

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentēt.