Redzi zaudējušai rakstniecei pēc tiesas lēmuma bloķē bankas kontu
25 Feb, 2016. \\ Epicentrā. \\ 189 komentāri.

Rakstniece Franciska Cimare neārstējamas asinsrades slimības un sākotnēji nepareizi noteiktas diagnozes dēļ 2014. gadā pilnībā zaudēja redzi. Ar Latvijas ārstiem uzticība un sadarbība neveidojās, un rakstniece meklēja palīdzību pie mediķiem Vācijas klīnikā. Tur viņai apstiprināja diagnozi – policitēmija, un noteica ārstēšanās kursu ar cilmes šūnām. Taču ārstēšanās izdevumi – 18 000 eiro par diviem kursiem, rakstniecei izrādījās nepaceļama nasta, un ārstēšanās turpinājās Krievijā. Marta sākumā Franciskai būtu jādodas uz kārtējo operāciju Krievijas klīnikā, taču viņu gaidīja jauns trieciens. 8.februārī izrādījās, ka rakstnieces konts bankā ir bloķēts, un viņai saskaņā ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas nolēmumu jāsamaksā vairāk kā trīs tūkstoši eiro apdrošināšanas kompānijai “If” saistībā ar pirms vairāk kā septiņiem gadiem notikušu ceļu satiksmes negadījumu.

Negadījums notika 2008. gadā, kad rakstnieces vadītā automašīna “pastūmusi malā” divus motociklus. “Mana lielākā vaina, ir tā, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma es no notikuma vietas aizbraucu,” atzīst Franciska Cimare. Tomēr nākamajā dienā rakstniece pati ieradās policijā un izstāstīja notikušā apstākļus. Pēc negadījuma eksperti novērtējuši motocikliem nodarītā kaitējuma apmērus, un, tā kā Franciskai bijušas apdrošināšanas kompānijas “If” KASKO un OCTA apdrošināšanas polises, šķita, ka vismaz finansiālajā aspektā strīds ir izšķirts. Tomēr 2013. gadā viņa saņēma paziņojumu, ka tā kā viens no negadījumā cietušajiem bijis Austrijas pilsonis, viņš pusgadu (!) pēc notikušā Austrijā veicis jaunu sava motocikla ekspertīzi, kurā atklājušies vēl kādi viņa spēkratam nodarīti bojājumi. Tādēļ viņš vēloties saņemt lielāku kompensāciju. Rakstniece atzīst, ka, iespējams, tolaik uzreiz nav pievērsusi šim paziņojumam pietiekami lielu uzmanību, bet neilgu laiku vēlāk viņa smagi saslima.

Vēl pēc diviem gadiem apdrošinātāju prasību pret Francisku Cimari izskatīja Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, un rakstniece ir neizpratnē – kādēļ viņai par šo tiesvedību netika paziņots, un kādēļ viņu neuzaicināja uz lietas izskatīšanu. “Vai tiešām jāieslēdz zaļā gaisma, lai izrēķinātos par septiņus gadiem seniem notikumiem, ja cilvēks ir ierobežots savās spējās? Mums katram ir piešķirts personas kods, par katru no mums tiek uzkrāta informācija visdažādākajās datu bāzēs, tādēļ vēlētos zināt, kādēļ gan pirmās grupas redzes invalīdam netika nosūtīts ierakstīts tiesas paziņojums, kurš jānodod adresātam tieši rokās,” saka rakstniece. Pēc Franciskas stāstītā viņas meita regulāri pārbaudījusi pastkastīti, taču nekādu uzaicinājumu ierasties pastā ierakstītu sūtījumu saņemšanai tajā nav bijis. Nav bijis arī paziņojums, ka pret viņu ierosināta tiesvedība vai uzaicinājums ierasties tiesā. Tādējādi tikušas ierobežotas rakstnieces tiesības uz taisnīgu tiesu.

Pateicoties tiesas nolēmumam par parāda piedziņu piespiedu kārtā, kam sekojusi rakstnieces konta bloķēšanu, viņas cerības atgūt redzi pēc operācijas Krievijā šobrīd līdzinās nullei. “Tas nozīmē, ka 6. martā paredzētā operācija būs jāatsaka, un mana dzīve turpinās ritēt pilnīgā tumsā,” saka Franciska Cimare. Rakstniece saka lielu paldies visiem, kuri ziedojuši naudu viņas ārstēšanās izdevumu segšanai, tomēr pagaidām lūdz ziedojumus uz viņas kontu nepārskaitīt. “Es nevaru būt pārliecināta, ka redzes atgūšanai ziedotā nauda šinī situācijā nenonāks “If” kontā,” viņa saka. Praktiski visi līdzekļi aiziet ārstēšanas izdevumiem, Francikas apgādībā ir arī viņas nepilngadīgā meita. Pagaidām ir cerības, ka vismaz rakstnieces dzīvoklis netiks pārdots izsolē “If” labā, un izdosies vienoties par saprātīgu parāda dzēšanas grafiku. Tomēr šajā konkrētajā lietā jautājumu joprojām ir vairāk, nekā atbilžu.

Komentēt.