Rigvir – brīnumlīdzeklis vēža slimniekiem vai pacientu maldināšana?
01 Aug, 2016. \\ Epicentrā. \\ 22 komentāru.

Ievērojamu ažiotāžu sabiedrībā izsaucis portālā Delfi 28.jūlijā publicētais materiāls “Viroterapijas klīniku un “Rigvir” vaino maldināšanā; uzņēmums saskata nomelnošanas akciju”. Procesilatvija.lv rīcībā ir paplašināts faktu apkopojums saistībā ar Veselības inspekcijai iesniegto sūdzību par recepšu medikamenta Rigvir reklamēšanu un, iespējams, ar to saistīto vēža slimnieku maldināšanu. Portālam zināma arī autores identitāte, un, tā kā esam pārliecinājušies, ka autorei nav nekāda sakara ar onkoloģisko preparātu vai citu medikamentu ražotājiem, publicējam minēto apkopojumu pilnībā. Tekstā atrodamas arī norādes uz autora minētajiem faktiem. Secinājumu izdarīšana ir katra paša, kā arī Veselības inspekcijas ziņā.

Labdien!

Jums rakstu tāpēc, ka Latvijā ir kāda sensitīva, taču sabiedrības interesēm ārkārtīgi svarīga joma. Runa ir par Latvijas Viroterapijas Centru, medikamentu “Rigvir” un tā mārketingu, esošo efektivitātes pierādījumu līmeni un nepamatotu apgalvojumu izteikšanu sabiedrībai, kas var ļoti negatīvi ietekmēt onkoloģiskos pacientus. Iemesls, kādēļ šī tēma mani īpaši satrauc, ir tāds, ka pēc ārstēšanās no vēža pati esmu onkoloģiskajā uzskaitē, esmu redzējusi citu smagi saslimušu cilvēku iekrišanu uz brīnumu solījumiem, līdz ar to ļoti labi saprotu, cik kārdinošas ir jebkādas iespējas izārstēties un cik bīstama ir nepamatota informācija par ārstniecības metodēm.

Īss pārskats:

  1. Padomju laikā, kopš apmēram 60. gadiem, visnotaļ cienījamā profesore Aina Muceniece pētīja zarnu vīrusu spēju ietekmēt ļaundabīgus audzējus, un viens no tiem – kuru vēlāk nodēvēja par Rigvir – uzrādīja daudzsološus rezultātus. Tika veikta izpēte un, cik noprotams, ir pamats domāt, ka melanomas gadījumā varētu būt kādi potenciāli labi rezultāti, kurus būtu jāturpina pētīt tālāk. Pēc neatkarības atgūšanas nākamais pareizais solis būtu kvalitatīvi, ES un GCP (good clinical practice – labas klīniskās prakses) prasībām atbilstoši klīniskie pētījumi, kuros randomizētos (salīdzinot ar citiem medikamentiem, kuri var būt arī citas grupas un darbības), kontrolētos (multicentriskos, kad pētījums notiek vairākos centros, un multinacionālos, kad pētījumi notiek attiecīgi vairākās valstīs), dubultaklos (devas vai lietošanas režīma precizējošos) apstākļos pārbauda Rigvir efektivitāti, drošumu un panesamību daudziem pacientiem, izslēdzot pašu pētnieku subjektivitāti, kļūdas un dažādu citu apstākļu ietekmi uz rezultātiem. Pētniecības attīstība šķiet apstājusies, un ir sācies mārketings un pacientu piesaiste pētījumu vietā.

  2. 2004. gada 29. aprīlī, tieši pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, Rigvir tika iekļauts Latvijas zāļu reģistrā melanomas ārstēšanai. Par to tiek runāts kā par Latvijas Nokia, par totālu revolūciju vēža ārstēšanā, kuru ārzemēs tik ilgi neviens nav novērtējis, bet kurš kļūst aizvien populārāks.

  3. 2008. gadā tika atvērts Starptautiskais Viroterapijas centrs, vieta, kur notiek pacientu konsultēšana, ārstēšana. Centra vadītājs ir prof. Mucenieces mazdēls Jurģis Auziņš, tajā strādā arī prof. Mucenieces meita Dite Venskus, un, cik noprotams, vēl daži radinieki ir ar Rigvir saistīto uzņēmumu daļu īpašnieki.

  4. Kopš 2011. gada Latvijā melanomas pacientiem Rigvir ir valsts kompensēts medikaments, par kuru maksā visi nodokļu maksātāji. Publiski minētais pamatojums ir visai dīvains – tiek minēti nevis efektivitātes pierādījumi, bet tas, ka profesore Muceniece šādu novēlējumu izteikusi savā testamentā.

  5. 2015. gadā Rigvir tika iekļauts Dr. Daces Baltiņas vadībā izveidotajās klīniskajās vadlīnijās melanomas ārstēšanai.

  6. 2016. gada februārī atvērta Globālā viroterapijas klīnika Jūrmalā, kuras mērķis ir piesaistīt ārzemju pacientus un nodarboties ar tā saucamo medicīnas tūrismu: http://www.lsm.lv/lv/raksts/gimene-un-veseliba/dzive/latvija-atklaj-pasaule-pirmo-viroterapijas-ekselences-centru.a170510/.

  7. 2016. gadā vadlīniju izstrādi vadījusī Dr. Dace Baltiņa pāriet darbā uz Viroterapijas centru: http://www.medicine.lv/raksti/starptautiska-viroterapijas-centra-komandai-pievienojas-profesore-dace-baltina

  8. 2016. gada sākumā tika nodibināts Prof. Mucenieces fonds: http://www.virotherapy.eu/news/aina-muceniece-foundation -established.php, kurā arī darbojas Prof. Mucenieces radinieki J. Auziņš un Dite Venskus.

  1. Rīgā 2016. gada martā notika vēža pacientu atbalsta organizācijas Dzīvības koks sanāksme, kurās Viroterapijas centra onkoloģe Linda Brokāne pacientiem sniedza lekciju par Rigvira lietošanu un klīniskajiem gadījumiem, kad tas ir palīdzējis. Prezentācijā tika minēti citi vēži, ne tikai melanoma, kas ir vienīgā Rigvir zāļu aprakstā minētā saslimšana, kurai Rigvir tiek lietots. Dzīvības koks publicēja šādu tvītu, atreferējot Dr.Brokānes lekciju (tvīts pašlaik ir izdzēsts).

    rigvir

    Veselības inspekcijai tika iesniegts jautājums par to, vai šī nav izskatāma par zāļu reklamēšanu pacientiem, kas ar likumu ir aizliegta. Veselības inspekcija Tviterī norādīja, ka tas ir pārkāpums un ka tai ir atvērtas vairākas administratīvās lietas par negodīgu komercpraksi saistībā ar Rigvir. Turklāt ir zināms, ka jau 2016. gada sākumā nevalstiskā organizācija “Veselības projekti Latvijai” iesniedza sūdzību Veselības inspekcijai par citiem līdzīgiem reklāmas gadījumiem, un tika saņemts apstiprinājums, ka ir notikuši pārkāpumi, lai gan to sekas man nav zināmas.

  2. Zinātnieks Dr. Ivars Kalviņš, kurš aktīvi popularizē šo brīnumaino līdzekli, pats ir iegādājies Rigvir holdinga kapitāla daļas: http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/akademikis-kalvins-iegadajas-rigvir-holdinga-kapitala-dalas.d?id=45620104. Viroterapijas centra pašizdotajā žurnālā https://www.cancervirotherapy.eu/ Kalviņš slavē Rigvir kā First line therapy. Ar šo parasti saprot terapiju kā primāro, nevis papildu metodi noteiktas slimības gadījumā, no kā varētu secināt, ka, piemēram, melanomas gadījumā nekādu operāciju nevajag, pietiek tikai ar Rigvir. Nevienās onkoloģiskajās vadlīnijās Rigvir nav minēts kā primārā terapija. 

  3. Līdz šim brīdim Rigvir zāļu indikācijās ir minēta tikai un vienīgi melanoma. Taču Viroterapijas centra pārstāvji gan iepriekš minētajā Dzīvības koka sanāksmē, gan savā mājaslapā, gan ar sadarbības partneru starpniecību apgalvo, ka Rigvir spēj ārstēt veselu lērumu citu vēžu: http://www.virotherapy.eu/lv/virotherapy.php, tostarp kuņģa, resnās un taisnās zarnas, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa, prostatas, plaušu, dzemdes, nieru vēzi un dažādu veidu sarkomas.

    Kā darbojas Viroterapijas centra mārketings

    1. Viroterapijas centra pārstāvji, piem., Dr. Losāns, piedalās filmā “Truth about cancer” (https://thetruthaboutcancer.com/). VC ar lepnumu paziņo par šo faktu un to izmanto kā mārketinga elementu arī paši savā mājaslapā un it kā “zinātniskajā” žurnālā. Šī filma ir teju visu iespējamo vēža sazvērestības teoriju apkopojums, kur runā par to, kā ārsti un valdības slēpj ārstniecības metodes, slavē tādas metodes kā Tulio Simončini sodas terapija (pamatā ir teorija, ka vēzis patiesībā ir sēnīte, kuru likvidē, špricējot vēnā sodu)1, Gērsona terapija2, kas paredz vēzi ārstēt ar augu sulām un kafijas klizmām, Budvigas diēta3 (vēzi ārstē biezpiens un linsēklas), no cilvēku urīna izstrādātajiem Burzynski antineoplastoniem4 un tamlīdzīgām nepierādītām “dabiskām” metodēm. Šajā mediķu un zinātnieku blogā, kas veltīts uz zinātni balstītai medicīnai, var palasīt vairāk par šo filmu un it kā industrijas apspiestajiem vai neatzītajiem speciālistiem, kuru vidū nu ir tikuši arī mūsu viroterapijas speciālisti: https://www.sciencebasedmedicine.org/the-truth-about-cancer-series-is-untruthful-about-cancer/

    2. Mājaslapā tiek izmantota alternatīvām klīnikām raksturīga metode – piedāvā emocionāli iespaidīgus un nekādi nepārbaudāmus pacientu stāstus par ārstēšanos, kur viņi ir izglābti no drošas nāves un Rigvir sauc par, piemēram, “dzīvības ūdeni”.

    3. Kopš PR aktivitāšu uzsākšanas Viroterapijas centrs ir sācis aktīvi piesaistīt ārzemju pacientus, kā arī akreditējis vairākas ārzemju klīnikas darbam ar Rigvir. Klīniku saraksts ir redzams šeit: http://www.virotherapy.eu/treatment-availability.php. Šajā sarakstā īpaši izceļas klīnika Hope4Cancer (http://www.hope4cancer.com) Meksikas pierobežā Tihuānā, kas ir vieta, uz kurieni dodas ASV šarlatāni, lai “ārstētu” vēža pacientus ar ASV aizliegtām, nepierādītām, ārkārtīgi dārgām, neefektīvām un nereti mokošām metodēm un vienlaikus izvairītos no ASV jurisdikcijas, tiesu darbiem un FDA kontroles. Ļoti labu atspoguļojumu par to, kas šajās klīnikās notiek, var redzēt šajā pētījumā, kur vēzi izslimojusi žurnāliste ar slēpto kameru devās izpētē tieši uz šo Hope4Cancer klīniku: http://www.aljazeera.com/programmes/peopleandpower/2012/01/2012111152415164558.html Filmā no 10:22 minūtes ir redzams Dr. Tony Jimenez, kas ir viens no “ārstiem”, kas ieradās Latvijas Viroterapijas centrā uz apmācību un sertifikāciju un klīnikas vārdā noslēdza ar VC savstarpējās sadarbības līgumu. Šeit ir redzama viņa reportāža no vizītes Rīgā http://www.hope4cancer.com/treatments-a-therapies/rigvir-virotherapy.html

      Savā klīnikā viņš piedāvā visneiedomājamākās metodes izmisušiem cilvēkiem, solot nereālus izārstēšanās rādītājus (piem., 70% pacientu ar terminālu vēzi veiksmīgi tiekot ārstēti, turklāt 30% no šiem 70% iestājoties pilna remisija) un pieprasot tādu samaksu, kas šiem cilvēkiem liek pārdot visu iedzīvi un vākt ziedojumus, lai tikai atļautos viņa kafijas klizmu terapijas, C vitamīna injekcijas, ārstēšanu ar ozonu utt. Un lūk, šis “ārsts” ir tas pats, ar kuru Viroterapijas centrs ir uzsācis sadarbību un apmācījis. Lai saprastu, tieši cik absurdas, nepamatotas un bīstamas ir šīs klīnikas piedāvātās metodes, aicinu pakalpojumus, kas minēti šeit: http://www.hope4cancer.com/treatments-a-therapies/alternative-treatment-of-cancer.html, salīdzināt ar metodēm, kas minētas ārstu veidotā datubāzē, kur tiek apkopota informācija par alternatīvajām metodēm un to efektivitāti un riskiem http://quackwatch.com/.

      Klīnikas mājaslapā ir redzama arī e-grāmata par viroterapiju: http://www.hope4cancer.com/images/books/rigvir-ebook.pdf un tajā ir minēts, ka tajā iekļautos materiālus ir sagatavojis pats Latvijas Viroterapijas centrs, līdz ar to nav pamata domāt, ka Hope4Cancer ir paši pielikuši klāt kaut kādas savas iedomas par Rigvira efektivitāti.

    Kā īsti ir ar pierādījumiem?

    Nav neviena ES prasībām atbilstoša randomizēta, multicentriska, dubultakla, kontrolēta klīniskā pētījuma, kas apliecinātu Rigvir efektivitāti, un tādi ir absolūti nepieciešami, lai medikamentu lietotu pacientiem. Vienīgā publikācija nopietnā, starptautiski citētā žurnālā Melanoma Research parādījās 2015. gadā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26193376, kur, kā izskatās, trīs no autoriem ir profesores Mucenieces ģimenes pārstāvji. Te jāpiezīmē, ka GCP jeb labā klīniskā prakse nepieļauj ieinteresēto personu un to radinieku “labuma guvēju” dalību pētījumos un vadlīniju sastādīšanā.

    Par šo publikāciju medijos parādījās kārtējās sajūsmas pilnās atsauksmes, ka ar to ir pierādīta Rigvir efektivitāte. Taču publikācija attiecas tikai un vienīgi uz melanomu, nevis citām Viroterapijas centra materiālos minētajām onkoloģiskajām saslimšanām, pētījums nav randomizēts un dubultakls, tas ir veikts retrospektīvi, ir apskatīti tikai 79 pacienti, un Rigvir efektivitāte nav salīdzināta ar citiem medikamentiem (onkoloģijā parasti medikamenta efektivitāti salīdzina nevis ar placebo, bet ar citu medikamentu vai metodi, par kuru ir pierādījumi kā par tobrīd efektīvāko zināmo ārstēšanas veidu). Te ļoti, ļoti noderētu kāda mediķa vai pētījumu speciālista komentārs par metodoloģiju un to, ko tad īsti šis pētījums parāda vai neparāda.
    Latvijā Rigvir tika reģistrēts Zāļu reģistrā burtiski dažas dienas pirms iestāšanās ES, 2004. gada 29. aprīlī (http://www.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&lang=lv&q=rigvir&ON=&SN=&NAC=on&RN=&ESC=on&AK=&SAT=on&RA=&DEC=on&LB=&PIM=on), un pēc iestāšanās ES uz zāļu reģistrāciju attiektos jau pavisam citas prasības.
    Rezultātā pacienti gan Latvijā, gan ārvalstīs uzskata, ka medikamenta esamība vienas ES valsts reģistrā nozīmē, ka tas ir izgājis visus nepieciešamos klīniskos pētījumus, ko pieprasa Eiropas Savienība, un ka ir pierādīta tā efektivitāte.
    Kā jau iepriekš minēts, Rigvirs 2015. gada jūlijā tika iekļauts Latvijas NVD melanomas ārstēšanas vadlīnijās: http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/55b77bcb16257.pdf. Medijos atkal parādās cildinošas ziņas http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-zinatne/dzive/latvija-izstradatas-veza-zales-rigvir-ieklauj-kliniskajas-vadlinijas.a140813/, vēl vairāk nostiprinot iespaidu par to, ka šī metode ir ļoti efektīva. Taču presē neparādās tas, ka, balstoties uz paša Viroterapijas centra iesniegtajiem datiem un arī iepriekš minēto publikāciju žurnālā Melanoma Research, NVD vadlīnijās 11. lappusē Rigvir pierādījumu kvalitātes klasifikācija ir C (skalā no A līdz D) un ka tajās ir norāde “imūnmodulators Rigvirs lietojams ļoti stingrā onkologu ķīmijterapeitu un imunologu uzraudzībā sākot ar IB stadiju” (87. lpp). Pierādījumu līmeņu skaidrojums ir redzams 8. lappusē: C: Pierādījumi ar zemu ticamību, kas iegūti atsevišķos pētījumos ar kontroles grupu / Pierādījumi ar jebkuru ticamības līmeni (any level of evidence) un NCCN ekspertu vienprātības trūkumu par izvēlētās rīcības taktikas piemērotību. / Nepietiekami efektivitātes pierādījumi, vai arī ieguvums nepārspēj neizdevīgumu (nelabvēlīgs iznākums, ārstēšanās izmaksas u.c. risku); pielietošana pēc izvēles. Te arī parādās, ka ir runa par pierādījumiem ar salīdzinoši vāju ticamību pat pašas melanomas gadījumā, un nevienās citās klīniskajās vadlīnijās nav minēta Rigvir efektivitāte citām onkoloģiskajām saslimšanām.

    Kā izpaužas Rigvira panākumi medicīnas tūrismā: ārzemju pacienti meklē iespējas ārstēties ar Rigvir

    Latvijas medijos tiek slavēts Rigvir uzvaras gājiens, piemēram, šādi: http://www.delfi.lv/rutks/vesels-ka-rutks/latvija-radito-pretveza-zalu-rigvir-uzvaras-gajiens-februari-atklas-viroterapijas-kliniku.d?id=46934793
    Kā arguments tā panākumiem tiek minēts fakts, ka par to interesējas daudzi pacienti no ārzemēm. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo jebkurš jauns vēža ārstēšanas medikaments radīs lielu interesi, cilvēki bezizejas situācijā meklē jebkuru iespēju ārstēties un ir gatavi braukt uz otru pasaules galu, pārdot visu savu iedzīvi un lūgt ziedojumus, ja tik ir cerība.
    Lai Jūs labāk saprastu to izmisumu un to, cik tālu pacienti ir gatavi iet, lai ārstētos, iesaku atvērt ārzemju ziedojumu lūgšanas lapu https://www.gofundme.com/mvc.php?route=search&page=2&term=rigvir un palasīt stāstus no vēža pacientiem, kuri cer uz izārstēšanos. Lielākā daļa brauc uz Viroterapijas centra akreditēto Hope4Cancer klīniku Meksikā, jo tā Ziemeļamerikas iedzīvotājiem ir tuvākā vieta, kur ārstēties. Daudzi jau ir miruši. Liela daļa pacientu Rigviru uzskata par adekvāti izpētītu un leģitīmu medikamentu, domā, ka tā nav alternatīvā medicīna, jo Rigvir ir reģistrēts ES valstī un visā pasaulē viroterapija ir “karsts” onkoloģijas virziens. Īpaši interesanti ir tie gadījumi, kur kāds pacientiem ir solījis ārstēt pēdējās stadijas olnīcu un krūts vēžus, neiroendokrīnās karcinomas un citas onkoloģiskas saslimšanas, kas nav minētas ne Rigvir zāļu aprakstā, ne publiski pieejamos pētījumos. Rodas jautājums – cik ētiski ir reklamēt medikamentu, krietni pārsniedzot zāļu aprakstā minēto darbības jomu, it īpaši — ņemot vērā, ka recepšu medikamentu reklāma sabiedrībai ir aizliegta ar likumu, turklāt pat mediķiem paredzētajā reklāmā nedrīkst pārsniegt zāļu aprakstā minētās indikācijas? Un vai tiešām Latvijai vajadzētu lepoties, ka ar šo izgudrojumu Viroterapijas centrs piesaista izmisušus cilvēkus biznesa vārdā?

    Ja izrādīsies, ka Rigvir patiešām ir efektīvs, es, tāpat kā jebkurš cits onkopacients, ļoti priecāšos. Taču tas vispirms ir jāpierāda un tikai tad drīkst izvirzīt tādus sensacionālus apgalvojumus, kādus izvirza Viroterapijas centrs un tā sadarbības partneri.

Komentēt.