RPIVA reorganizācija – kārtējais nepārdomātais lēmums
13 Jan, 2017. \\ Epicentrā. \\ Nav komentāru.

Laiks  pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei, kas it kā nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

Kā persona, kas  bijusi iesaistīti Latvijas Policijas Akadēmijas likvidācijas procesā,  pēc būtības izprotu augstākās izglītības saturiskās un organizatoriskās problēmas, kas nav risināmas administratīvām metodēm.

Latvijas Policijas Akadēmijas kā augstākās mācību iestādes likvidācija ir novedusi pie kvalificētu nozares speciālistu trūkuma un esošo speciālistu, kas tiek gatavoti pirmā līmeņa augstākajā mācību iestādē (koledžā) nepietiekamas profesionalitātes.

Specializētas mācību iestādes, kas vērsta uz padziļinātas profesionālās nevis akadēmiskās augstākās izglītības iegūšanu, un apvieno nozares speciālistus gan kā mācību spēkus, gan kā studentus, kas paaugstina savu kvalifikāciju, trūkums rada vispārēju sociālu spriedzi, nozares struktūru nekompetenci, kas izsauc visaptverošu bezspēcību un nevēlēšanos risināt nozarei aktuālas problēmas.

Latvijas kā nelielas valsts specifika rada pieprasījumu pēc specializētām nelielām augstākajām mācību iestādēm, kas nodrošina profesionālā bakalaura un maģistra programmu apguvi, kā arī iespēju celt profesionālo kvalifikāciju īstenojot mūžizglītības programmas. Šādu augstskolu piedāvātās programmas ir elastīgas un konkurētspējīgas globalizācijas apstākļos, tās izstrādājuši un realizē praktizējoši nozares speciālisti, tās atbilst Boloņas procesa pamatnostādnēm. Nevar piekrist IZM apgalvojumam, ka  augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse, kuras mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Šāds apgalvojums ir pamatots attiecībā uz akadēmiskām mācību iestādēm, kas pamatā nodarbojas ar zinātnisko pētniecību, bet nozarei, kā to pierāda RPIVA sekmīgā darbība no 1994.gada, ir vajadzīgi profesijā sagatavoti praktiķi.

Nenoliedzot Latvijas Universitātes Pedagoģiskās fakultātes kā augstu standartu akadēmiskas augstskolas nozīmi pedagoģiskās izglītības kvalitatīvā sniegšanā, gribu vērst uzmanību uz akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības specifiku un nozīmi attiecīgajā nozarē. Šajā sakarā ar profesionālo augstāko izglītību jāsaprot nevis augstskolu piedāvātās programmas, bet to realizācijas iespējas specializētā nelielā augstskolā, kuras docētāji ir profesionāļi, kas savu akadēmisko darbību savieno ar praktisko darbību izglītības iestādēs.

Tāpēc, ņemot vērā minēto, nepieciešams  kategoriski uzstāt uz jautājuma aktualizāciju, iesaistot  nevalstiskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī izvērtēšanu nozares, pašvaldību un valdības līmenī.

 

Autors: Barba Girgensone,  Mag.jur.

Komentēt.