Saeimai nāksies lemt par “Rīdzenes sarunu” publiskošanu
09 Feb, 2018. \\ Epicentrā. \\ Nav komentāru.

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti iesnieguši Saeimā izskatīšanai likumprojektu par “Oligarhu lietas” kriminālprocesa materiālu publisku pieejamību, norādot, ka likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju tiesības būt pilnvērtīgi informētiem par savas valsts politisko situāciju. Likumprojekts nodots Juridiskai komisijai, un ja likums tiks pieņemts, Ģenerālprokuratūrai līdz 1. maijam nāksies nodrošināt visu “oligarhu lietas” materiālu, to skaitā audioierakstu digitalizēšanu un publiskošanu prokuratūras mājaslapā.

Vēlētāji “Rīdzenes sarunu” noslepenošanu nepiedos

Ņemot vērā, ka ir Saeimas vēlēšanu gads, ir ļoti ticams, ka likumprojekts tiks virzīts tālāk. Partijai, kura iestāsies pret šo skaļu rezonansi izraisījušo sarunu publiskošanu, iespējams ļoti straujš popularitātes kritums. Jāpiekrīt pie frakcijām nepiederošā deputāta Edvarda Smiltēna teiktajam, ka sabiedrība nepiedos, ja šo lietu iesaiņos un nogādās dziļi arhīvā. “Oligarhu lieta” met nopietnu ēnu arī uz šobrīd stiprāko varas partiju – “Zaļo un zemnieku savienību”.  Kā RīgaTV24 raidījumā “TOP5”izteicās režisors Viesturs Kairišs:  “Ja jūs gribat balsot par ZZS, pieprasiet darbības, kas norobežo jūs no oligarhu sarunās izskanējušajām lietām – vismaz divām: Dūklavu un sadarbību ar Ventspils partiju. Nu šādi nevar pastāvēt – ka pirms vēlēšanām tu ej ar to pašu paketi, kas ir tik šausmīgu aizdomu ēnā.” Režisors arī uzskata, ka “ZZS vēlētāji paši sevi šausmīgi diskreditē”, jo pēc viņa domām “tur ir skaidras līnijas valsts nodevībai – tur runā par to, ka mūsu valsts prezidentu, premjeru apstiprina Putins.”

Prokurors: noklausīties vajadzēja vairāk

Tikmēr bijušais šīs lietas uzraugošais prokurors Māris Leja jau atzinis – pierādījumu gūšanai tā dēvētajā oligarhu lietā KNAB vajadzējis noklausīties daudz plašāku personu loku, turklāt dažādās vietās. Pēc prokurora Lejas aģentūrai LETA teiktā, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc lieta nevarēja nonākt līdz tiesai, esot nepietiekama operatīvā darbība. No likumā paredzētajiem padsmit operatīvās darbības pasākumiem tika izmantoti tikai daži, proti, KNAB operatīvie darbinieki pārsvarā noklausījās tikai viesnīcā “Rīdzene” dzirdamās sarunas. Taču, lai pierādītu, piemēram, slēptās īpašumtiesības, bija nepieciešams noklausīties daudz plašāku personu loku.

Jāatgādina, ka tieši ar prokurora Lejas lēmumu 2015.gadā izbeidza kriminālprocesu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un politiķi Aināru Šleseru daļā par tirgošanos ar ietekmi. Tā kā likums neparedzēja KNAB tiesības pārsūdzēt šo lēmumu amatā augstākstāvošam prokuroram, “oligarhu lieta” būtībā izgāzās. Ja nebūtu žurnālā IR publiskoto neslēpti cinisko “Rīdzenes sarunu”, visa šī lieta klusi un mierīgi nogrimtu aizmirstībā.

Praktiski novērstas šaubas par sarunu autentiskumu

Parlamentārās izmeklēšanas komisija gan pusgada garumā skatīja dažādus “oligarhu lietas” aspektus, sauca uz komisijas sēdēm daudzus šai lietā iesaistītos, taču būtībā beidzās ar “čiku”. Komisijas galaziņojums ir apbrīnojami nekonkrēts un “bezzobains”- tiek atzīts, ka “Rīdzenes sarunās” saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, taču konkrētības par to, konkrēti kuras personas un kā šo sagrābšanu kaut vai komisijas pētītajā laika periodā, nav. Gala ziņojumā arī minēts, ka komisija konstatējusi valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas apdraud Latvijas Republikas Satversmē minētās tautas suverēnās varas realizāciju. Nekādi konkrēti priekšlikumi situācijas mainīšanai gala ziņojumā neseko.

Toties pateicoties komisijas galaziņojumam var teikt, ka praktiski ir novērstas šaubas par to, vai “Rīdzenes sarunas” IR atreferētajā formā ar visu necenzēto leksiku ir autentiskas. Arī komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” interneta vietnē 30.janvārī publicētajā I.Sudrabas rakstā “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu” teikts: “Nav pamats apšaubīt, ka žurnālā publiskotās Rīdzenes sarunas veido daļu no daudz plašākiem Kriminālprocesa un lietas materiāliem.”

Komentēt.