Taisām tik maciņus vaļā!
09 Jūn, 2016. \\ Epicentrā. \\ 197 komentāri.

Pērn Latvijas iedzīvotājus iepriecināja ar paziņojumu, ka vidējā darba alga pieaugusi straujāk, nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas – par 7,6%. “Uz papīra” privātajā sektorā strādājošie vidēji saņēma 799 eiro, sabiedriskajā sektorā – 855 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 797 eiro. Taču, kā zināms, kam daudz dots, no tā tiek arī prasīts, un šogad pavasarī un vasarā Latvijas, un jo īpaši valsts galvaspilsētas Rīgas iedzīvotāji, tiek iepriecināti ar jauniem obligātiem maksājumiem. Kādi tie ir un cik lielu slogu uzliks mūsu maciņiem?

Daži par elektrību maksās vairāk, daži – mazāk

No 1.augusta stājas spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas paredz, ka konkrēta summa par elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanu būs jāmaksā arī tām mājsaimniecībām, kas elektrību vispār nepatērē. Ja līdz šim iedzīvotāji maksāja par katras patērētās elektrības kilovatstundas piegādi, tad līdzsvarotajā tarifā iedzīvotajiem līdzšinējā pakalpojuma cena par elektrības piegādi veidosies no 2 daļām: fiksētas ikmēneša maksas par pieslēguma nodrošināšanu un maksas par elektrības piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. “sadales tīkls” skaidro, ka rēķina izmaiņas būs atkarīgas no ikmēneša elektrības patēriņa un pieslēguma veida. Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,50 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektrības patēriņa – 85 kilovatstundas mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 0,23 eiro. Pie 115 kWh patēriņa mēnesī, gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī. Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektrības patēriņu – 100 kWh mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,10 eiro mēnesī.

Kam nāksies maksāt “lietus nodokli”?

1.aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri ļauj piemērot maksu par lietus ūdens aizvadīšanu. Maksa par nokrišņu ūdens novadīšanu būs paredzēta ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, piemēram, Jelgavā, vietās, kur nav nodalītas lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas un kanalizācijas notekūdeņu sistēmas. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu, vietējām pašvaldībām ir tiesības izdot saistošos noteikumus par lietus ūdeņu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šis maksājums jau ieguvis ironisko nosaukumu “lietus nodoklis”. SIA “Rīgas ūdens” turpmāk iekasēs maksājumus ne tikai par saimnieciskās kanalizācijas ūdeņu aizvadi, bet arī par nokrišņu ūdens aizvadi.  Rīgā tas būs jāmaksā pilsētas centra, Āgenskalna un Čiekurkalna iedzīvotājiem, kur vēsturiski ir izbūvēta kopīga lietus ūdens un kanalizācijas noteksistēma. “Rīgas ūdens” skaidro, maksa par kopīgajā sistēmā nonākušā lietus ūdens attīrīšanu būs atkarīga no seguma, kāds atrodas zem notekūdens caurules. Maksājums būs lielāks, ja ūdens kolektors izbūvēts tieši zem notekūdens caurules vai arī tajā nonāk, notekot pa asfaltu, bet mazāks, ja zem notekcaurules atradīsies bruģa vai šķembu segums. Vismazākais koeficients – 0,1 – tiks lietots, ja ūdens notek, piemēram, zālājā, un tiek filtrēts dabiskā ceļā. Vidēji attiecīgo rajonu iedzīvotājiem ikmēneša maksājums varētu palielināties par 1,24 eiro.

Tiesībsargs Juris Jansons norādījis, ka no tiesiskās vienlīdzības principa raugoties, ir konstatējama atšķirīga attieksme, proti, būs iedzīvotāji, kuriem par lietus ūdeņu novadīšanu būs papildus jāmaksā tieši tāpēc, ka viņu dzīvesvietā  vēsturiski nav izbūvētas nodalītas lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas un kanalizācijas notekūdeņu sistēmas. Atšķirīgai attieksmei ir konstatējams leģitīms mērķis, proti, vides aizsardzības prasību izpilde. Diskutējams ir jautājums par samērīgumu, vai šī maksa būtu iekļaujama kopējā tarifā, sadārdzinot pakalpojumu visiem lietotājiem, vai uzliekot maksāt tikai tiem iedzīvotājiem (kā tas ir šobrīd), kuru īpašumos vēsturiski nav izbūvētas dalītā notekūdeņu novadīšanas sistēma.

Nodoklis vienīgajam mājoklim – būs vai nebūs?

No šā gada Rīgā līdz 1,5% paaugstināts nodoklis mājokļiem, kuros gadu mijas pulksten 00:00 nebija nevienas deklarētas personas. Rīga šogad atcēlusi iepriekš līdz 1% samazināto zemes nodokli galvaspilsētā deklarētajiem. Vienlaikus ir noteiktas atlaides ģimenēm ar bērniem. Nodokļa paaugstināšanu Rīgas dome skaidroja ar to, ka  “Rīgā ir ap 39 000 dzīvokļu, kuros dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona. Parasti šādi dzīvokļi ir kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti, vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam tajā deklarēt savu dzīvesvietu. Veidojas situācija, ka, no vienas puses, ir brīvas dzīvojamās platības trūkums un, no otras puses, fiziskām personām, kuras vēlētos deklarēt dzīvesvietu Rīgā un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldības budžetā, šāda iespēja tiek liegta. Savukārt dzīvokļu īpašnieki netiek motivēti šo situāciju mainīt.” Līdzīgas izmaiņas pieņēmušas arī vairākas citas pašvaldības.

Savukārt sociālās līdzdalības platformā “Mana balss” savākti jau vairāk kā vienpadsmit tūkstoši parakstu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, un iniciatīva iesniegta Saeimā. Pagaidām vairākums deputātu šo iniciatīvu atbalsta, tikai uzsver, ka izmaiņas jau esošajā kārtībā būtu jāievieš tā, lai lielākie ieguvēji nebūtu bagātnieki, kuriem nebūtu jāmaksā nodoklis par milzīgiem un dārgiem īpašumiem. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzdevis sagatavot grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredzētu samazinātu likmi vienīgajam mājoklim. Ministrs gan uzskata, ka gadījumos, kad  konkrētais nekustamais īpašums nodokļu maksātājam ir vienīgais un tā ir arī viņa deklarētā dzīvesvieta, nodokļa likme būtu jāsamazina, nevis jāatceļ vispār. Tikmēr Saeima nolēmusi, ka, lai izvairītos no situācijas, kad strauji augot nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām, iedzīvotājiem tiks uzlikts nepanesams nekustamā īpašuma slogs, jauno kadastra vērtības aprēķinu sāk piemērot no 2018. gada 1. janvāra, nevis no 2017. gada 1. janvāra, kā bija noteikts iepriekš.

Obligātā veselības apdrošināšana vai jauns nodoklis?

Valdībā notiek diskusijas par jauna veselības finansēšanas modeļa īstenošanu, kas būtībā paredz jauna nodokļa ieviešanu. Veselības ministrs Guntis Belēvičs neslēpj, ka tas nozīmēs faktiski jaunu nodokļa maksājumu veseliem strādājošajiem. Prognozējamā ikmēneša obligātās veselības apdrošināšanas maksa varētu būt 25 eiro mēnesī. Šīs iemaksas varētu tikt sadalītas starp darba devēju un darba ņēmēju. Paredzams, ka valsts dotētu iemaksas par bērniem, pensionāriem, invalīdiem un noteiktu laiku arī bezdarbniekiem. Tiesa, veselības ministrija apņēmusies sagatavot vairākus iespējamos modeļus veselības aprūpes sistēmas finansēšanai. Ar obligātās veselības apdrošināšanas jautājumiem strādās arī saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidota darba grupa. Pagaidām veselības ministrija jauno modeli plāno izstrādāt šogad, nākamgad to izmēģināt un ieviest 2018. gadā.

Komentēt.