Sociālā uzņēmējdarbība un sociālais uzņēmums – jauna pieeja sabiedrības problēmu risināšanai
Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai (Vienošanās Nr.9.1.1.3/15/I/001) ietvaros, ar Britu Padomes Latvijā atbalstu, marta sākumā rīkoja Sociālās uzņēmējdarbības konferenci.
Konference norisēja kā dinamisks un aizraujošs pasākums, kurā dalībniekiem bija iespēja dzirdēt Lielbritānijas, Dānijas un Nīderlandes sociālo uzņēmumu pārstāvju sniegto informāciju par savu un savu uzņēmumu pieredzi sociālajā uzņēmējdarbībā.
Dānijas uzņēmējs Claus Juul Nielsen ir pieredzējis komersants, pārdošanas un ražošanas procesu vadītājs, šobrīd – sociālā uzņēmuma Gamle Mursten dibinātājs un direktors. Gamle Mursten (tulkojumā – Tīrie ķieģeļi) ir būvmateriālu pārstrādes un ražošanas uzņēmums, kura mērķis ir samazināt būvniecības atkritumu un CO2 emisijas daudzumu, apstrādājot nojauktu ēku ķieģeļus un piedāvājot tos jaunu būvju celtniecībai. Gamle Mursten ķieģeļu apstrādāšanai ir izstrādājis īpaši patentētu tehnoloģiju, kurā izmanto „vibrāciju”, tādejādi būvniecības apritē nonāk tūkstošiem tonnu noderīgu materiālu, tostarp ķieģeļi ar CE zīmes marķējumu, kas apliecina ka ražotājs uzņemas atbildību par būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Claus Juul Nielsen atzīst, ka svarīga ir sadarbība ar atpazīstamiem uzņēmumiem un struktūrām, gandarījumu dod darbinieku ar īpašām vajadzībām arī migrantu sociālā iekļaušanās sabiedrībā, īpašā atmosfēra uzņēmumā, fakts, ka šāda nodarbinātības politika mazina uz sociālajiem dienestiem gulstošo sociālo slogu, kā arī priecē iespēja rūpēties par vides sakoptību. Uzņēmēja pieredze un zināšanas ir nepieciešamas ne vien vadot veiksmīgo uzņēmumu, bet arī uzturot politisko un institucionālo diskusiju par atkritumu otrreizējo izmantošanu un ilgtspējīga biznesa veidošanu.
Tā kā konferences rīkotāji bija parūpējušies par to, lai lektori un arī klausītāji savstarpēji iepzītos, apmainītos ar pieredzi, informāciju, komunicētu ne tikai pārtraukumos, bet arī konferences laikā, tad ieguvums bija abpusējs. Pirmās dienas atziņas bija pamats otrās dienas informācijai par to kas Latvijā notiek šajā jomā akcentējot valsts atbalsta programmas saturu, kā arī vēršot uzmanību uz normatīvā regulējuma tapšanu – likumprojektu par sociālo uzņēmējdarbību, kam jāstājas spēkā 2018.gadā. Tādejādi ikviens konferences dalībnieks varēja piedalīties diskusijās par sociālās uzņēmējdarbības tendencēm un aktualitātēm Latvijā, uzzināt svarīgāko par ESF projektu “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”.
Neskatoties uz ekonomisko situāciju, arī Latvijā pieaug sabiedrības vēlme uzņemties sociālu atbildību un arvien vairāk sāk veidoties uzņēmumi, kuru darbības mērķis nav tikai peļņas gūšana, bet galvenais ražot preces un sniegt pakalpojumus, kas dod sociālos labumus. Piemēram, nodrošināt darba vietas cilvēkiem ar ierobežotām spējām, jauniešiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem, veicināt piekļuvi izglītībai, sociāli atbildīgi veikt namu pārvaldīšanu, sniegt būvniecības pakalpojumus sociālos objektos, nodarboties ar vides jautājumu risināšanu dažādos aspektos, labiekārtot un sakopt teritorijas, organizēt interešu nometnes, organizēt bērnu un jaunatnes aktivitātes u.c. Tādejādi sociālā uzņēmējdarbība jau pastāv, tikai tai nav tiesiskā ietvara un atbalsta instrumentu. Sociālā uzņēmuma jēdziens jāsaprot šaurākā nozīmē nekā sociālā uzņēmējdarbība.
Sociālie uzņēmumi Latvijā nevar darboties, izvēloties klasisko komersanta juridisko formu vai NVO statusu. Komersanta juridiskais statuss ir smagnējs un sabiedriskā labuma darbību neveicinošs (piemēram, pienākums maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli ir liels slogs sociālajiem uzņēmumiem), savukārt NVO ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas neveicina sociālo uzņēmumu attīstību un darbības paplašināšos un NVO kā juridiskā forma nav saistoša investoriem vai banku aizdevējiem.
Visbiežāk Latvijā sastopama hibrīdā sociālā uzņēmējdarbība, kurā darbojas komersanti (uzņēmumi) un NVO, –36% (hibrīdajiem uzņēmumiem ir sociāli mērķi un papildus tiek veikta kaut kāda klasiska uzņēmējdarbība). Samērā bieži novērojama arī bezpeļņas sociālā uzņēmējdarbība –21% (inovatīvās NVO), 19% veido tradicionālo NVO darbība (sociāli mērķi, bezpeļņas organizācija), 15% –sociālā uzņēmējdarbība peļņas gūšanai, 8% –sociālās aktivitātes ar peļņas motīvu.
Aplūkojot sociālo uzņēmumu, ir būtiski identificēt tās kopīgās pazīmes, kas raksturo sociālo uzņēmējdarbību vispār. Ekonomikas un sociālo lietu komisija (EESLK) lieto šādas sociālo uzņēmējdarbību raksturojošas pazīmes:
1) uzņēmumiem galvenie ir sociālie mērķi, nevis peļņa, sociālie labumi tiek radīti visas sabiedrības vai tās locekļu interesēs (uzņēmuma mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu),
2) peļņa tiek investēta atkārtoti uzņēmuma attīstībai, nevis sadalīta starp īpašniekiem, (tajā skaitā investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu bez procentiem),
3) uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un modeļi vai dažādu juridisko formu apvienojums,
4) uzņēmumi sniedz sociālus pakalpojumus un/vai preces un pakalpojumus, kas paredzēti sabiedrības neaizsargātākajai daļai,
5) uzņēmumi ir ekonomikas jomas dalībnieki, kas ražo preces un pakalpojumus, kam ir sociāls mērķis, taču to darbība var attiekties ne tikai uz sociālām, bet arī uz citām precēm vai pakalpojumiem,
6) uzņēmumi darbojas kā neatkarīgas vienības, tajos bieži ir spēcīgs sociālās inovācijas aspekts,
7) uzņēmumi nereti rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai ir saistīti ar tām (sociālā uzņēmuma dibināšana bieži vien ir personu grupu iniciēta).
Kaut vēl nav pieņemts Sociālās uzņēmējdarbības likums, 2017.gada pirmajā pusgadā būs pieejams granta finansējums sociālās uzņēmējdarbības veicējiem biznesa plānu īstenošanai ar mērķi veicināt sociālo uzņēmumu izveidi un attīstību. Programmas īstenotājs ir Labklājības ministrija, piesaistot ALTUM kā sadarbības partneri grantu shēmas administrēšanai. Grantu shēmas nosacījumi vēl tiek izstrādāti (nepieciešami grozījumi 11.08.2015. Ministru kabineta noteikumos Nr.467) un grantu piešķiršanu ALTUM uzsāks 2017.gada pirmajā pusgadā.
ALTUM ir noteicis, ka finanšu atbalstu jeb granta finansējumu varēs saņemt tikai tie sociālie uzņēmumi un sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, kas būs reģistrēti Labklājības ministrijas īpaši programmas mērķiem izveidotā sociālo uzņēmumu reģistrā.
Atbalstu varēs piešķirt:
1) komersantiem;
2) biedrībām un nodibinājumiem (ja to ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 50% no kopējiem pārskata gada ieņēmumiem);
3) fiziskām personām;
4) darba integrācijas sociāliem uzņēmumiem, kuros nodarbināti ilgstošie bezdarbnieki un gados vecāki bezdarbnieki (vecāki par 54 gadiem), bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie un bezdarbnieki ar invaliditāti, personas ar invaliditāti un personas ar garīga rakstura traucējumiem.
Granta saņēmējam jāatbilst šādām pazīmēm:
1) statūtos ir noteikts sociālais mērķis un tam ir pozitīva sociāla ietekme;
2) peļņa tiek izmantota statūtos noteiktā sociālā mērķa sasniegšanai;
3) tiek nodarbināti algoti darbinieki.
Granta saņemšanai iesniedzamie dokumenti:
1) Granta pieteikums
2) Biznesa plāns – jāapraksta esošā un plānotā uzņēmējdarbība, iecerētais biznesa projekts, jāpamato nepieciešamais grants, tā izlietojums un apmērs
3) Naudas plūsma – parāda biznesa projekta ieviešanu finansiālā izteiksmē vismaz par 2-4 gadiem un demonstrē finansiālos rezultātus gan projekta ieviešanas laikā, gan pēc tā beigām
4) Sociālās ietekmes izvērtējums – biznesa projekta līmenī (par šo atzinumu sniedz LM)
5) Citi dokumenti – atbilstoši projekta, uzņēmuma veidam
Granta saņemšanai ALTUM izvērtē:
1) Biznesa dzīvotspēju, izvērtējot noteiktus finanšu analīzes kritērijus, pamatojoties uz klienta iesniegto naudas plūsmu, biznesa plānā norādīto informāciju par projekta realizāciju
2) Finanšu plūsmu – gada pārskatu vai ienākumu deklarācijas (vai nav nonācis grūtībās), VID nodokļu nomaksu, uzņēmuma un īpašnieku, dalībnieku kredītvēsturi, iepriekšējo pieredzi
3) Līdzdalību projektā – spēja ieguldīt savus līdzekļus vai piesaistīt līdzfinansējumu (privātpersonas, ārējs finansējums, bankas aizdevums u.tml.)
Granta līdzekļus izsniedz tikai mērķiem, kas norādīti Granta līgumā, izmaksas saskaņā ar Granta līguma nosacījumiem.
Granta izsniegšanas veidi:
1) Rēķinu apmaksa
2) Veikto izmaksu kompensācija
3) Granta avanss: Apgrozāmiem līdzekļiem – nelieliem maksājumiem Darba algām – algu saraksts, darba līgumi
ALTUM nodrošina atbalstītā biznesa projekta uzraudzību projekta īstenošanas periodā (līdz 2 gadiem).
Ņemot vērā, ka sociālo uzņēmumu loma sabiedrībā ir daudz plašāka nekā tikai rūpes par nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem, radot daudzveidīgākas, kvalitatīvākas un ilgtspējīgākas iespējas iesaistīties darba tirgū vai uzņēmējdarbībā, var teikt, ka sociālā uzņēmējdarbība sniedz arī iespējas paplašināt un padarīt daudzveidīgāku sociālo pakalpojumu piedāvājumu, uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, aktualizēt ikviena indivīda iespējas iesaistīties procesos, būt noderīgam un novērtētam, kas nenoliedzami ceļ cilvēka pašapziņu, drošības un stabilitātes sajūtu nākotnē.
Konferencē Nīderlandes uzņēmēja Jolijn Creutzberg vērsa uzmanību uz šādu salīdzinājumu: „Ja jūs domājat, ka esat par mazu, lai ierosinātu pārmaiņas, tad iedomājieties par vienu odu lielā istabā”.
Autors: Mg. iur. Barba Girgensone
Komentēt.