Ielu bērni. Skarbā realitāte
Mēs uztraucamies par bēgļu uzņemšanu Latvijā, apspriežam arvien augošo emigrāciju, bezdarbu, cenu celšanos un korupciju, taču aiz visām šīm, neapšaubāmi, svarīgajām lietām, kaut kur “aiz kadra” paliek cita sasāpējusi problēma – tā saucamie “ielas bērni”. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, ielas bērni ir “bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos”.Pēc krīzes centru speciālistu domām, šādu bērnu skaits varētu svārstīties no trim līdz pieciem tūkstošiem, tomēr daudz maz precīzu skaitu nevar nosaukt neviens. Zināms vien tas, ka šādu bērnu skaitam ir tendence augt, bet viņu problēmas kļūst arvien dziļākas un nopietnākas. Vai tiešām Latvija šos bērnus ir norakstījusi?
Kopš 1997. gada par “ielas bērnu” problemātiku Latvijā veikti vairāki pētījumi, tomēr līdz pat šim laikam nav ne skaidras definīcijas, kādi bērni īsti uzskatāmi par ielu bērniem, ne arī reāla piedāvājuma problēmas risinājumam. Visos pētījumos atzīts, ka šā fenomena cēloņi un sekas saitīti ar daudzām citām problēmjomām –ģimenē valdošo trūkumu, bezdarbu, vardarbību, narkomāniju, noziedzību, u.c. Vistipiskākās iezīmes, kādēļ bērni uz ielas klaiņo, ubago, dzīvo vai izklaidējas, ir pamešana novārtā un konsekventu, atbalstošu attiecību trūkums ģimenē. Šo faktoru ietekmē ielu par savām mājām mēdz izraudzīties arī visai turīgu vecāku atvases. Šādas ģimenes bieži raksturo darbā aizņemto vecāku sindroms – bērns nesaņem pietiekamu uzmanību un arī uzraudzību. Psihologi uzsver – viņi jūtas nemīlēti, nevienam nevajadzīgi un vientuļi. Dzīvē uz ielas bērni un pusaudži meklē risinājumu.
Iela šiem bērniem nereti ir labvēlīgāka un pat drošāka vide, nekā mājas, bet ubagošanas vai zagšanas sākotnējais cēlonis var būt arī vēlme tādējādi palīdzēt ģimenes finansiālo problēmu risināšanā. Diemžēl “ielas dzīve” nes līdzi arī tādas problēmas, kā bērnu un pusaudžu alkoholisms, iesaistīšana noziedzīgu darbību veikšanā, bērnu prostitūcija, sociālām normām un sabiedrībā pieņemtiem standartiem neatbilstoša uzvedība.
Nereti šajās “ielas vai pagalma sabiedrībās” rodas nepilngadīgo noziedznieku grupas, un, kā liecina Tiesu informatīvās sistēmas statistikas dati, tieši grupās arī visbiežāk tiek veikti lielākā daļa nepilngadīgo pastrādātie noziegumi. Saskaņā ar Valsts policijas informāciju, šā gada deviņos mēnešos VP reģistrējusi 400 nepilngadīgo izdarītos noziegumus. Salīdzinot ar pagājušo gadu, noziegumu skaits ir samazinājies, tomēr nedaudz pieaudzis to pusaudžu skaits, kuri šos noziegumus izdara. Tas liecinot, ka noziegumi nereti tiek izdarīti grupā. Nepilngadīgie pārsvarā izdara noziegumus pret īpašumu – zādzības, laupīšanas un mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana.
Tomēr “dzīve uz ielas” pusaudžu skatījumā krasi atšķiras no mūsu, pieaugušo, skatupunkta. Kāda ir divu jauniešu ikdiena, kuri izvēlas gan skolas, gan brīvo laiku pavadīt Rīgas Centrāltirgus apkaimē, rāda radošās apvienības EDART.TV dokumentālā filma “Ielu puikas”.
Filmu Reiderisms.com publicē ar tās autora Artura Lapinska atļauju.
Komentēt.