A1 sertifikāts – uzņēmēja risks vai valsts atbalsts
07 Apr, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 226 komentāri.

Jau kopš 2010.gada 1. maija sociālās drošības jomā ir spēkā ES regula Nr.883/2004 „Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu”. Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) virsmērķis ir ekonomikas izrāviens, bet kā viena no trim darbības un valsts atbalsta prioritātēm ir definēta tautsaimniecības izaugsme, savukārt viens no rīcības virzieniem prioritātes īstenošanai ir minēts izcilas uzņēmējdarbības vides radīšana. 

Abi dokumenti ir būtiski Latvijas uzņēmējiem, jo arvien vairāk Latvijas uzņēmumu piedāvā savus pakalpojumus ārzemēs un slēdz starptautiskus līgumus ar sadarbības partneriem.   Pašam uzņēmējam, kas kā Latvijā reģistrēts darba devējs nosūta savu darbinieku uz citu ES dalībvalsti veikt īslaicīgu darbu (līdz 24 mēnešiem), ir jāvērš uzmanība uz darbinieka sociālās apdrošināšanas specifiku. Nenoliedzami svarīgi ir zināt, ka, lai novērstu sociālās drošības shēmu pārklāšanos un sarežģījumus, personām, kas brīvā darba tirgus apstākļos, pārvietojas ES, ir jābūt sociāli apdrošinātām vienā dalībvalstī. Tātad, ja darbinieks paliek sociāli apdrošināts Latvijā, tad darba devējs par šo darbinieku turpina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā.

Apliecinājums tam, kuras valsts tiesību akti attiecas uz konkrēto darba ņēmēju, ir A1 sertifikāts „Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam”. Šo sertifikātu (A1) izsniedz tās dalībvalsts (Latvijas) kompetentā iestāde (VASS), kuras tiesību aktus piemēro konkrētajā gadījumā.

Latvijas likumi nosaka, ka sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa un tās pamatprincipi paredz: 1) solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem (darba devējiem) un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem (darba ņēmējiem); 2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu. Minētajam būtu jāmotivē ikvienu darba ņēmēju pievērst uzmanību savai sociālajai apdrošināšanai, bet par cik realitāte, par ko varam pārliecināties saskaroties ar dažādiem sociālajiem riskiem (slimība, apgādnieka zaudējums, rehabilitācija, traumas), liecina par to, ka līdzekļi nenonāk līdz mērķim, tad iemaksu veikšanai nav motivēti ne darba devēji, ne darba ņēmēji, ne pašnodarbinātie.

NAP2020 kā otra no trim darbības un valsts atbalsta prioritātēm ir definēta cilvēka drošumspēja jeb cilvēka adaptācijas spēja strauji mainīgā vidē.

Abas minētās prioritātes mudina domāt par to, ka valstij (Latvijai) jāspēj nodrošinātprognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, piedāvāt uz uzņēmēju vajadzībām orientētus valsts pārvaldes pakalpojumus, un garantēt skaidrus un konkurētspējīgus pamatnosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā tas ir ierakstīts NAP2020.

Tāpēc varētu pieņemt, ka A1 sertifikāta izņemšanas nepieciešamības skaidrošana un tā pieejamības vienkāršības nodrošināšana, būtu valstiski svarīgs uzdevums, jo tādejādi valsts un sabiedrība rada apstākļus drošumspējas stiprināšanai, kā tas noteikts NAP2020.

Tomēr VSAA ierēdņu aicinājums: „Iesakām vērsties VSAA laikus un pieprasījumu par A1 sertifikāta izsniegšanu iesniegt vismaz sešas nedēļas pirms darbības uzsākšanas citā valstī. Pieprasīt sertifikātu var jebkurā VSAA nodaļā, taču to izsniegšana notiek centralizēti 22 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas – tos izsniedz VSAA Pierīgas nodaļas Klientu apkalpošanas daļā Rīgā, Lāčplēša ielā 70, vai arī nosūta klientam pa pastu, ja viņš izsaka šādu vēlmi,” liecina par to, ka nosakot A1 sertifikāta izsniegšanas kārtību:

1) valsts neņem vērā ne NAP2020 pamatnostādnes, ne starptautiski atzītās komerciālās apgrozības īpatnības – dinamiskumu un intensitāti, kas nosaka to, ka uzņēmēji iesaistās komercdarījumos, izpilda tos un nokārto citas ar komercdarījumiem saistītās darbības ātri un bez liekas kavēšanās, jo tieši uzņēmējam ir jānodrošina operatīva reaģēšana attiecībā uz visām komercdarījuma norisēm, lai pienācīgi iekļautos komerciālajā vidē, tādejādi pieņemot, ka uzņēmējs ir mobils un ātri reaģējošs darījuma dalībnieks,

2) valsts nav ņēmusi vērā starptautiskajā komerciālajā apritē pastāvošo privāttiesiskās apgrozības paātrināšanas principu, kas paredz, ka komersantam operatīvi jāreaģē uz apstākļu izmaiņām, kuras ietekmē darījuma juridisko, ekonomisko vai tehnisko pusi,

jo iesniegums no darba devēja prasa nepamatoti izvērstu informāciju, kas vairāk attiecas uz pašu uzņēmējdarbības veidu, nevis sociālo apdrošināšanu kā valsts sociālās drošības sistēmu, un tā izskatīšana notiek 22 dienu laikā, kas ir neadekvāti ilgs termiņš šāda sertifikāta izsniegšanai, pastāvot elektroniskai informācijas apritei un pārbaudes iespējām.

Tā kā VSAA, izvērtē un uzrauga situācijas, uz kurām attiecas Regulas Nr. 883/2004 12.pants, piemēro kritērijus un novērtē, vai:  1) darba devējs veic saimniecisko darbību attiecīgajā ES valsts teritorijā; 2) starp darba devēju un darbinieku pastāv tieša saikne (faktori, kas apliecina, ka darbinieks ir pakļauts tā uzņēmuma vadībai, kas viņu nosūta), tad  VSAA darba devējiem var pieprasīt iesniegt preču/pakalpojumu realizācijas līgumus, finanšu pārskatus, darba līgumus u.c. dokumentus, kas apliecina darba devēja būtisku saimniecisko darbību Latvijā un to, ka starp darba devēju un darbinieku pastāv tieša saikne.

Jāsecina, ka, nosakot, tik birokrātisku kārtību A1 sertifikāta saņemšanai valsts mudina uzņēmējus reģistrēt savu uzņēmējdarbību citā ES valstī un attiecīgās iemaksas izdarīt citas ES dalībvalsts budžetā. Secīgi, ja NAP2020 prioritātes tautsaimniecības izaugsme definētais mērķis ir ‘’Latvijas tautas saimniecības struktūras sabalansēšana, uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru darbības paplašināšana, mērķtiecīgs atbalsts ražošanas sektora uzņēmumiem un starptautiski konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzējiem’’, tad kaut vai tikai ar A1 sertifikāta, kas pats par sevi ir pozitīvi vērtējams un komerciālajā apritē nepieciešams dokuments, izsniegšanas kārtības noteikšanu, valsts padara deklaratīvu NAP2020 un mazina cilvēka drošumspēju. Savukārt, kā norādīts NAP2020, cilvēks ar nepietiekamu drošumspēju nevar saskatīt iespējas attīstīties, jūtas apdraudēts, neuzticas citiem, nesaredz savu saikni ar Latviju un neiesaistās tās attīstībā.

Ar minēto varētu aicināt atcerēties par tādiem vispārīgiem principiem kā samērīgums un lietderība, kā arī izvērtēt iespējas vienkāršot un ievērojami paātrināt A1 sertifikāta izsniegšanu, kas ievērojami sekmētu izcilas uzņēmējdarbības vides radīšanu ilgtermiņā.

Autors: InterEULawEast TEMPUS project Latvijas ekspertu pārstāve Mag.iur Barba Girgensone

Komentēt.