Aldis Bērziņš:Pokemon go ministru kabineta gaumē
Ministru kabinets pagājušajā nedēļā laidis klajā savu Pokemonu ķerstīšanas spēles versiju. Runa ir par tā saucamo pilotprojektu no nākamā gada sākuma paaugstinot atalgojumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram un “atslēgas cilvēkiem”.
Proti, Ministru kabinets lēma, ka VID ģenerāldirektora alga būšot 4030 eiro liela, bet par kvalitatīvu darbu tas varēšot saņemt piemaksu 60 procentu apmērā, savukārt VID “atslēgas cilvēkiem” mēnešalgas drīkstēšot reizināt ar 2.
Paredzētās izmaiņas parlamentam jāapstiprina steidzamības kārtā, jo ministru prezidenta Māra Kučinska vārdiem runājot “pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt, ka konkursa [uz VID ģenerāldirektora amatu] dalībnieki paļausies tikai uz mūsu solījumiem.” Savukārt kā skaidro Valsts kanceleja, VID “atslēgas cilvēkiem” divreiz lielākas algas tikšot maksātas, jo esošais atalgojums draudot “ar augsta līmeņa speciālistu, pieredzējušu vadītāju aiziešanu no valsts pārvaldes” kā arī “nespēju piesaistīt profesionāļus” ko apliecinot “atlases procesi valsts pārvaldē”.
Kopš konkursa izgāšanas un izmisīgās Ingas Koļegovas bīdīšanas VID ģenerāldirektora krēslā tiek kultivēta jēgas konstrukcija, ka godīgu un kompetentu VID vadītāju par esošo atalgojumu pat ar uguni nesameklēt.
Vai tiešām ietekmīgais, prestižais un arī no karjeras viedokļa perspektīvais amats līdz šim bijis tik mazapmaksāts, ka uz to nav iespējams atrast cienīgu pretendentu? Kā liecina amatpersonas deklarācija, bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone pagājušajā gadā nopelnījusi 45 624,66 eiro, tātad vidēji 3802,06 eiro mēnesī. Citiem vārdiem premjers (kurš pats saņem par gandrīz 1200 eiro mēnesī mazāk nekā pērn saņēma VID ģenerāldirektore), finanšu ministre un citi valdības locekļi mēģina sabiedrībai iestāstīt, ka par gandrīz 4000 eiro mēnešalgu Latvijā nav iespējams atrast godīgu speciālistu, kurš būtu gatavs ieņemt ietekmīgo un prestižo VID ģenerāldirektora amatu… Ja tā ir patiesība, tad diemžēl jāatzīst, ka sabiedrība un Latvijas valsts ir morāli un intelektuāli bankrotējusi.
Tomēr uz brīdi pāriesim pie “atslēgas cilvēkiem”. Gada sākumā pēc darbinieku ienākumu deklarāciju analīzes VID tika pasludināta bezmaz par organizētu noziedzīgu grupu. Finanšu ministre Daina Reizniece – Ozola 3. martā teica: “Dati par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbiniekiem no “melnā saraksta” ir šokējoši, tāpēc tiks veikti vairāki radikāli soļi.” VID bijušajai ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei tika uzdots sastādīt “melno sarakstu” – marta sākumā tajā bija iekļauti 173 darbinieki, tiesa nedēļu vēlāk finanšu ministrei iesniegtajā sarakstā palika vairs tikai 29 uzvārdi. No VID uz Ieslodzījumu lietu pārvaldi tika aizrotēti 5 cilvēki, pārējie palika strādāt VID un nav izslēgts, ka ir nākamie “atslēgas cilvēki”. Tādējādi finanšu ministres “radikālie soļi” galarezultātā var izrādīties algas dubultošana.
Citiem vārdiem saturam nav nozīmes, visu izšķir nauda. Algas dubultošana cilvēkiem, kas iesaistījušies koruptīvās shēmās vai klusi stāvējuši tām blakus (nevajag stāstīt, ka izcili profesionālie, neaizstājamie un godīgie kolēģi neredzēja, nedzirdēja un nesaprata kas notiek pie blakus rakstāmgalda), ir tāds pats murgs kā tas, ka par gandrīz 4000 eiro mēnešalgu nav iespējams atrast ietekmīgas un prestižas iestādes vadītāju.
Kas tad patiesībā notiek VID vai precīzāk ap to? VID gandrīz desmit gadus atradies Vienotības pārraudzībā. Tā sauktā “organizētā noziedzīgā grupa” nav nekas cits kā Vienotības “atslēgas cilvēki”, kuri netraucēti “kārtojuši” gan savas, gan ar šo politisko spēku saistītu cilvēku lietas. Skaidrs, ka izslīdot VID no Vienotības politiskās ietekmes sfēras ir vēlme neitralizēt tās “lietu kārtotājus” VID. PVN karuseļi un dažāda nodokļu shēmošana sasniegusi tādus apmērus un cinismu, ka it kā varētu tikai apsveikt centienus izmainīt lietu kārtību VID.
Tas, ka ZZS VID vadībā par katru cenu grib iebīdīt savu cilvēku nav nekas jauns un pārāk bīstams. Tā līdz šim ir rīkojušās visas partijas. Protams, var pasmieties par vēlmi redzēt VID ģenerāldirektora amatā ierēdni, kura nejēdz pat pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, kuras disciplinārpārkāpumu dēļ pazaudēti 4,76 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts). Kaut arī trūkst loģikas (stāsts par nepieciešamību palielināt algu sākās jau brīdī, kad ģenerāldirektora krēslā sāka bīdīt Koļegovu, kura Valsts vides dienestā saņēma gandrīz par 700 eiro mēnesī mazāk kā iepriekšējā VID vadītāja) var saprast ZZS vēlmi savam “atslēgas cilvēkam” VID nodrošināt lielāku algu.
Nākamais VID vadītājs kopā ar 60% piemaksu mēnesī varēs saņemt 6449 eiro lielu algu. Valstij tas gadā izmaksās par aptuveni 31 750 eiro vairāk nekā šobrīd. Nav maz, nav loģikas, nav smuki, bet 30 bezjēgā iztērētu tūkstošu dēļ ar valsti nekas nenotiks.
Daudz bīstamāka minētajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmas pilotprojektā, kuru ar 2018 gadu varētu ieviest visā valsts pārvaldē, ir pavisam cita lieta. Proti, atalgojuma koeficienta piemērošana valsts iestādēs strādājošajiem vadītājiem par “kvalitatīvu darbu” un “atslēgas cilvēkiem”, lai tie it kā neaizietu uz privāto sektoru. Ministru kabineta un Valsts kancelejas piedāvātā sistēma ir klajā pretrunā ar veselo saprātu un civildienesta būtību.
Proti, civildienesta institūcijas izveides mērķis savulaik bija politiski neietekmējamas valsts pārvaldes (ierēdniecības) izveide. Protams, var diskutēt cik praksē politiski neietekmējama ir bijusi mūsu ierēdniecība, taču no likumdošanas viedokļa ministram vai kādam citam politiķim līdz šim nav bijušas legālas iespējas ietekmēt to kādu lēmumu pieņem ierēdnis.
Taču cik loģisks ir Ministru kabineta atbalstītais valsts pārvaldes atalgojuma sistēmas pilotprojekts? Valsts pārvaldes iestādes vadītājam 60 procentus no mēnešalgas piemaksā par kvalitatīvu darbu. Citiem vārdiem vispār jau valsts iestādes vadītājs var strādāt nekvalitatīvi, neefektīvi un pavirši. Kvalitatīva, t.i. normāla savu amata pienākumu veikšana, valsts pārvaldē ir kaut kas īpašs par ko pienākas 60 procentu piemaksa. Vēl trakāka izskatās situācija ar dubultalgas maksāšanu “atslēgas cilvēkiem”. Proti, ja divi ierēdņi veic vienu un to pašu darbu – vienam par to maksā vienu algu, otram “atslēgas cilvēkam” – divas…
Praksē situācija izskatās vēl perversāka. Iestādes vadītāju izvēlas ministrs vai politiskie krustēvi. Ja iestādes vadītājs “ēd ministram no rokas”, pilda politiskos pasūtījumus, shēmo aiz partijas stāvošo “poltbiznesmeņu” interesēs, viņš saņem prāvu piemaksu pie algas, ja ne – nē. Neviens cits jau kā ministrs nevērtēs viņa darba kvalitāti. Tātad iestādes vadītājs ir politisks ieliktenis ar kuru var ļoti viegli manipulēt. Tālāk šis ieliktenis, kuram jāpilda “politiskais pasūtījums,” izvēlas tos, kuri ir “atslēgas cilvēki” un kuriem maksājama dubultalga. Ja vadītāja alga ir atkarīga no tā, kā viņš pilda ministra “politisko pasūtījumu” tad skaidrs, ka “atslēgas cilvēki” būs tie, kas šo pasākumu ministrijā vai iestādē realizē.
Izklausās pēc legālas ierēdniecības korupcijas? Nekādā gadījumā. Ministru kabinets gluži vienkārši piedāvājis savu nevirtuālo populārās spēles Pokemon go versiju. Ierēdņus turpmāk tāpat kā pokemonus varēs “notvert, apmācīt un izmantot, lai tie sacenstos savā starpā kaujā vai citās darbībās” (citāts par pokemoniem no Vikipēdijas).
Komentēt.