Cik reāla būs “pašattīrīšanās”?
04 Apr, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 263 komentāri.

Pēdējā laikā atkal nācis modē vārds “pašattīrīšanās”. Valsts ieņēmumu dienests finanšu ministrei iesniedzis 29 iespējami negodprātīgo darbinieku sarakstu; policijas iekšējās drošības birojs par kukuļņemšanu aizturējis divas Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes amatpersonas; par pašattīrīšanos tiesu sistēmā strādājošo rindās runas nerimst gadiem ilgi, tomēr rodas iespaids, ka visai šai “pašattīrīšanās” epopejai lielā mērā ir deklaratīvs raksturs. Kad sabiedrības pacietības mērs ir pilns, tā saņem apsolījumu par kārtējo tīrīšanu dažādās institūcijās, tomēr nepaiet ilgs laiks, lai parādītos stāsts par kārtējo korupcijā vai krāpšanā pieķerto “melno avi”. Tikmēr ar tiesu sistēmu saistītās profesionālās institūcijas nereti izliekas šīs problēmas neredzam.

Vēl 1. martā tika ziņots, ka finanšu ministrei nosūtītajā “aizdomīgo” VID darbinieku sarakstā iekļauti 173 cilvēki, taču nedēļu vēlāk izrādījās, ka, iespējams, negodprātīgo darbinieku sarakstā ir tikai 29 uzvārdi. Vēl pirms dažiem gadiem visas problēmas VID Muitas pārvaldē galvenokārt saistīja ar 2011. gadā aizturētā Vladimira Vaškeviča “cilvēku ietekmi”, taču pēc vērienīgas PVN shēmas atklāšanas, Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Čerņeckis 2013. gadā bija spiests atzīt – frontes pretējā pusē pārgājuši vairāki bijušie VID darbinieki, kuri iesaistīti ne vienā vien gadījumā. To, ka tikumi nav mainījušies apliecina Cēsu VID darbinieces aizturēšana, iespējams, kuras organizētajā shēmā izkrāpti 1,7 miljoni eiro. Tā arī nav zināms, vai viņas vārds bija atrodams kādā no “aizdomīgo darbinieku” sarakstiem, vai nē. Viens no situācijas risinājumam ir regulāras melu detektora pārbaudes, līdzīgi, kā tas notiek dažādās ASV valsts iestādēs, tomēr uzmanīgu dara amatpersonu samērā izvairīgie komentāri par poligrāfa pārbaužu ieviešanas iespējamību. Toties dzīvotspējīga, neskatoties uz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeijera aicinājumu nesteigties, izradījusies doma par VID nozīmīgāko struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju. Pēc minētās idejas realizācijas, VID “melnajā sarakstā” iekļauto personu liktenis no sabiedrības intereses epicentra, visticamāk, klusi un nemanāmi pazudīs.

VID negodprātīgie darbinieki ne tuvu nav vienīgās sistēmas “melnās avis”.   Pēdējo gadu laikā saistībā ar korupciju aizturēti arī dažāda ranga policijas un prokuratūras darbinieki, arī tiesneši. Skaļākā, neapšaubāmi, bija tiesneses Ivetas Bērziņas aizturēšana saistībā ar kukuļņemšanu tā saucamajā “Vecrīgas viesnīcu skandālā”. Interesanti, ka pāris gadus iepriekš procesā iesaistītie par kādu no tiesneses lēmumiem sūdzējās Augstākās tiesas priekšsēdētājam un rosināja saukt tiesnesi pie atbildības, tomēr nekāda rīcība nesekoja. Bēdīgi, ja tā notika “savējo piesegšanas” vai aplam saprasta mundiera goda dēļ. Kas bija vēlāk, mēs zinām.

Tomēr spilgtākie “savējo piesegšanas” gadījumi savulaik bijuši Zvērinātu notāru padomē (ZNP) un Zvērinātu advokātu padomē (ZAP). 2005. gadā publiski izskanēja aizdomas par zvērinātas notāres Lailas Porietes un privātpersonas Ginta Lazdiņa rīcību, kuri ar prettiesiskām un krāpnieciskām metodēm izkrāpuši kādai pensionārei dzimtas māju. Šo jautājumu skatīja arī ZNP, un nolēma, ka notāri, galu galā, nav nekādi izmeklētāji, un pēc kolēģes paskaidrojumu uzklausīšanas nolēma viņu no amata neatstādināt. Notāre Poriete savus amata pienākumus pildīja vēl astoņus gadus, līdz  viņu no amata atstādināja toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Tagad lietu par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu skata Rīgas pilsētas Vidzemes  priekšpilsētas tiesa, un, saskaņā ar apsūdzību, notāre ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, sagatavojot un norādot cietušajām personām parakstīt notariālos aktus un dokumentus, nenolasot to saturu, neizskaidrojot to būtību, noteikumus un tiesiskās sekas. Notāres rīcība un ZNP vienaldzība pret kolēģes darbošanās sekām nodarīja smagu kaitējumu Latvijas notāru institūtam kā tādam, jo notāram, līdzīgi karaļa sievai, tomēr jābūt ārpus jebkādām aizdomām par personīgu ieinteresētību.

Vēl vairāk izcēlās vienīgi Latvijas Zvērinātu advokātu padome, kura pērn pievēra acis ne vien uz zvērināta advokāta Mārča Miķelsona bijušā klienta sūdzībām par advokāta prettiesisko rīcību, bet arī uz pašu advokātu Ētikas komisijas lēmumu minētās lietas sakarā. Proti, advokāts Miķelsons no klienta iegūto konfidenciālo komercinformāciju vēlāk sagrozītā veidā izmantoja prasības celšanai tiesā, lai no bijušā pilnvardevēja iegūtu vairākus miljonus eiro. M.Miķelsonam ar minētās prettiesiskās prasības palīdzību savulaik pat izdevās panākt vairāku ražojošu uzņēmumu, tanī skaitā arī nacionālo saldumu ražotāju “Laima” un “Staburadze” kontu apķīlāšanu, tādējādi nodarot tiem ievērojamus zaudējumus. Zvērinātu advokātu ētikas padomes atzinums, ka advokāta Miķelsona darbībās vērojama kā rupji Advokatūras likuma, tā arī advokātu Ētikas kodeksa pārkāpumi, ZAP nešķita uzmanības vērti. Šomēnes Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina – advokāts pretlikumīgi izpaudis uzņēmuma komercnoslēpumus un advokāta noslēpumus, kā arī nolēma no viņa par labu cietušajam uzņēmumam piedzīt gandrīz 370 000 eiro lielu atlīdzību. Tas ir bezprecedenta gadījums Latvijas tiesu praksē, kad ar tiesas lēmumu atzīts advokāta noslēpuma izpaušanas fakts.

Jāpiebilst, ka aizdomās par noziedzīgām darbībām, kas vērstas uz SIA “Latvijas projektēšanas sabiedrība” nekustamā īpašuma un finanšu līdzekļu izkrāpšanu prokuratūra vēl pērnā gada aprīlī M. Miķelsonam un vairākām ar viņu saistītām personām uzrādīja apsūdzības, tomēr Zvērinātu advokātu padome arī tad izvēlējās kolēģa “apgrēcības” neredzēt. Vai tiešām tas nozīmē, ka teiciens par vārnu, kura citai vārnai acī neknābj, atsevišķos gadījumos ir būtiskāks par profesijas prestižu, mundiera godu un sabiedrības interesēm?

Autors: Portāla procesilatvija.lv galvenā redaktore Ilona Bērziņa

Komentēt.