Gavars: Dzīvokļu īpašniekiem jāsāk ievērot likums
07 Apr, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 57 komentāri.

No šā gada 1. jūlija daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas maksai tiks  piemērota 21 procenta pievienotā nodokļa likme, un jau tā lielā maksa par dzīvokli kļūs vēl dārgāka. Vai pakalpojuma cenas celšanās nozīmēs arī tā kvalitātes augšanu, un vai arī nākotnē rīdziniekus sagaida “negaidot” iebrukušas dzīvojamo ēku grīdas, applūduši pagrabi, un citas komunālās problēmas? Vai tiešām pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” ir sava veida “valsts valstī”? Par to saruna ar Rīgas domes deputātu Valdi Gavaru (Vienotība).

Cik smagi mēs izjutīsim PVN likmes piemērošanu dzīvojamo māju apsaimniekošanas maksai?

Lielā mērā tas atkarīgs no tā, kā apsaimniekotājs, jo īpaši “Rīgas namu pārvaldnieks,” spēs šo apsaimniekošanu menedžēt. Jo ailītē “apsaimniekošana” bieži vien ir iekļauts vairāk, nekā reālās izmaksas prasa.  Tur saliek visu – kārtējos remontus, ārkārtējos remontus, reizēm pat sētnieka algas – viss atkarīgs no tā, kā to tīri grāmatvediski saraksta. Tomēr jāuzsver, ka tām mājām, kur gada apgrozījums ir līdz 50 tūkstošiem eiro, PVN apsaimiekošanas maksai jāpiemēro nebūs. Lielākoties šeit ir runa par dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kuras pašas apsaimnieko māju, vai arī uzticējušas šo uzdevumu kādam pārvaldniekam. Izņēmums var būt vienīgi tad, ja šādai ēkai dzīvokļu īpašnieki tieši šogad būs nolēmuši veikt kapitālo remontu, un apgrozījums būs lielāks par minētajiem 50 tūkstošiem. Bet  tādu gadījumu būs labi, ja viens no tūkstoša. Uzskatu, ka nelielām – divu līdz 20 dzīvokļu ēkām biedrības dibināšana un apsaimniekošanas ņemšana savās rokās ir labākais risinājums, jo lielie apsaimniekotāji šādas ēkas parasti pieskata vien tad, ja ir kāds uzstājīgs iedzīvotājs vai arī labs sētnieks, kurš pārzina nama problēmas. Lielāku ēku dzīvokļu īpašnieku biedrības parasti pašas nolīgst savām vēlmēm atbilstošu nama pārvaldnieku.

Cik bieži dzīvokļu īpašnieku biedrības var lemt par pārvaldnieka maiņu?

Ja mājai nekādu problēmu nav, ja tā ir sakārtota, pārvaldniekus var mainīt kaut vai pēc gada. Tomēr ja māja gada laikā būs nomainījusi vairākus pārvaldniekus, neviens normāls apsaimniekotājs nevēlēsies uzņemties šādas mājas pārvaldīšanu. Tas liecina, ka attiecīgajā ēkā kaut kas nav īsti kārtībā vai nu ar cilvēkiem, vai arī ar naudas plūsmu. Ja māja jāsaved kārtībā līdz vidējam līmenim, apsaimniekotājam tam vajadzēs divus, trīs gadus. Ja mājai ir reālas problēmas – teiksim, jumts jāmaina, jāstrādā ar parādniekiem, tad tīri cilvēcīgi ir saprotams, ka neviena apsaimniekošanas firma nevēlēsies slēgt līgumu tikai uz gadu.  Šādā gadījumā arī apsaimniekotājs diezin vai mājai pievērsīs lielu uzmanību. Tikai vidēja līmeņa problēmu sakārtošanai vien vajadzīgi kādi divi gadi, trešais gads paies, lai atvilktu elpu un iezīmētu nākotnē darāmo. Šādā laika periodā arī iedzīvotāji redzēs, kas mājā notiek. Nav tādas burvju nūjiņas, ar kuras palīdzību var kaut ko dažu mēnešu, vai pat gada laikā izdarīt.

Praktiski katrā mājā tiek veidoti uzkrājumi mājas remontdarbu veikšanai. Kā iedzīvotāji var pārliecināties par šo naudas līdzekļu izlietojumu un to, vai attiecīgie darbi ēkai tiešām bijuši nepieciešami?

Katrs dzīvokļa īpašnieks var iet uz namu pārvaldes iecirkni, un prasīt atskaiti par izdarītajiem darbiem. Protams, būtu ieteicams šim nolūkam deleģēt kādu dzīvokļu īpašnieku pārstāvi, jo, ja, teiksim, piecdesmit kādas ēkas dzīvokļu īpašnieki katru mēnesi ies uz namu pārvaldi interesēties par paveikto, tas neizskatīsies visai nopietni. Iedzīvotāji var rīkot arī kopsapulces un aicināt uz tām namu pārvaldes pārstāvi atskaitīties par paveikto. Tomēr pieredze liecina, ka aktīvu cilvēku, kuri kaut ko vēlas uzzināt, mājā parasti nav daudz. Ja tādu ir četri vai pieci, tad pārējiem mājas iedzīvotājiem ir paveicies.

Teorētiski daudzdzīvokļu nama pārvaldniekam reizi gadā ir jāapseko ēkas tehniskais stāvoklis, un pēc apsekošanas rezultātiem jālemj par steidzami nepieciešamajiem darbiem. Kā notiek realitātē?

Lielāko daļu tas notiek formāli. Reizēm ir zvans sētniekam – kā ir ar māju? Un sētnieks atbild – normāli. Ikgadējie sētnieki vēl pārzina ēkas problēmas, taču tie, kuri nāk no citurienes, tādās lietās neiedziļinās. Piemēram minēšu māju Akmens ielā 15, kur ūdens gadiem ilgi tecēja pagrabā.  Tikai pēc tam, kad Būvvalde teica, māja vairs nav droša ekspluatācijai un ir jāatbrīvo, tās iedzīvotāji saorganizējās, uztaisīja biedrību un pārņēma māju savā ziņā. Šī biedrība veica jau savu būvekspertīzi, un izrādījās – ar māju nemaz nav tik traki. Neesmu tos dokumentus pats redzējis, bet dzirdēju, ka arī tās remontu iespējams veikt lētāk, nekā piedāvāja “Rīgas namu pārvaldnieks”. Par augstām cenām gan īpaši nebrīnos. Piemēram, dzirdēts par gadījumiem, kad par ekspertīzi trīs dzīvokļu mājai prasīti 1000 eiro, lai gan pats pēc savas pieredzes varu teikt, ka trīspadsmit dzīvokļu ēkai pirms pāris gadiem ekspertīzi veicu par 200 latiem, ieskaitot PVN. Uz šo brīdi Rīgā ļoti sliktā tehniskā stāvoklī ir vairāk kā 200 daudzdzīvokļu mājas, sliktā – ap tūkstoti.

Rīgā pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajās mājās jau vairākkārt notikušas avārijas. Pagājušajā vasarā bija Valsts kontroles revīzijas atzinums, kurā uzņēmuma darbībā tika konstatēti būtiski trūkumi un pārkāpumi. Kas ir mainījies?

Galvenās izmaiņas bija RNP Attīstības projektu nodaļas likvidēšana, kurā strādāja ar “Saskaņu” cieši saistīti cilvēki un dažu deputātu vīri un sievas, kuri domāja, kā namu pārvaldei attīstīties tālāk. Par to vien jau būtu vajadzējis ierosināt lietu.  Kādas vēl ir izmaiņas? Ja neskaita to, ka RNP noliedz, ka uzņēmumā būtu notikušas nelikumības, nekādas…

Savulaik, RNP dibināšanas laikā tika teikts, ka apvienojot Rīgā līdz tam strādājošās namu pārvaldes, būs vienota vadība, mazāka birokrātija, mazākas izmaksas un lielāks labums iedzīvotājiem. Vai tā ir noticis?

Izmaiņas ir tās, ka nepieciešamajiem remontdarbiem tiek veikti nevis vairāki, bet viens liels iepirkums. Teorētiski par vienu lielu pasūtījumu tiešām jāmaksā mazāk, tomēr vai tiešām tas ir kvalitatīvāks?  Piemēram, tiek mainīti logi daudzdzīvokļu ēku kāpņu telpās. Firma saņem  pasūtījumu par simtiem tūkstošiem eiro, un tikai “štancē” logus. No iedzīvotājiem esmu saņēmis sūdzības, ka dažviet starpība starp logu rāmjiem un sienu bijusi pat astoņus, desmit centimetrus liela, lai gan pieļaujama ir 2- 3 centimetru starpība putu iepūšanai un stutīšu ielikšanai. Par kādu kvalitāti tad ir runa? Kā pēc šāda remonta izskatās māja? Vai, piemēram, vajag pārmūrēt skursteņus, un šo darbu veikšanai tiek izsludināts konkurss. Bet ne jau visur, kur tas darīts, skursteņu pārmūrēšana tiešām bijusi nepieciešama. Piemēram, Buru ielā, kura sabruka siena un vēlāk nodega arī pati māja, jau  2013. gada 29. novembrī bija rīkojums par nepieciešamību izsūknēt ūdeni un nostiprināt sienu. Tā vietā minētai ēkai 2014. gada vasarā pārmūrēja skursteņu micītes, kaut gan to darīt nevajadzēja.  Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka bija konkurss, un vajadzēja parādīt darbu.

Vai no jūsu teiktā var secināt, ka  Rīgā ir pietiekami daudz māju, kuru iedzīvotāji maksā par ēkai attiecīgajā brīdī nevajadzīgiem darbiem?

Jā, viena daļa darbu ir pilnīgi nevajadzīgi, daļa – nav prerogatīva. Par Buru ielu runājot – skursteņu micītes varbūt bija jāpārmūrē, taču tas būtu darāms pēc tam, kad izsūknētu pagrabu, novērstu ūdens tecēšanas iemeslu, nostiprinātu sienu, kāpņu telpā nomainītu logus, sakārtotu teritoriju, un  tad sestais vai septītais darbs būtu to skursteņu micīšu pārmūrēšana…

Jūs esat saņēmis neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības par RNP darbību, bijuši divi jūsu organizēti iedzīvotāju piketi. Vai ir arī atbildes uz tiem no RNP puses?

Atbildi esmu saņēmis, bet tā ir tikai atrakstīšanās. Sak, nevar būt, ka iedzīvotāji tik ilgi nevar tikt pie RNP speciālistiem, arī visi jautājumi tiekot ātri atrisināti. Varu teikt tikai to, ka es pats atbildes uz saviem oficiālajiem jautājumiem dažkārt gaidu mēnesi ilgi, lai gan man kā deputātam tās būtu jāsaņem divu nedēļu laikā.

Kāpēc izveidojusies situācija, kad dzīvokļu īpašnieki – pakalpojumu saņēmēji, nereti nevar tikt galā ar pašvaldības uzņēmumu – pakalpojumu sniedzēju? Vai tur vainojams RNP dominējošais stāvoklis Rīgas daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas tirgū, uzņēmuma labā peļņa vai kādi citi faktori? Rodas iespaids, ka dome brīžam gluži vienkārši piesedz šo uzņēmumu.

Tā ir sava veida pelēkā kase tām partijām, kas valda Rīgā. Tā lieta sākusies jau deviņdesmitajos gados. Toreiz bija 15 iecirkņi, un katrā iecirknī bija sava valde, tagad ir viena valde. Šajās valdēs lielākoties lika cilvēkus, kuriem nebija nekādas sajēgas par namu apsaimniekošanu. Lika no dažādām partijām, pat no “Saskaņas”, kaut gan viņi toreiz bija opozīcijā. Savā veidā “piebaroja”, lai vajadzīgos brīžos nobalsotu tā, kā vajag tā brīža domes vadītājiem. Tā ir ielaista kaite. Tolaik tas bija mazāk izteikti, tagad tas ir organizēti sakārtots un iet kārtīgā plūsmā.

Līdzīgi kā bija ar bēdīgi slaveno RNP Attīstības projektu nodaļu, kurā nodarbināja deputātu vīrus un sievas, un kuru pēc Valsts kontroles revīzijas likvidēja?

Man ir vairāk informācijas par to, kas notika pirms 10 – 15 gadiem, par tagad notiekošo varu tikai nojaust. No toreizējiem “Saskaņas” cilvēkiem  viens otrs vēl tagad interesantās vietās sēž – kurš ir Saeimas deputāts, kurš atrodas labās vietās Rīgā, viss notiek. Savulaik namu pārvaldes ilgstoši kontrolēja kādreizējā “Latvijas ceļa” cilvēki, arī tēvzemieši, tagad to stafeti pārņēmis “Saskaņas centrs”.

Jebkurš namu apsaimniekotājs ir pakalpojuma sniedzējs, un ja iedzīvotāji ar viņu nav apmierināti, viņu spēkos ir situāciju mainīt. Tomēr rīdzinieku vairākums izvēlas RNP pakalpojumus.

Protams, viena daļa cilvēku personīgās sarunās apzinās to, ka ir slikti. Bet viņi saka – patreizējie vismaz kaut ko dara, lai viņiem tiek. Citi teic – pie viņiem vismaz var pasūdzēties. Pēc argumentēta situācijas skaidrojuma retais nesaprot, ka situācija jāmaina, tomēr pēc presē plaši atspoguļotajiem gadījumiem, kad nelielās māju apsaimniekošanas firmas ir pazudušas ar visu iedzīvotāju naudu, cilvēkiem ir bail no līdzīgu gadījumu atkārtošanās. Protams, ir arī labi piemēri, bet par tiem jau neraksta.

Kāds ir risinājums?

Pirmkārt visiem rīdziniekiem, kam ir dzīvokļu īpašumi “Rīgas namu pārvaldnieka” apsaimniekotajās mājās būtu jāsāk ievērot likums. Proti, jau 1996. gadā pieņemtajā likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikts – ja mājā notiek plānveida privatizācija, pusgada laikā jānodibina biedrība un māja jāpārņem no namu pārvaldes vai kāda cita. Rīgā šādu biedrību šobrīd ir apmēram 11 – 12%, Igaunijā ir 80%. Tad, kad biedrība ir pārņēmusi māju, tai ir izvēlēta valde, un kad tā kontrolē naudas plūsmu un kontus, tad ir pavisam citi noteikumi.

Komentēt.