Inovatīvā ekonomika − Latvijas attīstības stūrakmens
14 Feb, 2018. \\ Mans viedoklis. \\ Nav komentāru.

Pasaules pieredze rāda, ka mazāk nekā 15% no jaunāko izgudrojumu ir pieprasīti patērētāju vidū, savukārt, vairāk nekā 85% paliek nerentabli. Kāpēc tas notiek?

  • Tirgus nepilnības: patērētājiem trūkst informācijas par inovatīviem produktiem un to priekšrocībām, ierobežotu mārketinga instrumentu izmantošanas dēļ.
  • Jauninājumi jauninājumu labad: inovatīvi produkti tiek radīti, neņemot vērā patērētāju vajadzības un vēlēšanās, bez orientācijas uz tirgu un efektīvu pieprasījumu.
  • Nelabvēlīgā uzņēmējdarbības vide: likumdošana, infrastruktūra, konkurences trūkums.

Inovācijai varbūt dažādas formas sākot ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā (P&A) un beidzot ar zināšanu un pieredzes gūšanu no citu ieguldījumiem. Tomēr nemainīgs paliek galvenais inovācijas mērķis − nodrošināt lielāku produktivitāti, ieguldot zināšanu kapitālā. Tas ir svarīgi, jo tirgus, kas paļaujas tikai uz izejmateriāliem un cenu signāliem, nevar efektīvi un ilgtermiņā nodrošināt lielāku produktivitāti.

Jāpiebilst, ka mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) inovāciju aktivitāte atšķiras no lielu uzņēmumu inovāciju aktivitātēm, jo lieli uzņēmumi komercializē aptuveni pusi no saviem izgudrojumiem, savukārt, mazie uzņēmumi vairāk nekā 70%.

Pēc OECD datiem, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ļoti dinamiski un elastīgi. To īpatsvars un nozaru pārstāvniecība dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Gandrīz visās pasaules valstīs dominē mikrouzņēmumi (līdz 9 darbiniekiem) kas veido no 70% līdz 95% no visiem uzņēmumiem. Tomēr būtiskas starpvalstu atšķirības ir vērojamas, analizējot mikrouzņēmumu devumu nodarbinātībā un pievienotajā vērtībā. Piemēram, pakalpojumu nozarē mikrouzņēmumi nodarbina no vairāk nekā 60% iedzīvotāju Grieķijā, līdz 20% Dānijā un Vācijā; to pievienotā vērtība svārstās no 45% Luksemburgā līdz 15% Šveicē.

Kas notiek Latvijā? Saskaņā ar 2017.g. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta faktu lapu (SBA fact sheet), pievienotās vērtības MVU daļa Latvijā ir 69,8% (ES vidēji 56,8%), MVU Latvijā nodarbina 79,0% (ES vidēji 66,6%). Savukārt, mikrouzņēmumi nodarbina gandrīz trešdaļu no valsts iedzīvotājiem, kas ir saskaņā ar ES vidējo rādītāju. Kā liecina Eurostat dati (1.tabula), Baltijas valstīs neatšķiras būtiski MMVU īpatsvars, ka arī MMVU devums valstu nodarbinātībā un pievienotajā vērtībā, piemēram, MMVU uzņēmumu īpatsvars Baltijas valstīs ir aptuveni 99,8%, tie nodarbina vidēji 77% un to devums Baltijas valstu pievienotajā vērtībā svārstās no 70 līdz 76%.

Pēc 2017.g. Globālā inovāciju indeksa (Global Innovation Index) rezultātiem, Latvija ierindojas 33.vietā 127 valstu vidū, Lietuvai – 40.vieta, Igaunijai – 25.vieta. TOP-10 valstīs ir valstis ar attīstītu ekonomiku – Šveice, Zviedrija, Nīderlande, Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Singapūra, Dānija, Vācija, Somija, Īrija. Globālais inovāciju indekss tiek sastādīts, pamatojoties uz vairākiem parametriem, no kuriem galvenais ir patentu pieteikumu skaits noteiktās tautsaimniecības nozarēs (IT, rūpniecība, medicīna, sports, lauksaimniecība u.c.), izdevumu apjoms pētniecības un attīstības darbiem, izglītībai, inovāciju ieviešanas ekonomikā dinamika, inovāciju komercializācijas ātrums, infrastruktūras attīstības līmenis u.c. 2017. gadā tika ietverts jauns parametrs − “inovāciju karstās vietas”, kas parāda reģionus, kur ir vislielākais izgudrojumu, kas ir iesniegti starptautiskajā patentu organizācijā, blīvums.

Cik inovatīvi ir Latvijas uzņēmumi? Oficiālie statistikas dati liecina par to, ka Latvijā 2012.-2014.g. (jaunākie dati par inovācijām uzņēmējdarbībā būs pieejami tikai šī gada vasarā) inovatīvi aktīvie bija 20,8% mazu, 40,1% vidējo un 68,8% lielu uzņēmumu. Analizējot inovatīvi aktīvu uzņēmumu sadalījumu pa nozarēm, var konstatēt, ka gan rūpniecībā, gan pakalpojumu sektorā arī dominē lieli inovatīvi uzņēmumi (attiecīgi, 68,7% un 68,9%), kas ir acīmredzami, jo lieliem uzņēmumiem pieejami vairāk resursu, lieliem uzņēmumiem ir vieglāk pieejami banku kredīti par zemām likmēm u.c. Diemžēl, CSP veiktā statistiskā apsekojumā par inovācijām uzņēmējdarbībā netiek ietverti mikrouzņēmumi, tāpēc oficiālie statistikas dati par inovācijām mikrouzņēmumos netiek apkopoti. Jāņem vērā, ka apsekojumā par inovācijām uzņēmējdarbībā tiek veikts katru otru gadu, rezultātā trūkst operatīvie dati inovatīvās uzņēmjēdarbības analīzei valstī. Varbūt ir pienācis laiks Latvijai veikt papildus apsekojumu par inovācijām uzņēmumos nacionālām vajadzībām tajos gados kad CSP neveic oficiālo inovāciju apsekojumu?

Pēc oficiālās statistikas datiem, Latvijā 1 276 uzņēmumi bija inovatīvi laika periodā no 2012.-2014.g., no tiem inovatīvi aktīvi bija 828 mazie uzņēmumi, 351 – vidējie un 97 lieli uzņēmumi. CSP veiktais apsekojums par inovācijām uzņēmējdarbībā ir izlases apsekojums tātad inovatīvie 1 276 uzņēmumi ir vispārinātais rezultāts. Jebkurā gadījumā derētu saprast vai 1 276 inovatīvi uzņēmumi Latvijā ir daudz, pietiekoši vai pārāk maz?

Cik Latvijā vispār ir uzņēmumu? Vai Latvijā ir kam ieviest inovācijas? Pēc Lursoft datiem, 2017.g. Latvijas lielajās pilsētās reģistrēti 6 899 jauni uzņēmumi jeb 67,57% no kopējā 2016.g. Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita. Salīdzinot ar gadu iepriekš, lielajās pilsētās reģistrēto jauno uzņēmumu skaits gada laikā samazinājās par 10,95%. Rīgā 2017.g. tika reģistrēti 5 447 jaunu uzņēmumu, kas ir par 889 mazāk nekā 2016.g., savukārt, tika likvidēti 9 938 uzņēmumi, kas ir par 3 473 vairāk nekā pagājušogad. Kāpēc tik daudz uzņēmumu valstī tiek likvidēti? Kas tiem traucē darboties? Pieļauju, ka Latvijā viens no būtiskākiem faktoriem ir nodokļu sistēmas nestabilitāte un nodokļu sloga palielināšana, kas MVU apgrūtina ilgtermiņa ieguldījumu plānošanu. Iespējams, ja Latvijas uzņēmumiem tiktu nodrošināta stabila politiskā un ekonomiskā vide un uzņēmēji būtu pārliecināti par rītdienu, tad viņi arī plānotu inovāciju ieviešanu.

Interesanti, ka pēc Latvijas Bankas veiktās MVU un banku aptaujas rezultātiem, 13% no aptaujātiem MVU norādīja inovāciju trūkumu kā faktoru, kas būtiski ierobežo MVU izaugsmi. Turklāt, pēc Eurostat datiem (1.tabula) gandrīz 90% uzņēmumu Latvijā norāda uz to, ka tiem nav pārliecinošu iemeslu inovācijām, savukārt, ~7% izskatīja jautājumu par inovācijām, bet šķēršļi bija pārāk būtiski. Acīmredzami, kurš vēlas, tas meklē iespējas, kurš nevēlas − meklē iemeslus.

Kā inovatīvā uzņēmējdarbība tiek veicināta ārvalstīs?

Labu pieredzi inovāciju atbalstīšanā var aizņemties arī no mūsu kaimiņiem. Lietuvas Ekonomikas ministrija ieviesa inovāciju kuponus. Inovāciju kupons ir mazs kredīts (fiksēta naudas summa), kas dod iespēju MVU iegādāties P&A ekspertīzi vai zināšanas no pētniecības un izglītības iestādēm. Saņemot inovācijas kuponu, uzņēmums sagatavo kodolīgu tehnisko specifikāciju un sazinās ar pētniecības iestādi, izvēloties vajadzīgo pakalpojumu no apstiprināto pētniecības iestāžu piedāvātajiem iespējamo pakalpojumu sarakstiem. Atbilstoši inovāciju kuponiem, pētniecības iestādes saņem noteiktu naudas summu par pakalpojumu. Viens uzņēmums var saņemt vienu kuponu gadā. Inovāciju kupons ir paredzēts izmantošanai tehnoloģisku vai pamata pētniecības risinājumu iegādei, kā arī konsultācijām par attiecīgajiem inovāciju jautājumiem, kurus uzņēmumi var iegūt no pētniecības iestādēm.

Somijā kopš 2018.g. 1.janvāra darbojas organizācijas Business Finland, kas izveidojas apvienojoties divām organizācijām – Finpro, kas piedāvā pakalpojumus internacionalizācijai, investīcijām un tūrisma veicināšanai, un Tekes, kas piedāvā finansējumu inovācijas darbībām. Izveidotās organizācijas mērķis ir attīstīt Somijā vispievilcīgāko un konkurētspējīgāko inovāciju vidi, kurā uzņēmumi spēj augt, mainīties un gūt panākumus. Business Finland strādā 600 eksperti 40 birojos ārvalstīs un 20 reģionālajos birojos visā Somijā. Business Finland uzrauga un novērtē finansēto projektu rezultātus un ietekmi visā to dzīves ciklā, seko salīdzinošiem starptautiskiem pētījumiem un aptaujām, piemēram, pētījumiem, kurus koordinē OECD, ES un dažādas citas organizācijas, un arī veic savus salīdzinošos pētījumus par inovāciju aktivitātēm dažādās valstīs. Starp citu, saskaņā ar daudziem salīdzinošiem starptautiskiem pētījumiem Somijas inovāciju vide ir viena no labākajām pasaulē. Šajos pētījumos uzsvērtas daudzas Somijas stiprās puses: atklāta un efektīva mijiedarbība starp uzņēmumiem un pētniecības organizācijām, augsts kvalificēta P&A personāla skaits, iespaidīgs ieguldījums pētniecībā un attīstībā, izcila izglītības sistēma un plaša inovāciju aktivitāte.

Interesanta pieredze ir arī tādā eksotiskā Latvijas iedzīvotājiem valstī kā Indonēzija. Indonēzijā MVU nodrošina līdz 97% nodarbinātības un 58% no kopējā valsts IKP. Tādējādi Indonēzijas valdības īpaša uzmanība tiek pievērsta MVU konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai, veicinot inovācijas. Indonēzijas valdība mudina visus uzņēmumus, neatkarīgi no tā, vai tie ir valsts vai privāti, cieši sadarboties ar valsts un reģionālajiem pētniecības institūtiem un valsts vadošām universitātēm. Indonēzijas valdība pilnveidoja intelektuālā īpašuma sistēmu, radot atbalsta shēmas, kas veicina patentu pieteikumus. Valsts ministrija, kas atbildīga par pētniecību un tehnoloģiju (RISTEK) stimulē vadošo pētniecības institūciju spējas un kapacitāti, atbalstot tiem pētniecības infrastruktūru un stimulējot veidot tīklus ar saviem kolēģiem ārvalstīs un tādējādi palielina viņu ieguldījumus nacionālajā inovāciju sistēmā. Indonēzijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politika ir daudzpusīga un šajā procesā ir iesaistītas daudzas aģentūras. Turklāt, Indonēzijas valdība 2010. gadā nodibināja neatkarīgu Valsts Inovāciju komiteju, lai nodrošinātu efektīvu attiecīgo aģentūru sadarbības koordinēšanu. 2012. gadā tika izveidots Indonēzijas ieguldījumu fonds izglītībai, kura mērķis ir efektīvi pārvaldīt budžetu pētniecībai un ar to saistīto infrastruktūru attīstībai. Nenoliedzami, plaša mēroga valdības pasākumi, lai veicinātu inovācijas Indonēzijas MVU, pozitīvi ietekmēja Indonēzijas ekonomiku, piemēram, pēc McKinsey Global Institute aprēķiniem, Indonēzija mūsdienās ir 16. lielākā ekonomika pasaulē, un paredzams, ka tā kļūs par septīto līdz 2030. gadam.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka inovāciju aktivitātes plaisa starp attīstības un attīstītām valstīm pastāvīgi palielinās. Tādēļ valdībām nepieciešams pievērst lielāku uzmanību inovāciju attīstībai gan no finansēšanas, gan no likumdošanas skatupunktiem. Jāņem vērā, ka pārāk sarežģīta likumdošana kavē inovācijas, jo īpaši tas skar attīstības valstis.

 

Autors: Dr.oec. Svetlana Jesiļevska, biedrības “Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība” valdes priekšsēdētāja

Komentēt.