Pēteris Leiškalns: Demogrāfijas situācija – vairāk iespēju senioriem
16 Feb, 2018. \\ Mans viedoklis. \\ Nav komentāru.

Demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un būtisku tradicionālā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tuvāko piecu gadu laikā pensijas vecumu sasniegs vairāk nekā 120 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, savukārt darbspējas vecuma grupā ienāks vien aptuveni 85 tūkstoši jauno cilvēku. Turklāt sagaidāms, ka aptuveni piektā daļa no viņiem Sprīdīša apņēmībā dosies plašajā pasaulē darbu un laimi meklēt. Tātad – darbspējas vecuma grupā nākamās piecgades “saldo” būs mīnus 60 tūkstoši. Un tas notiks laikā, kad ir lielas cerības, ka gan ārējo (Eiropas atlabšana no krīzes), gan iekšējo (lielā nodokļu reforma) faktoru ietekmē Latvijas ekonomika “uzņems apgriezienus”.  Esošā demogrāfiskā situācija nav īpaši labvēlīga darba tirgus izaugsmei un pensiju sistēmas ilgspējai, bet ar demogrāfiju ir tā, kā ir. Ko deviņdesmitajos gados sējām, to šobrīd pļaujam. Īsā termiņā radikālās izmaiņas plānot nevaram.

Darba devējiem tas nozīmēs nepieciešamību paplašināt darbinieku rekrutēšanas lauku un vecuma diapazonu, kā arī nepieciešamību paaugstināt darbaspēka izmantošanas efektivitāti un paaugstināt darba algu nedaudz straujāk, nekā, iespējams, tas tika plānots. Savukārt brieduma gadus sasniegušajiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti zemas efektivitātes darba vietās vai vispār ir bez darba, tas dos iespēju iekļauties darba tirgū vai pārcelties uz labāk apmaksātu darba vietu, ja vien pašiem būs pietiekami daudz motivācijas, spēka un izturības apgūt darba tirgū pieprasītu profesiju un iemaņas. Šādi secinājumi ir galvenie, kurus izdarīju Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) organizētajā semināru ciklā “Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam darba mūžam”, kas tika rīkots programmas “Atbalsts ilgākam darba mūžam” ietvaros. Tomēr, analizējot situāciju t.s. 50+ cilvēku iespējām darba tirgū, ir vairākas būtiskas nianses, kas noteikti jāņem vērā, veicot darba mūža palielināšanas pasākumus.

Šobrīd Latvijā iedzīvotāji vecumā no 50 gadiem un vairāk saskaras ar dažādām grūtībām, kas mazina iespējas veiksmīgi konkurēt darba tirgū:

– nav mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība, darba iemaņas;

– veselības problēmas;

– nepiemērota darba vide un darba apstākļi;

– nepieciešamība aprūpēt vecākus, kas ir jau sirmā vecumā, tieši šis faktors palielina risku, ka persona neatgriezīsies darba tirgū arī pēc aprūpes perioda beigām.

Savukārt darba devējam senioru un pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātības paaugstināšana ietver vairākus riskus, tostarp:

– darba vietas izmantošanas lietderības koeficienta samazināšanās risks;

– ar darbinieka saslimšanu saistīto  izmaksu (slimības nauda, aizvietošana u.c.) pieauguma risks;

– risks uzņemties ar arodsaslimšanu saistītās darba devēja izmaksas.

Tomēr iepretī riskiem, kā vienmēr, ir arī ieguvumi, gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan visai sabiedrībai kopumā:

– paaugstināsies darbaspēka pieejamība;

– darbinieki brieduma gados parasti ir ar lielu pieredzi, zināšanu bagāžu un vairumā gadījumu ar augstu atbildības līmeni;

– mazināsies konfliktu riski starp darba devēju un darba ņēmēju;

– netieši – mazināsies darba nodokļu palielināšanas nepieciešamības risks;

– no kopprodukta skatpunkta – katra strādājošā pienesums ir ļoti svarīgs;

– no obligātās sociālās apdrošināšanas budžeta skatpunkta – strādājošie seniori ir sociālo iemaksu veicēji, kas ne tikai piedalās šodienas pensionāru nodrošināšanā, bet vienlaikus krāj arī savu pensijas kapitālu;

– no kopbudžeta skatpunkta – nodarbinātie dod būtisku papildu pienesumu, veicot ne tikai sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet arī maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli (tā atbalstot savas pašvaldības) un, tērējot darbā gūtos ienākumus, arī pievienotās vērtības nodokli.

Bet pats būtiskākais ieguvums ir tas, ka strādājošie cilvēki uztur sevi, palīdz saviem tuvajiem un visai sabiedrībai.

Lai sasniegtu labākos rezultātus, darba devējiem būs jārēķinās ar nepieciešamību:

– izstrādāt un palīdzēt darbiniekiem apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus (šis nosacījums, protams, ir attiecināms uz visām vecumgrupām, bet senioriem tas ir īpaši svarīgs);

– atbalstīt senioru pārkvalificēšanos mazāk intensīviem darbiem;

– nodrošināt katras vecumgrupas darbiniekiem piemērotu darba vidi, tātad jāplāno investīcijas ergonomiskā aprīkojumā darbavietās;

– regulāri veikt darbinieku veselības pārbaudes un rīkoties atbilstoši mediķu ieteikumiem;

– iespēju robežās nodrošināt senioriem elastīgu darba laiku.

Savukārt darba ņēmējiem pats svarīgākais ir rūpēties par savu veselību, nepagurstoši atjaunināt un pielāgot savu kvalifikāciju jaunajiem apstākļiem un ievērot darba drošības nosacījumus. Arī valsts un Eiropas Savienība senioru nodarbinātības veicināšanā dos savu artavu ar programmu “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kuras ietvaros darba devējiem būs iespēja saņemt finansējumu darba vietu pielāgošanai utt.

Autors: Pēteris Leiškalns, LDDK sociālās drošības eksperts

Papildinoša infografika – procesilatvija.lv/lv/infografikas/infografika-2/

Komentēt.