Raivis Kronbergs: pēdējā laikā reiderisma metodes mainījušās
28 Feb, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 206 komentāri.

“Reiderisms var izpausties ļoti dažādos veidos. Primitīvākais veids ir viltotu dokumentu iesniegšana komercreģistra iestādei. Piemēram, persona uz viltotu dokumentu pamata kļūst par vienīgo kapitālsabiedrības valdes locekli. Lai apietu esošo kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) tiesības, reizēm apzināti veikti pārkāpumi dalībnieku (akcionāru) sapulču sasaukšanas kārtībā vai notiek pārkāpumi pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas kārtībā. Var izmantot arī ļaunprātīgu maksātnespēju vai parādsaistību apliecinošo dokumentu viltošanu un prasības nodrošināšanas līdzekļus un šķietami, tieši pēdējā laikā šāda veida gadījumi ir pat vairāk dzirdēti plašsaziņas līdzekļos,” portālu reiderisms.com informē Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Kā Latvijas tiesu sistēma cīnās ar reiderismu un kāda ir līdzšinējā tiesu prakse?

Grozījumi Civilprocesa likumā no 2013. gada 1. jūlija ieviesa speciālu tiesvedības kārtību lietām par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Proti, aizskartajām personām tika radīta speciāla tiesvedības kārtība, lai ātrāk panāktu tiesisko noregulējumu šādu strīdu gadījumos. Tā ir Civilprocesa likuma 30.4 nodaļā “Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu” noteiktā speciālā tiesvedības kārtība. Jaunā tiesvedības kārtība paredz vairākus atšķirīgus tiesvedības noteikumus: tiek noteikta viena specializēta pirmās instances tiesa – Jelgavas tiesa; saīsināti termiņi lietas dalībniekiem un tiesai; nav apelācijas instances (pēc pirmās instances paredzēta uzreiz kasācijas instance); pamatā rakstveida process u. tml. Tādējādi tiek nodrošināta paātrināta kārtība būtiskāko sapulces lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem. Minētie Civilprocesa likuma grozījumi faktiski ieviesa daļēju „specializēto tiesu (tiesnešu)” ļoti šauram komercstrīdu gadījumu lokam, kā arī šauram lietas dalībnieku lokam (piemēram, atbildētājs var būt tikai kapitālsabiedrība). Vienas tiesas noteikšana veicina vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī nodrošina iespēju augstākai tiesas procesa kvalitātei, jo tiesnešu profesionalitāte šīs kategorijas lietu izskatīšanā var tikt nodrošināta gan ar tiesas priekšsēdētāja noteiktu tiesnešu specializāciju tiesas ietvaros, gan arī pēc nepieciešamības īstenojot pasākumus tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanai un zināšanu paplašināšanai. Piemēram, 2013. gada jūlijā tika organizēta Jelgavas tiesas tiesnešu apmācība, kurā kā lektori uzstājās Latvijas Universitātes mācībspēki (A. Strupišs (tagad jau AT tiesnesis) un A. Lošmanis), kā arī Uzņēmumu reģistra pārstāvis.

Kopumā var secināt, ka Civilprocesa likumā speciālā tiesvedības kārtības kapitālsabiedrību dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanai paredzētie ātrie termiņi sevi ir attaisnojuši, jo, lai arī Civilprocesa likumā šī tiesvedības kārtība ir spēkā nedaudz vairāk kā gadu (kopš 2013.gada 1.jūlija), tomēr jau divās lietās ir pieņemts AT Senāta nolēmums jau 7-10 mēnešu laikā no „prettiesiskās” sapulces norises. Kopā kopš grozījumu spēkā stāšanās Jelgavas tiesā ir iesniegti 22 pieteikumi šajā tiesvedības kārtībā, no kuriem septiņi ir apmierināti, astoņi noraidīti, pieciem tiesvedība turpinās (vienu atteikts pieņemt un vienam tiesvedība izbeigta). Saprātīgos termiņos tiek vērtēti un noteikti arī pagaidu aizsardzības līdzekļi. Īpaši pozitīvi ir jāatzīmē, ka tiešām neatceļ sapulces lēmumu formālu procedūras iemeslu dēļ, bet vērtē šo pārkāpumu būtiskumu un faktisko ietekmi uz gala rezultātu, proti, tiek saprātīgi izvērtētas pieļautās kļūdas, tai skaitā atsijāti gadījumi, kad valdē esošais ļaunprātīgi kavē sapulces norisi (lai netiktu atcelts), no gadījumiem, kad ieskicējas reiderisma pazīmes (apzināti neinformē/ignorē kādu no dalībniekiem). No vienas puses, kā negatīvu aspektu var uztvert to, ka lietu skaits šobrīd izskatās diezgan mazs un ka tiesa vēl nav pārbaudīta ar klaji reiderisku gadījumu, jo šobrīd vairāk tiek risināti „iekšējie strīdi” sabiedrībās. No otras puses labi, jo tas liecina, ka pēdējā laikā šādi klaji reiderisma gadījumi, iespējams, nav nemaz notikuši vai arī to nav daudz. Proti, iespējams, ka jaunie Komerclikuma grozījumi par notariālajām prasībām, SIA kapitāldaļu reģistra vešanas kārtību arī ir devuši savu efektu, lai šādu tiesvedības procesu būtu pietiekami maz.

Kur uzņēmējs var vērsties, ja viņam ir aizdomas par reiderismu?

Primāri pašam komersantam ir jāveic preventīvās darbības reiderisma riska mazināšanai, tai skaitā jāsakārto komersanta iekšējas organizatoriskas darbības. Piemēram, komercsabiedrība var nolemt piemērot vēl augstākus drošības noteikumus, nekā to minimāli paredz Komerclikums, un paredzēt, ka parakstu notariālas apliecināšanas prasība ir attiecināma uz pilnīgi visiem sabiedrības dalībnieku sapulces pieņemtajiem lēmumiem, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram. Komersantam ir jākontrolē atbildīgo darbinieku rīcība, uzmanīgi jāseko aizdomīgiem darījumiem vai jebkurai netipiskai situācijai uzņēmumā. Noteikti iesaku arī izmantot jauno (no 01.01.2014.) Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu – Uzņēmumu reģistrā pieteikto izmaiņu ziņotājs. Proti, komersanta amatpersona vai dalībnieks saņem uz norādīto e-pasta adresi informāciju par komersanta pieteiktajām izmaiņām Uzņēmumu reģistrā. Ja komersanta amatpersona vai dalībnieks zina, ka nekādu pieteikumu nav iesniegusi vai arī nav piedalījusies lēmuma pieņemšanā, vai arī zina, ka dokumentos norādītās ziņas ir citādi nepatiesas, tad tam ir iespēja nekavējoties reaģēt un novērst reiderisma mēģinājumu vai vismaz mazināt iespējamās negatīvās sekas.

Iesaku arī vērsties pie speciālistiem – advokātiem – pēc juridiskās konsultācijas un palīdzības, lai maksimāli nodrošinātu komersantu pret reiderisma gadījumiem.

Ja reiderisms tiek veikts ar noziedzīgu darbību palīdzību (dokumentu viltošanu, šantāžu, krāpšanu u. tml.), tad nekavējoties ir jāvēršas Valsts policijā, lai tiktu uzsākts kriminālprocess. Piemēram, saistībā ar parakstu viltošanu Uzņēmumu reģistra mājaslapā (sadaļā „SOS”) ir norādīta šāda informācija: „Ja komersanta ieskatā, kāds Uzņēmumu reģistrā ir iesniedzis dokumentos ar viltotu parakstu, bez šaubām, ir jāvēršas Valsts policijā ar iesniegumu. Vienlaikus, ja vēlas paātrināt netaisnības novēršanu, pastāv iespēja vērsties pie valsts atzīta tiesu eksperta (citu ekspertu atzinumus Uzņēmumu reģistrs neņems vērā). Jāpiemin, ka grafiskās ekspertīzes veikšana ir par saviem līdzekļiem. Ja esat ieguvis apstiprinošu eksperta atzinumu par viltojumu, tas steidzami jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā, jo, tikai saņemot valsts atzīta tiesu eksperta kategorisku atzinumu par paraksta viltošanu, Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir likumisks pamats pārskatīt pieņemto lēmumu.

Ja nav konstatējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad komersantam vai ieinteresētajai personai (piemēram, komersanta amatpersonai vai dalībniekam) ir iespēja vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ja ir pamats uzskatīt, ka ir aizskartas likumīgās intereses.

Kā ir citās Baltijas valstīs? Kā cīnās ar reiderismu Igaunijā un Lietuvā?

Mums nav šādas informācijas. Pieļaujams, ka gan Lietuvā un Igaunijā, gan citās ES valstīs notiek reiderisma gadījumi, tikai, iespējams, atšķiras metodes kā tas tiek veikts.

Vispārīgi runājot, katrai valstij ir citādāka tiesiskā sistēma, tāpēc arī pastāv citādāki veidi reiderisma problēmu risināšanai. Piemēram, vairākās ES dalībvalstīs visi komercreģistra iestādei iesniedzamie dokumenti tiek iesniegti ar zvērinātu notāru starpniecību. Atsevišķās ES valstīs komercreģistra iestādei ir piešķirtas tiesas pilnvaras, tāpēc tā var izvērtēt arī faktiskos apstākļus un iesaistīto personu civiltiesiskos strīdus pirms jebkādu izmaiņu reģistrēšanas komercreģistrā. Ņemot vērā tiesību sistēmu tradīcijas, komercreģistra iestādes un citu valsts institūciju pilnvaras, Latvijai nav iespēju automātiski pārņemt citu valstu pieredzi.

Vai reideru aktivitāte Latvijā iedragā valsts reputāciju un kavē investīciju ienākšanu?

Šādas informācijas man nav. Tas vairāk būtu jautājums Ekonomikas ministrijai. Kopumā var piekrist, ka informācija par reiderisma gadījumiem kaut kādā mērā noteikti kavē investīciju ienākšanu Latvijā. To arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā ziņojumā norāda, ka Ventspils Naftas (Latvijas Kuģniecības, Latvijas Naftas tranzīts) un Liepājas Metalurga gadījumi varētu mazināt investori vēlmi investēt Latvijā.
 
Izsoles esot biežāk sastopamais segments reideru darbībām. Vai tā ir? Kāpēc? Vai elektronisko izsoļu ieviešana varētu izskaust reiderismu?

Reiderisms var izpausties ļoti dažādos veidos. Primitīvākais veids ir viltotu dokumentu iesniegšana komercreģistra iestādei. Piemēram, persona uz viltotu dokumentu pamata kļūst par vienīgo kapitālsabiedrības valdes locekli. Lai apietu esošo kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) tiesības, reizēm apzināti veikti pārkāpumi dalībnieku (akcionāru) sapulču sasaukšanas kārtībā vai notiek pārkāpumi pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas kārtībā. Var izmantot arī ļaunprātīgu maksātnespēju vai parādsaistību apliecinošo dokumentu viltošanu un prasības nodrošināšanas līdzekļus un šķietami, tieši pēdējā laikā šāda veida gadījumi ir pat vairāk dzirdēti plašsaziņas līdzekļos.

26.augustā, Ministru kabinets uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par elektronisko izsoļu ieviešanas iespējām spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā”. Jaunais mehānisms nodrošinās godīgu konkurenci izsoles dalībnieku vidū un padarīs to pieejamāku un ekonomiskāku, kā arī būtiski ierobežos tā saucamo izsoļu reiderismu.

Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka katru gadu tiek rīkotas ap septiņiem tūkstošiem nekustamā īpašuma izsoļu. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai šajā procesā tiktu sasniegts izsoles mērķis – pēc iespējas ātrāk un par lielāku cenu realizēt parādnieka mantu, izsoles dalībniekiem savā starpā sacenšoties, lai no pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem segtu piedzinēja prasījumus un parādnieka parādus.

Ir vairākas problēmas, kas raksturīgas klātienes izsolēm. Pirmkārt, izsolāmā objekta vērtības mākslīga samazināšana – izsolē piedalās personas, kuras veic saskaņotas darbības, piedāvājot citiem dalībniekiem pirms izsoles par noteiktu samaksu atturēties no solīšanas. Otrkārt, neieinteresētu personu piedalīšanās izsolē, mākslīgi paaugstinot izsolāmā objekta vērtību un tādējādi radot šaubas par izsoles norises likumību un zvērinātu tiesu izpildītāju vai maksātnespējas administratoru godprātību.

Lai to novērstu, Tieslietu ministrija ierosina klātienē notiekošās kustamās un nekustamās mantas izsoles pārcelt uz elektronisko vidi, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto normatīvo regulējumu. Tādējādi izmaiņas skartu tikai reģistrēšanos dalībai izsolē, solīšanas un solījumu pieņemšanu. Pārējā daļā saglabātos līdzšinējā Civilprocesa likumā paredzētā kārtība (īpašuma novērtēšana, izsoles izsludināšana, nosolītās summas samaksa, izsoles akta apstiprināšana u.c.). Izsoļu pārcelšana uz e-vidi arī nodrošinās iespēju tajās piedalīties personām neatkarīgi no viņu faktiskās atrašanās vietas, veicinot lielāku dalībnieku skaitu un ekonomējot dalības izmaksas.

Ja tiesu sistēmā ir „robi” – kas būtu jāuzlabo? Kāpēc?

Būtiski trūkumi tiesu sistēmas darbībā nav konstatējami. Vienlaikus Tieslietu ministrija nepārtraukti iniciē reformas, lai kopumā paātrinātu un uzlabotu tiesvedības procesus. Ir pētīts un skatīts, ko vēl vajadzētu mainīt, lai mazinātu reiderismu. Ir ļoti grūti cīnīties ar sekām, tāpēc vienkārši jāmazina visi iespējamo procesi, lai tas tik tālu nenonāktu.

Vai paredzēti grozījumi Maksātnespējas likumā, nosakot, ka maksātnespējas administratori ir tikai valsts administratori? Kā tas palīdzēs cīņā ar reiderismu?

Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru pielīdzināšanu amatpersonām, informēju, ka likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1187/Lp11) ir apstiprināts. Minēto likumprojektu iesniedza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un tas paredz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas, galvenokārt, attieksies uz uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu, proti, likumprojektā tiek piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām un uz tiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi, taču, ņemot vērā administratoru veicamo pienākumu specifiku un to, ka vairums administratoru šobrīd ir arī advokāti, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju veicamie pienākumi faktiski ir līdzīgi administratora pienākumiem, administratora amats būtu savienojams ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu advokātu profesiju. Tāpat piedāvāts noteikt, ka administratorus amatā ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors un administratori ne retāk kā reizi trīs gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu. Piedāvāts pastiprināt administratoru atbildību, tajā skaitā paredzot, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori ir saucami pie disciplināratbildības. Tāpat piedāvāts noteikt plašāku gadījumu spektru, kad administrators būtu atceļams no amata, tajā skaitā, pamatojoties uz Disciplinārkomisijas lēmumu.

Kopumā paredzams, ka šie mehānismi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.

Attiecībā uz reiderismu tādā izpratnē, kā uzņēmuma prettiesiska pārņemšana, jāsaka, ka maksātnespējas procesos šis jautājums nav aktuāls. Maksātnespējas procesos aktuāls jautājums ir izsoļu reiderisms, kad personas piesakās izsolēm un tajās nesola, tādējādi panākot otras izsoles rīkošanu, kas maksātnespējas procesā ir ar lejupejošu soli, tādējādi mākslīgi samazinot izsolāmā īpašuma cenu. Risinājums izsoļu reiderisma novēršanai ir e-izsoļu ieviešana, taču, tā, ka attiecībā uz maksātnespējas procesiem tas paredzams tikai ar 2016.gadu, šobrīd likumprojektā „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) (apstiprināts otrajā lasījumā) iekļautas normas, kas vērstas uz izsoļu reiderisma novēršanu, proti, ieviesta izsoļu dalības maksa, kā arī paredzēts, ka, ja persona piesakās izsolei, bet tajā nesola, izsoles nodrošinājums tai netiek atgriezts.
 
Vai un kādi būs grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar prasības nodrošinājuma pilnveidošanu? Kā tas ietekmēs tālāko lietu izskatīšanu?

Saeimai un Tieslietu ministrijai reaģējot uz sabiedrībai aktuālu jautājumu (šis jautājums īpaši kļuva aktuāls, ņemot vērā lietās, kas saistītas ar „NP Foods” grupu (Laima, Staburadze, Gutta u.c.), kā arī žurnāla “Ir” izdevēja AS “Cits medijs” piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli – kontu apķīlāšana (pēdējā gadījumā prasība tika nodrošināta lietā par goda un cieņas aizskaršanu), Saeima šā gada 11. septembrī ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likumā.

Gan Tieslietu ministrija, gan Saeima ir secinājusi, ka ar grozījumiem skartos jautājumus varētu atrisināt arī pašas tiesas, interpretējot tiesību normas atbilstoši tiesību pamatprincipiem un aktuālajai judikatūrai. Tādējādi nesaskatu problēmu tiesību normās, kas regulē prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, bet gan tiesību normu tiesiskā un pareizā interpretācijā atbilstoši arī vispārējiem tiesību principiem.

Tomēr, lai izslēgtu normu nepareizu piemērošanu un nodrošinātu vienveidīgas judikatūras veidošanos, likumdevējs pieņēma konkrētus grozījumus Civilprocesa likumā.

Vienlaikus nevar nepiekrist jautājuma būtiskumam, jo kontu apķīlāšana ir bīstams prasības nodrošinājuma līdzeklis, kura piemērošana ir pareizi un izsvērti jāvērtē, jo pretējā gadījumā var novest pie juridiskas personas komercdarbības apturēšanas vai pat maksātnespējas.

Pirmkārt, pieņemtie grozījumi paredz, ka kontu apķīlāšanu kā prasības nodrošinājuma līdzekli nav pieļaujams piemērot prasībās, kurās atlīdzība nosakāma pēc tiesas ieskata. Šādas ir pamatā lietas, kur tiek prasīta morālā kaitējuma atlīdzība. Šajās lietās tiesa, tikai izskatot lietu pēc būtības, var noteikt atlīdzināmā morālā kaitējuma apmēru, kas nereti ir atšķirīgs no tā, ko prasītājs sākotnēji pēc sava subjektīvā ieskata ir prasījis. Tāpēc šādas lietās, balstoties uz prasītāja norādīto summu, prasības nodrošināšanā ar kontu apķīlāšanu var pastāvēt īpaši riski. Tomēr šāds ierobežojums piemērot kontu apķīlāšanu, protams, neliedz citu prasības nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu.

Otrkārt, ar grozījumiem vairāk tiek uzsvērts tiesas pienākums, gan nodrošinot prasību, gan arī lemjot par prasības nodrošināšanas atcelšanu, vērtēt gan prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu (proti, prasības izredzes tikt apmierinātai), gan arī samērīgumu starp pušu interesēm.

Treškārt, grozījumi paredz attiecināt tos pašus nosacījumus, ko tiesai (ņemot vērā iesniegtos pierādījumus un pamatojumu) jāvērtē, lemjot par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu (prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums un samērīgums starp pušu tiesiskajām interesēm), arī uz šāda nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu.

Tāpat Tieslietu ministrija, papildus jau minētajiem grozījumiem, turpina strādāt pie prasības nodrošināšanas tiesiskā regulējuma turpmākas attīstīšanas, arī turpmāk uzlabojot tā piemērošanu praksē.

Ņemot vērā minēto, jau tuvākajā laikā darba grupā Civilprocesa likuma izstrādei plānots izvērtēt iespēju Civilprocesa likumā iestrādāt papildus nosacījumus, kas radītu precīzāku balansu starp prasības nodrošinājumu un iespējamajiem zaudējumiem, kas varētu rasties atbildētājam, tiesai izvērtējot nepieciešamību uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus atbildētājam. Tāpat vērtējama likuma papildināšana ar vairākiem zaudējumu nodrošināšanas veidiem, nosakot arī šķietamos izņēmuma gadījumus, kad šāda nodrošināšana nav piemērojama.

Kas tiks uzlabots tuvākajā laikā? Vai paredzami vēl kādi likuma grozījumi?

Būtiski ir uzsvērt, ka reiderisma izskaušana nevar notikt tikai ar normatīvo aktu grozījumiem. Reiderisma mazināšana ir neizbēgami saistīta arī ar krimināltiesisko efektivitāti, jo nereti reiderisma darbības ietver arī kriminālsodāmu rīcību dažās vai pat vairākās veiktajās darbībās (dokumentu viltošana utt.) un tāpēc tas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai visas tiesībsargājošas iestādes nodrošinātu soda neizbēgamību vainīgajām personām.

Tieslietu ministrijā ir izveidota pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei, kas arī nākotnē turpinās darbu un izvērtēs grozījumu nepieciešamību, lai mazinātu reiderisma iespējas.

Saistībā ar plānotajiem grozījumiem, pirmkārt, jāatzīmē, ka Tieslietu ministrijas pastāvīgā Komerclikuma darba grupa un Konsultatīvā padome konceptuāli jau ir atbalstījusi ideju, ka Uzņēmumu reģistrs noteiktos gadījumos varētu pieņemt „iesaldēšanas rīkojumu”, ja ir saņemts ieinteresētās personas iesniegums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem. Šāds iesaldēšanas rīkojums praktiski ir iespējams sasaistē ar jauno (no 01.01.2014.) Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu – Uzņēmumu reģistrā pieteikto izmaiņu ziņotājs. Ja komersanta amatpersona vai dalībnieks zina, ka nekādu pieteikumu nav iesniegusi vai arī nav piedalījusies lēmuma pieņemšanā, vai arī zina, ka dokumentos norādītās ziņas ir citādi nepatiesas, tad tam ir iespēja nekavējoties reaģēt un iesniegt Uzņēmumu reģistram iesniegumu, lūdzot atlikt reģistrāciju. Uzņēmumu reģistrs uz noteiktu termiņu atliek lēmuma pieņemšanu, lai personai ir iespēja vērsties tiesā un lūgt attiecīgu prasības nodrošinājumu (pagaidu noregulējumu). Ja Uzņēmumu reģistrs pēc noteiktā termiņa nesaņem tiesas noteiktu ierobežojumu veikt attiecīgo ierakstu komercreģistrā vai tiesa neapmierina pieteicēja lūgumu, tad Uzņēmumu reģistrs reģistrē sākotnēji saņemto pieteikumu. Būtībā sūdzības iesniedzējam tiks piešķirtas tiesības vienpusēji lūgt lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu, jo Uzņēmumu reģistrs nevērtēs, vai iesniegumā norādītie fakti ir patiesībai atbilstoši.

Otrkārt, līdzīgi kā SIA dalībnieku reģistrācijai jau ir veikta reforma ar 2013. gada 1. jūliju grozījumiem, arī akciju sabiedrību regulējums ir plānots pārskatīt. Tā, piemēram, akcionāru reģistra vešanas jautājums jau ir izvirzīts kā Tieslietu ministrijas risināmais jautājums, taču ņemot vērā Tieslietu ministrijas prioritātes 2014.gadā un 2015.gada pirmajā pusē (OECD un Latvijas Prezidentūra), darbs pie grozījumu izstrādes tiks uzsākts 2015.gada otrajā pusē.

Autors: reiderisms.com redakcija

Komentēt.