Reiderisma ietekme uz Latvijas ekonomiku un investīciju drošību
28 Feb, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 5 komentāri.

Ik gadu dažādos politikas plānošanas dokumentos un valdības deklarācijās kā viens no mērķiem tiek norādīta ārvalstu investīciju piesaiste un investīciju vides uzlabošana.

Šo mērķi tiek mēģināts sasniegt ar dažādiem līdzekļiem. Piemēram, Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģiju 2011.–2015. gadam” [1] kā viens no pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai norādīta starptautiski atpazīstamu reitingu uzlabošana.

Un tas nav nekas pārsteidzošs – potenciālo investoru viedokli par Latviju veido tieši publiski pieejamā informācija par valsts uzņēmējdarbības vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un arī valsts starptautiskie reitingi.

Vienlaikus nav noslēpums, ka vairākos uzņēmējdarbības vidi raksturojošos rādītājos Latvija joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm Lietuvas vai Igaunijas. Tā, piemēram, Pasaules ekonomikas foruma Pasaules valstu konkurētspējas ziņojumā 2014.–2015. gadam Latvija attiecībā uz normatīvā regulējuma efektivitāti strīdu risināšanā atrodas tikai 116. vietā, kamēr Lietuva – 84., bet Igaunija – 39. vietā. Arī pagājušā gada nogalē Pasaules Bankas publicētajā pētījumā “Doing Business 2014” Latvijas rādītāji kopumā joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm (Latvija ierindojās 24. vietā, kamēr Igaunija – 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā).

Ņemot vērā līdzīgo ģeogrāfisko novietojumu un kopējo situāciju, potenciālais investors starp trijām Baltijas valstīm visbiežāk izvēlēsies veikt investīcijas tajā valstī, kas piedāvās ieguldījumiem piemērotāku un drošāku vidi.

Kā uzsvērts Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam, [2] veiktās investoru aptaujas liecina, ka viņu uzvedību un lēmumu pieņemšanu lielā mērā ietekmē Latvijā pastāvošie riski, kas saistīti ar ēnu ekonomiku un neformālās ietekmes zonām. “Kā viens no būtiskākajiem Latvijas uzņēmējdarbības vides trūkumiem ir salīdzinoši neefektīvā tiesu sistēma. [..] Tiesvedības procesa nesakārtotība tiek saistīta ar tādām problēmām kā ilgstoši civiltiesiskie procesi, normu neviennozīmīga interpretācija, procesuālās nepilnības, kas ir augsne korupcijas riskam.” [3]

Tādējādi viennozīmīgi secināms, ka drošību garantējošas un efektīvas tiesību aizsardzības un piemērošanas sistēmas esamība valstī ir viens no galvenajiem kritērijiem investēšanas lēmuma pieņemšanā. Nedroša uzņēmējdarbības vide un nestabilitāte kopumā kavē investīciju piesaisti.

 Reiderisms – nedrošas uzņēmējdarbības vides pazīme

Saistībā ar Latvijas investīciju vidi jāmin pēdējā laikā viena no aktuālākajām problēmām – uzņēmumu reiderisms, [4] ar to domājot gan uzņēmuma sagrābšanu, iegūstot uzņēmuma daļas (akcijas), gan uzņēmuma aktīvu – nekustamā īpašuma, kustamās mantas – iegūšanu. Skaļu publicitāti pēdējā laikā guvuši tādi gadījumi kā SIA “Winergy” izvairīšanās no saistību pildīšanas pret “Nordea” banku, [5] žurnāla “Ir” izdevēja AS “Cits medijs” kontu apķīlāšana, kuras rezultātā Saeimas Juridiskā komisija nolēma uzņemties iniciatīvu Civilprocesa likuma grozījumu sagatavošanā, lai ar Civilprocesa likumā noteiktu prasības nodrošinājuma līdzekļu palīdzību netiktu īstenoti gan reiderisma gadījumi, gan arī apdraudējums vārda brīvībai. [6]

Tas nav noslēpums, ka tā dēvētie reideri uzņēmuma pārņemšanai izmanto dažādas metodes, sākot no šķietami tiesiskām līdz klaji prettiesiskām – piemēram, izmanto valsts institūcijas un tiesībsargājošās iestādes, mazākuma dalībnieka vai akcionāra tiesības, lielas uzkrātas parāda summas (vienlaicīgi iesniedzot visus prasījumus), personīgus sakarus ar amatpersonām, kā arī veicot, piemēram, dokumentu viltošanu, sabiedrības amatpersonu vai pārstāvju ietekmēšanu, izveidojot fiktīvas saistības.

Savukārt ar reiderisma sekām uzņēmums var cīnīties gadiem un nereti nesekmīgi. Lai efektīvi ierobežotu reiderisma gadījumus, ir jābūt gan tiesiskai, gan praktiskai iespējai efektīvi risināt situāciju, apstrīdēt fiktīvo darījumu vai dokumentu viltojumu, uz kura pamata tiek veikta uzņēmuma pārņemšana, turklāt saprātīgā laika termiņā, nevis pēc vairākiem gadiem, kad uzņēmuma aktīvi jau vairs nepieder uzņēmumam. Šeit situācijas risināšanas ātrumam ir ārkārtīgi būtiska nozīme – un ne tikai attiecībā uz paša uzņēmuma aktīvu saglabāšanu un aizsardzību, bet arī lai nosargātu Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju.

Kā jau Ārvalstu investoru padome Latvijā gadu no gada uzsver savos pozīcijas ziņojumos, plānojot nākotnes investīcijas, jebkurš investors vienmēr izvērtēs valsts normatīvo regulējumu un tā stabilitāti, valsts nodokļu politiku un tās prognozējamību, kā arī tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas efektivitāti. [7] Ja publiskajā telpā pieejamā informācija par valsti liecina par atkārtotiem uzņēmumu aktīvu sagrābšanas gadījumiem, nespēju efektīvi novērst vai risināt šīs situācijas, ir naivi sagaidīt ieguldījumu apjoma pieaugumu Latvijas uzņēmējdarbības vidē.

 Cīņā ar reiderismu nepieciešams komplekss risinājums

Attiecībā uz iespējamiem uzlabojumiem reiderisma gadījumu novēršanai uzskatu, ka nepieciešams komplekss risinājums un jādarbojas vienlaicīgi trīs virzienos: nodrošinot vienveidīgu tiesību normu piemērošanu; iespējams, veicot papildu institucionālas izmaiņas; kā arī risinot normatīvajā regulējumā konstatētās problēmas.

Latvijas tiesiskās sistēmas kvalitāti nosaka ne tikai likuma normas, bet arī šo normu piemērošanas prakse, kuras veidošana ir tiesu, maksātnespējas procesa administratoru, Uzņēmumu reģistra un arī šķīrējtiesu rokās. Ja tiesību aizsardzības iestādes, neraugoties uz pietiekamu normatīvo bāzi, faktiski ir administratīvi vājas, cīņa ar reiderisma gadījumiem ir neefektīva. Tādējādi neatliekami jāatrisina jautājums par vienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu atbilstoši likuma garam un mērķim.

Varam runāt arī par papildus institucionālo izmaiņu ieviešanu, ņemot vērā, ka līdz šim jau vairākkārt ticis norādīts uz nepietiekamu tiesību piemērotāju kompetenci komercjautājumos un ir izskanējis aicinājums veidot atsevišķu komerctiesu. Kā pozitīvu piemēru var minēt grozījumus Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā pērn un ir virzīti uz tiesu specializāciju, proti, lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem no 2013. gada 1. jūlija izskata Jelgavas tiesa.

Attiecībā uz normatīvā regulējuma izmaiņām likumdevējs jau ir gan veicis, gan turpina darbu pie normatīvās vides sakārtošanas – Komerclikumā no 2013. gada 1. jūlija ir ieviestas stingrākas prasības saistībā ar pieteikumiem Uzņēmumu reģistram par izmaiņām kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijās; tiek mēģināts sakārtot šķīrējtiesu darbību, pieņemot Šķīrējtiesu likumu; pieņemti apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā.

Reiderisma gadījumu novēršanai nav viens “brīnumlīdzeklis” – lai novērstu reiderisma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas un investīciju drošību, nepieciešams komplekss risinājums, kas ļautu efektīvi cīnīties un rast risinājumu tai situācijai, uz kuras pamata notiek uzņēmuma prettiesiska pārņemšana, uzņēmuma mantas vai tiesību iegūšana.

________________________________________________________________
[1] Informatīvais ziņojums “Par Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģiju 2011.–2015. gadam”. Pieejams:http://www.bra.lv/images/editor/EM%20zinojums%20Par%20arvalstu%20tieso%20investiciju%20piesaistes%20strategiju%202011_-2015_g.docx.
[2] Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2013.–2019. gadam. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4376.
[3] Turpat.
[4] Ar to saprotot Latvijā pieņemto šī termina izpratni – uzņēmuma daļu (akciju) vai tā aktīvu sagrābšanu vai šādas darbības uz juridiski apšaubāmiem vai prettiesiskiem pamatiem.
[5] “Winergy” parādā “Norvik” bankai aptuveni 16,5 miljonus eiro. Pieejams: http://www.db.lv/finanses/bankas/winergy-parada-norvik-bankai-aptuveni-16-5-miljonus-eiro-401959.
[6] Juridiskā komisija iniciēs Civilprocesa likuma grozījumus reiderisma apkarošanai. Pieejams: http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/22463-juridiska-komisija-inicies-civilprocesa-likuma-grozijumus-reiderisma-apkarosanai.
[7] Ārvalstu investoru padomes Investīciju drošības un aizsardzības darba grupas pozīcijas ziņojums. Pieejams:http://www.ficil.lv/faili/HC2014/2_14%2005%2030%20Investiciju%20drosiba%20un%20aizsardziba.pdf.

Avots: žurnāls “Jurista Vārds”, 21.10.2014.
Autors: Māris Vainovskis, Mg.iur., Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts
Raksta pamatā – prezentācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras konferencē “Reiderisms Latvijā – tā ietekme uz biznesa vidi un investīciju drošību. Kā cīnīties pret reiderismu” šā gada 29. septembrī.

Komentēt.