Sabiedrisko drošību un kārtību apdraudošās būves – grausti
28 Feb, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 95 komentāri.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija daudzstāvu jaunbūvi pie sagruvušās “Maxima” Zolitūdē jūnijā klasificēja kā graustu un piešķīra tai A kategoriju. Tas nozīmē, ka šī ēka ir bīstamā tehniskā stāvoklī, apdraud cilvēku drošību, un ir nekavējoši jānojauc. Ēkas īpašnieksSIA Homburg Zolitude šādam slēdzienam nepiekrita, un norādīja, ka viņu kā investora tiesības esot aizskartas un veiktais ieguldījums apdraudēts, tādejādi nonākot pretrunā savstarpēji noslēgtajam līgumam starp Latvijas Republiku un Nīderlandes Karalisti par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Ēka Zolitūdē ir Latvijā zināmākais grausts, ap kuru nerimst kaislības, taču graustu un degradētu teritoriju mūsu valstī netrūkst.

Ko par graustu sakārtošanu saka Būvniecības likums un citi normatīvie akti, komentē Latvijas Juristu apvienības locekle, Mg.iur. Barba Girgensone.

Būvniecības likuma 7.panta 2.daļas 1. punktā ir teikts, ka pašvaldība pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu.

Rīgas domes Īpašuma departaments 2011.gadā sadarbībā ar Rīgas pilsētas izpilddirekcijām, Rīgas pilsētas būvvaldi un pilsētas iedzīvotājiem ir veicis saimnieciski neizmantoto, sabiedrisko drošību un pilsētas ainavu bojājošo ēku (būvju) apzināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, apsekojot 600 objektus, un izstrādājis sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī ainavu bojājošo ēku klasifikācijas sistēmu.

Ir ticis definēts, ka šīs sistēmas izpratnē Grausts – neapdzīvota vai saimnieciskajai darbībai neizmantota kapitāla rakstura būve, kurai būtiski bojātas nesošās vai norobežojošās konstrukcijas, kas padara būves atjaunošanu tehniski neiespējamu vai ekonomiski neizdevīgu, kā arī netiek ievērotas šādu būvju uzturēšanai izvirzītās prasības vai ilgstoši ir pārtraukta iesāktas būvniecības ieceres realizācija, un šādas būves vizuālais izskats bojā pilsētas ainavu.

Tātad grausti tiek klasificēti kā:

1) Sabiedrisko drošību un kārtību apdraudošas būves (grausti) , pie kurām pieder –
a)  Grausti ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi (bīstami grausti), tai skaitā, nepabeigtās celtniecības objekti – būves ar būtiski bojātām tās telpisko noturību nodrošinošām nesošām vai norobežojošām konstrukcijām, kuru telpiskās noturības zuduma seku rezultātā var notikt pilnīga vai daļēja būves pašsabrukšana vai radīts apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, vai trešo personu veselībai un dzīvībai.
b) Grausti, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu – būves, kuru uzturēšanā netiek ievērotas pašvaldības saistošo noteikumu prasības nekustamo īpašumu uzturēšanai, tajās brīvi var iekļūt nepiederošas personas, ēkās vai īpašuma teritorijā tiek uzkrāti dažāda veida atkritumi, ir apdraudēta sabiedriskā kārtība.
2) Pilsētas ainavu bojājošas būves, pie kurām pieder –
a) Būves, kurām ir veikta pilnīga vai daļēja konservācija, tomēr nav novērsta pilsētas ainavu bojājošā ietekme un būve ir būtisks pilsētas ainavu un pilsētvidi ietekmējošs elements.
b) Būves, kuras tiek uzturētas kopumā ievērojot normatīvo aktu prasības, ir veikta šo objektu konservācija, kas nodrošina konstrukciju noturību ilgtermiņā, bet ilgstoši netiek veikta to pilna atjaunošana vai ilgstoši pārtraukta būvniecības ieceres realizācija, kas rada iespēju, ka būves tehniskais stāvoklis pasliktināsies un būs nepieciešams organizēt papildus pasākumus tās konservācijai.

Tā paša Būvniecības likuma 7.panta 2.daļas 1. punkta kontekstā ir izveidojusies neviennozīmīga tiesu prakse, kad Administratīvajā tiesā tiek apstrīdēti pašvaldību lēmumi, par rīcību ar būvēm, kuru pazīmes minētas norādītajā likuma pantā.

Piemēram, ar Rīgas domes Īpašuma departamenta 2013.gada 21.janvāra lēmumu Nr.1-10/DI-13-39-ap ēkām Rīgā /…/  noteikts vidi degradējošas un cilvēku drošību apdraudošas būves statuss, lēmums apstrīdēts un 2014.gada 9.janvārī Administratīvā rajona tiesa taisa spriedumu, kurā cita starpā tiek norādīts, ka:

Virknē tiesību normu ir noteikti ierobežojumi personas rīcībai ar tai piederošo mantu, tāpat kā ir noteikti tiesiskie ietvari, kas jāievēro, lai personas īpašums būtu drošs, tas nenodarītu kaitējumu videi, kā arī personu dzīvībai vai veselībai. Attiecīgi tiesību normas noteic arī pienākumu, kas personai jāveic nepienācīgas sava īpašuma uzturēšanas rezultātā. Prasības nodrošināt īpašuma uzturēšanu pienācīgā kārtībā tiek noteiktas arī pašvaldību saistošajos noteikumos. Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un dzīvokļos: noslēdz, aizmūrē vai aiznaglo logus un ieejas durvis, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos tur; nepieļauj atsevišķu būvelementu nokrišanu publiskajā ārtelpā; nodrošina ēkas atbilstību ugunsdrošības noteikumu prasībām; ja neapdzīvotās un saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkas un dzīvokļi atrodas gar ielām vai pret publisko ārtelpu, jāveic ēkas konservācija veidā, kas nodrošina ēkas konstrukciju noturību ilgtermiņā un novērš pilsētas ainavas bojāšanu, nepieciešamības gadījumā izstrādājot konservācijas projektu un saskaņojot to Rīgas pilsētas būvvaldē; ja neapdzīvota un saimnieciskajai darbībai neizmantota ēka atrodas publiskajā ārtelpā un tās izskats bojā pilsētas ainavu, jānodrošina tās fasādes sakārtošana vai apsegšana ar dekoratīvu pārsegu, kas atveido fasādes zīmējumu, atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes norādījumiem; ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, būve.

Tāpat pašvaldība palielinātas nodokļu likmes noteikšanai – ar mērķi sakārtot vidi – ir kompetenta atzīt jebkuru no tās teritorijā esošajām būvēm par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu. Pašvaldībām ir pienākums kontrolēt, kā tiek uzturēti kārtībā pilsētas teritorijā esošie namīpašumi, attiecīgi nosakot pienākumu to īpašniekiem savest kārtībā vai nojaukt īpašumus, kuru būvkonstrukcijas ir bojātas vai kuri ar savu degradēto vizuālo stāvokli bojā apkārtējo ainavu, kā arī noteikt paaugstinātu nodokļa likmi objektiem, kas degradē vidi, ir sagruvuši vai apdraud cilvēku drošību. Pašvaldības kompetencē ir arī noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem objekts ir atzīstams par vidi degradējošu.

Komentēt.