Tiesību normu reakcija uz reiderismu kā problēmu praksē
28 Feb, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 218 komentāri.

Vēlos informēt par tiem reiderisma gadījumiem, kas ir veicinājuši grozījumu izstrādi Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Civilprocesa likumā, kas kopā tiek dēvēti arī par antireiderisma grozījumiem un kas stājās spēkā 2013. gada jūlijā.

Grozījumu izstrādes pamatā bija 2010.–2012. gada notikumi, kur bija iesaistītas tādas sabiedrības kā, piemēram, SIA “Dzintaru 42”, SIA aviokompānija “Konkors”, SIA “Neo”, SIA “Elagro Trade”, kur reiderisms notika ar parakstu viltošanu uz komercreģistra iestādei iesniedzamajiem dokumentiem.

Paraksta viltošanas gadījumos Uzņēmumu reģistrs jau iepriekš bija nostiprinājis praksi, kas ļāva reiderisma negatīvās sekas salīdzinoši ātri novērst, iesniedzot valsts atzīta tiesu eksperta atzinumu. [1] Tomēr neapšaubāmi bija jāveido preventīvs regulējums, lai mazinātu šāda veida reiderisma iespējas uz viltotu dokumentu pamata, nevis cīnītos tikai ar sekām.

Ministru kabinets ar 2012. gada 16. februāra rīkojumu apstiprināja valdības rīcības plānu, kurā kā viens no prioritāriem jautājumiem tika noteikts uzdevums veikt pasākumus investoru tiesiskās aizsardzības nostiprināšanai. Šā uzdevuma ietvaros Tieslietu ministrija izstrādāja antireiderisma grozījumus, kas tika iesniegti Saeimā 2012. gada 29. maijā un kas stājās spēkā jau 2013. gada 1. jūlijā. Minētie grozījumi Komerclikumā un likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” bija vērsti uz to, lai nostiprinātu izmaiņu izdarīšanas drošumu kapitālsabiedrībās, kā arī pamatkapitāla daļu atsavināšanas drošību.

Tā grozījumi ieviesa parakstu notariālu apliecināšanu (tajā skaitā parakstu apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā vai dokumentu parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu) uz tiem Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem, kas paredz būtiskākās izmaiņas sabiedrības darbības jautājumos (tajā skaitā dalībnieku sastāva izmaiņas, pārvaldes institūciju sastāva izmaiņas, statūtu grozījumi, pamatkapitāla izmaiņas).

Atbilstoši grozījumiem komercsabiedrība var izvēlēties piemērot vēl augstākus drošības noteikumus un paredzēt, ka parakstu notariālas apliecināšanas prasība ir attiecināma uz pilnīgi visiem sabiedrības dalībnieku sapulces pieņemtajiem lēmumiem, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram, un arī ka dalībnieku (akcionāru) sapulču norisi apliecina zvērināts notārs.

Komerclikuma grozījumi paredz arī stingrākas prasības SIA dalībnieku reģistram un konkrētākus nosacījumus kapitāldaļu atsavināšanas kārtībai. Plašāks izklāsts par būtiskākajiem Komerclikuma antireiderisma grozījumiem ir jau iepriekš sniegts žurnālā “Jurista Vārds”. [2]

Pēdējā laikā reiderisma izpratne ir kļuvusi jau daudz plašāka un nereti ar reiderismu saprot ne tikai tādu rīcību, kad prettiesiski ir iegūtas tiesības rīkoties kapitālsabiedrības vārdā, lai varētu brīvi rīkoties ar uzņēmuma aktīviem, tos izsaimniekot vai piesavināties, bet arī tādu rīcību, kad tiek izmantota ļaunprātīga maksātnespēja, fiktīvu darījumu slēgšana, parādsaistību apliecinošo dokumentu viltošana, stratēģisku prasību celšana, prasības nodrošināšanas līdzekļu piemērošana u.c. līdzekļi.

Universālu līdzekļu šāda veida darbību izskaušanai noteikti nav, un nebūtu iespējams tos arī atrast. Tāpēc t.s. antireiderisma grozījumu izstrādes laikā svarīgākais bija paredzēt risinājumu, kā civiltiesiskiem līdzekļiem novērst prettiesisku kapitālsabiedrības sagrābšanu, ja tā ir notikusi, pārkāpjot lēmumu pieņemšanas nosacījumus kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulcēs vai prettiesiski iegūstot sabiedrības kapitāldaļas. Uzņēmuma reģistra lēmuma atcelšana gadījumos, kad izmaiņas sabiedrībā vai daļu atsavināšanā ir notikušas, pārkāpjot lēmumu pieņemšanas kārtību, neatrisina strīdus jautājumu pēc būtības.

Tāpēc arī grozījumu paketē bija ietverti Civilprocesa likuma grozījumi, kuru mērķis bija nodrošināt ātru būtiskāko iekšējo sabiedrības strīdu atrisināšanu. Grozījumi Civilprocesa likumā no 2013. gada 1. jūlija ir ieviesuši speciālu tiesvedības kārtību lietām par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (Civilprocesa likuma 30.4 nodaļa). Jaunā tiesvedības kārtība paredz vairākus atšķirīgus tiesvedības noteikumus, lai ātrāk panāktu tiesisko noregulējumu šajos strīdu gadījumos, piemēram, tiek noteikta viena specializēta pirmās instances tiesa – Jelgavas tiesa; saīsināti termiņi lietas dalībniekiem un tiesai; nav apelācijas instances (pēc pirmās instances paredzēta uzreiz kasācijas instance); pamatā ir rakstveida process; ierobežota blakussūdzību iesniegšana; pienākums norādīt korespondences adresi Latvijā.

Izpētot Jelgavas tiesas praksi, kopumā var secināt, ka Civilprocesa likumā speciālā tiesvedības kārtības kapitālsabiedrību dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanai paredzētie ātrie termiņi sevi ir attaisnojuši, jo, lai arī Civilprocesa likumā šī tiesvedības kārtība ir spēkā nedaudz vairāk par gadu, tomēr jau divās lietās ir pieņemts Augstākās tiesas Senāta nolēmums – septiņu līdz desmit mēnešu laikā no “prettiesiskās” sapulces norises. Piemēram, no civillietas Nr. C15222413 izriet, ka SIA dalībnieku sapulce notika 2013. gada 29. jūlijā, bet jau 2014. gada 23. janvārī Augstākās tiesas Senāts pieņēma gala nolēmumu (atteica ierosināt kasācijas tiesvedību). Kopš grozījumu spēkā stāšanās līdz 2014. gada septembrim Jelgavas tiesā šajā tiesvedības kārtībā kopā ir iesniegti 22 pieteikumi, no kuriem septiņi ir apmierināti, astoņi – noraidīti, piecos– tiesvedība turpinās (divos gadījumos atteikts pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedība izbeigta).

Tādējādi lietu skaits pašlaik izskatās salīdzinoši mazs, jo sākotnēji Tieslietu ministrija prognozēja pat 150-200 šāda veida lietas gadā. Vienlaikus tas ļauj turpināt diskusiju, vai Jelgavas tiesā speciālajā kārtībā izskatāmo loku nevajag paplašināt. Turklāt Jelgavas tiesā vēl nav izskatīts neviens klajš reiderisma gadījums, jo šobrīd vairāk tiek risināti sabiedrību iekšējie strīdi. Savukārt tas varētu pozitīvi liecināt, ka pēdējā laikā šādi klaji reiderisma gadījumi ar fiktīvu sapulču norisi vai parakstu viltošanu, iespējams, nav nemaz notikuši. Proti, iespējams, ka jaunie antireiderisma grozījumi ir devuši efektu, lai šādu tiesvedības procesu būtu pietiekami maz.

Dažos vārdos arī par jaunākajiem 2014. gada septembrī pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likuma 138. un 140. pantā. Šie grozījumi ieviesa jaunu aspektu prasības nodrošināšanas regulējumā, proti, ka kontu apķīlāšanu kā prasības nodrošinājuma līdzekli nav pieļaujams piemērot prasībās, kurās atlīdzība nosakāma pēc tiesas ieskata. Grozījumi uzsvēra pienākumu tiesām vērtēt samērīgumu starp prasītāja un atbildētāja interesēm, gan lemjot par prasības nodrošināšanu, gan arī par nodrošinājuma atcelšanu. Šo grozījumu mērķis bija novērst normu nepareizu piemērošanu un nodrošināt vienveidīgas judikatūras veidošanos. Vienlaikus Tieslietu ministrijā turpinās darbs pie regulējuma iespējamas turpmākas attīstīšanas, kas veicinātu precīzāku balansu starp prasības nodrošinājumu un iespējamajiem zaudējumiem, kas varētu rasties atbildētājam.

Komersantiem arī pašiem jāveic preventīvi pasākumi reiderisma risku mazināšanai. Komersantiem pašiem ir jāizvērtē un jāsaprot, vai nebūtu lietderīgi plašāk izmantot likuma piedāvātās preventīvās iespējas, piemēram, attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu komercreģistra iestādei un dalībnieku (akcionāru) sapulču norišu apliecināšanu, paredzēt statūtos stingrākas drošības prasības, nekā to minimāli pieprasa Komerclikums. Tāpat komersantiem no 2014. gada 1. janvāra ir iespēja izmantot jauno Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu – saņemt komercreģistra iestādes paziņojumu par katru attiecīgā komersanta reģistrācijas lietā saņemtu pieteikumu. Piemēram, kapitālsabiedrības valdes loceklis vai dalībnieks var izmantot šādu pakalpojumu, lai veiktu monitoringu par kapitālsabiedrības iesniegtajiem pieteikumiem, kā arī varētu savlaicīgi reaģēt uz potenciāliem reiderisma mēģinājumiem.

Noslēgumā jāuzsver, ka tiesību aktu grozījumi nav pašmērķis un noteicošais līdzeklis reiderisma problēmas risināšanai. Reiderisma izskaušana nevar notikt tikai ar normatīvo aktu grozījumiem. Jāpievērš lielāka uzmanība tiesību piemērotājiem, arī tiesnešu mācībām, jāveic akadēmiski pētījumi un skaidrojumi, lai dažādu likumu un to grozījumu izvirzītie mērķi tiktu sasniegti praksē. Arī komersantiem jāveic organizatoriski pasākumi preventīvai reiderisma novēršanai un savlaicīgai reaģēšanai.

Visbeidzot, jāņem vērā, ka reiderisma mazināšana ir neizbēgami saistīta arī ar krimināltiesisko efektivitāti, jo nereti reiderisma darbības ietver kriminālsodāmu rīcību dažās vai pat vairākās veiktajās darbībās (dokumentu viltošana utt.), un tāpēc tas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai visas tiesībsargājošās iestādes nodrošinātu soda neizbēgamību vainīgajām personām.
__________________________________________________________
[1] Plašāk skatīt: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds, 6.10.2009., Nr. 40 (583).
[2] Plašāk skat.: Komerclikuma aktuālo – antireiderisma grozījumu būtība. Jurista Vārds, 9.07.2013., Nr. 27/28 (778/779).
Raksta pamatā– prezentācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras konferencē “Reiderisms Latvijā – tā ietekme uz biznesa vidi un investīciju drošību. Kā cīnīties pret reiderismu” šā gada 29. septembrī.

Avots: žurnāls “Jurista Vārds”, 21.10.2014.
Autors: Dagnija Palčevska, Mg.iur., Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore

Komentēt.