Viedoklis: Pašmāju «ārvalstu investora» darbībai bijušas smagas sekas
28 Feb, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 232 komentāri.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergylietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšoraMenard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

 Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Menard Port LLC Valsts kancelejā iesniegtās investīciju pretenzijas iemesls ir ASV ofšora vēlme iegūt noNP Business centre vairākuma akcionāra vairāk kā astoņus miljonus eiro tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzībai. Menard Port LLC pieder 33,33 minētā uzņēmuma kapitāldaļas, un jau kopš šā gada maija šis ASV ofšors uzsācis tiesu darbus. Ja sākumā Menard Port LLC gribēja «tikai» 5,3 miljonus eiro, tad tagad summa ir augusi – «ārvalstu investors» jau prasa vairāk kā astoņus miljonus.

Menard Port LLC sev piederošo 33,33% kapitāldaļu iegādei nav ieguldījis nevienu centu. Šīs daļas ASV ofšors ieguva kā atlīdzību par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona palīdzību uzņēmumam piederošās industriālās teritorijas ar ēkām un zemi iegādei Rīgā, Šampētera ielā 2a. Bankas kredītu šī īpašuma pirkšanai un uzņēmuma attīstīšanai, kā arī procentus par kredīta izmantošanu līdz pat šai dienai maksā tā vairākuma akcionārs. Vienīgais Menard Port LLC finansiālais ieguldījums NP Busines centre ir 2010. gadā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai ieguldītie 171 740 eiro. Vairākuma akcionārs tajā pašā laikā ieguldīja 343 054 eiro. Turklāt pamatkapitāla apmaksu Menard Port LLC vārdā veica Agnis Miķelsons, nevis pats Menard Port LLC.

Maksātnespēja kā ieguldījums?

Kādi ārvalstu investori slēpjas aiz ASV ārzonas kompānijas Menard Port LLC un cik liels bijis viņu pienesums Latvijas ekonomikai? Cik zināms, šā uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir Jana Miķelsone, bet tā patiesais labuma guvējs – zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons. Savukārt presē pieejamā informācija liecina, ka Menard Port LLC ieguldījums valsts ekonomikas attīstībā rezultējies ar AS Pilsētprojektsmaksātnespēju un ievērojamu problēmu radīšanu SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība.

Vēl 2008. gada nogalē akciju sabiedrībai Pilsētprojekts piederēja 412 SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS) akcijas. Šīs akcijas Pilsētprojektam deva tiesības uz 28% no LPS piederošās biroju ēku Rīgā, Skolas ielā 21. Minētā namīpašuma vērtība tolaik pārsniedza četrus miljonus eiro. Pilsētprojektaakciju īpašnieki galvenokārt bija pensijas vecuma arhitekti, un kā zināms no vēlāko tiesu lietu materiāliem, Mārcim Miķelsonam, viņa tēvam Agnim Miķelsonam un abu radiniekam Dzintaram Skujiņam, apejot pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības, izdevās daļu akciju uzpirkt un iegūt kontrolpaketi. Sekoja Pilsētprojektspadomes un valdes nomaiņa ar lojāliem cilvēkiem, bet akciju kontrolpakete nonāca Menard Port LLCpiederošā SIA Pilsetprojekts Invest īpašumā.

Pilsētprojekts aktīvus veidoja vairāk kā simts tūkstoši latu, ko uzņēmums avansa veidā bija saņēmis no Rīgas Valsts tehnikuma, nedaudz vairāk kā 33 tūkstoši latu no citiem pasūtītājiem un vairāk kā astoņsimts tūkstošus latu vērtās LPS kapitāldaļas. Uzņēmuma jaunā valde noslēdza bezprocentu aizdevuma līgumu ar Menard Port LLC piederošo SIA Stabu 8, un četros dažādos maksājumos pārskaitīja tam apmēram 105 tūkstošus latu. Pēc neilga laika SIA Stabu 8  izziņoja maksātnespēju.

Vēl pēc neilga laika ar šķīrējtiesas Ad Hoc lēmumu Pilsētprojekts piederošās 423 LPS kapitāldaļas kā kompensācija par SIA HFC-1 parāda samaksu 260 tūkstošu latu apmērā, tika nodotas SIA Pilsetprojekts Invest īpašumā. Arī SIA HFC-1 pēc preses ziņām ir saistība ar Mārci Miķelsonu – šā uzņēmuma daļas pilnībā piederēja SIA Beta 4, kurš, savukārt, bija M. Miķelsona un divu Īslandes iedzīvotāju īpašums. ASPilsētprojekts akcionāri uzskata, ka šķīrējtiesas lēmums tapis ar atpakaļejošu datumu par nenotikušu šķīrējtiesas procesu.

Kā nākamais sekoja notariālais akts, pēc kura AS Pilsētprojekts trīs dienu laikā apņēmās samaksāt HFC-1 240 tūkstošus latu. Tiesas gaitā pēc zvērināta revidenta atzinuma izrādījās – pēc iesaistīto uzņēmumu bilancēm spriežot, neviens nekādu parādu nav dzēsis. Rezultātā sekoja AS Pilsētprojekts maksātnespēja, bet 28 LPS kapitāldaļas nonāca Menard Port LLC piederošā SIA Pilsetprojekts Invest īpašumā.  Nākamais «ārvalstu investora» solis bija vēršanās tiesā pret LPS vairākuma akcionāriem.

Investīcijas «aizņemoties» un «būvējoties»

SIA Pilsetprojekts Invest ar tiesneses Sandras Meliņas lēmumu panāca balsstiesību liegumu vairākumam LPS kapitālu daļu īpašnieku un nomainīja uzņēmuma valdi. Par LPS valdes jauno priekšsēdētāju kļuva M. Miķelsona radinieks Dzintars Skujiņš. Jaunā valde noslēdza aizdevuma līgumu (ar 6% likmi mēnesī) ar Jaunzēlandes ofšoru Pegas Consulting Limited par 700 tūkstošiem latu, un kā nodrošinājumu ieķīlāja LPS piederošo ēku. Puses apstiprināja, ka vēl pirms līguma noslēgšanas aizdevējs izsniedzis aizdevuma daļu 260 tūkstošu latu apmērā. Nākamos 263 tūkstošus Pegas Consulting Limited kontā ieskaitīja Agnis Miķelsons un LPS jaunās valdes locekle Margarita Brikmane. Tiesas gaitā izrādījās, ka arī šā Jaunzēlandes investora patiesais īpašnieks ir Mārcis Miķelsons.

Tālāk sekoja 1,3 miljonus vērts līgums ar SIA T-Būvnieks par LPS īpašumā esošās ēkas renovāciju. Pusi no summas – apmēram 670 tūkstošus latu, LPS jaunā valde apņēmās izmaksāt avansā. Neskatoties uz to, ka SIA T-Būvnieks bija no būvkomersantu reģistra izslēgts uzņēmums ar negatīvu pašu kapitālu un 80 tūkstošus lielu nodokļu parādu, LPS jaunajā valde tam pārskaitīja no Jaunzēlandes ofšora saņemtos 260 tūkstošus latu, un pēc depozītu līgumu laušanas arī LPS kontos esošos 90 tūkstošus latu. Skaitās arī, kaT-Būvnieks no Pegas Consulting Limited esot  saņēmis vekseli vēl par 219 tūkstošiem, tomēr šis dokuments tiesas gaitā tā arī netika uzrādīts.

Drīz Pegas Consulting Limited izslēdza no Jaunzēlandes uzņēmuma reģistra, bet LPS «parādu» pārlika uz SIA Ventas līcis, kura to tiesas ceļā mēģināja piedzīt. Šajā tiesvedība lietā ir apturēta. Jāpiemin, ka arī saistībā ar LPS gadījumu «ārvalstu investoru» kontekstā minēti gan dokumentu, gan parakstu viltojumi.

Saistībā ar iespējamu krāpšanas shēmu pret SIA Latvijas projektēšanas sabiedrība VP ENAP 2011. gadā ir sākts kriminālprocess, kurā Mārcis Miķelsons un vēl četras personas atzītas arī par aizdomās turamajām.

Par kādu investīciju aizsardzību cīnāmies?

Bertolds Fliks investīciju pretenzijā prasīja kompensāciju par it kā atņemto īpašumu  – 50% uzņēmumāBaltijas Aviācijas sistēmas, kuram piederēja 47% aviokompānijā air Baltic. Spānijas mašīnbūves uzņēmuma CAF pretenzijas pamatā ir parakstītais, bet tā arī nenotikušais līgums par vilcienu piegādi.Wind One cīnās par SIA Winergy interesēm strīdā ar A/s Norvik banku, un nu arī Norvik banka izskata iespēju par investīciju pretenziju. Uzbekistānas uzņēmēji apgalvo, ka viesnīcu Royal Square Hotel &Suites un Garden Palace Hotel atņemšana ir ar viltotu dokumentu palīdzību realizēts reiderisms. Menard Port LLC savā pretenzijā norāda, ka Latvija atbilstoši Latvijas un ASV līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību noteikumiem «nav nodrošinājusi šī līguma noteikumu pilnvērtīgu izpildi attiecībā pret Menard Port LLC veiktajiem ieguldījumiem, pieļaujot uzņēmuma interešu un likumīgo tiesību pārkāpšanu». Par kādām konkrētām investīcijām ir runa? Cik lielus līdzekļus uzņēmums ieguldījis, cik daudz jaunas darba vietas radījis, un kādu labumu tā darbība nesusi Latvijas ekonomikai?

Zvērināts advokāts Agris Bitāns publikācijā Dienas Biznesā (Investīciju strīdu nevar uzsākt kurš katrs, 26.03.2014) skaidro: «Lai iespējamā investora veiktie pasākumi varētu tikt atzīti par investīciju, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem – noteiktam ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ievērojamai aktīvu vai naudas kontribūcijai, pienesumam valsts ekonomiskajā attīstībā un arī labai ticībai, kas ietver ieguldītāja veikto pasākumu izvērtēšanu pēc būtības». Kā redzams no Menard Port LLCmeitasuzņēmuma līdzšinējām darbībām AS Pilsētprojekts un LPS kontekstā, vienīgie reālie ieguvumi ir viena uzņēmuma maksātnespēja un kriminālprocess par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu darījumu slēgšanu starp vairākiem uzņēmumiem ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Vai tādas «investīcijas» mums ir vajadzīgas? Vai ofšora uzņēmumu, ar kura palīdzību vietējie darboņi izvērpj shēmas ir uzskatāms par ārvalstu investoru?

Autors: I. Bērziņa, portāls db.lv

Komentēt.