Zvērinātu advokātu padomes dīvainā objektivitāte
28 Feb, 2016. \\ Mans viedoklis. \\ 6 komentāri.

Pēc tam, kad Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) nolēma noraidīt astoņu iesniedzēju sūdzības par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona iespējamo advokāta konfidencialitātes neievērošanu un rupjiem advokāta ētikas pārkāpumiem un nevirzīt tās tālākai izskatīšanai Disciplinārlietu komisijā, rodas pamatotas šaubas par šīs institūcijas objektivitāti savu biedru darbības vērtējumā.

Lietas būtībā īsumā ir šāda – zvērināts advokāts, kurš ilgus gadus sniedzis juridisko palīdzību vairākiem koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem un ar sev piederošā uzņēmuma starpniecību, iespējams, pastarpināti ir arī viena koncerna uzņēmuma mazākuma akcionārs, pāris gadus pēc attiecību saraušanas šā uzņēmuma vārdā vērsies pret bijušo klientu tiesā, un vēlas piedzīt strīdus uzņēmuma saimnieciskajai darbībai neiedomājamu summu – astoņus miljonus eiro. Advokāta bijušie klienti lūdza Zvērinātu advokātu padomei izskatīt šo lietu, un tās pārbaudes materiāli arī tika izskatīti ZAP sēdē 2014. gada 26. augustā. Padome lēma nosūtīt lietu izskatīšanai Zvērinātu advokātu Ētikas komisijai, kura minētā advokāta darbībās konstatēja rupjus advokāta ētikas pārkāpumus, tajā skaitā arī advokātu galvenā principa – konfidencialitātes neievērošanu attiecībā pret bijušo klientu, un aicināja ZAP virzīt viņa darbības izvērtēšanu Zvērinātu advokātu Disciplinārlietu komisijai. ZAP, kas vēl augustā uzskatīja, ka minētā lieta noteikti jāskata Ētikas komisijā, 28. oktobrī pēkšņi nolēma, ka nesaskata iespēju disciplinārlietas ierosināšanai, turklāt norādīja, ka disciplinārsodu saskaņā ar Advokatūras likumu var uzlikt ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas. Kas notika šo divu mēnešu laikā no augusta līdz septembrim, mēs, visticamāk, nekad neuzzināsim. Tomēr ZAP lēmumā ir dažas dīvainības, kuras liek aizdomāties par šāda lēmuma iemesliem. Pirmā un galvenā ir neskaidrība ar noilguma piemērošanas termiņu. Vai tas skaitāms no laika, kopš zvērināts advokāts vairs nesniedz pakalpojumus klientam, vai tomēr kopš brīža, kad, iespējams, izmantojot sadarbības laikā iegūto konfidenciālo informāciju, viņa uzņēmums cēla prasību tiesā? Otrā dīvainība – ZAP uzskata, ka advokāta draudi vienam no minētā koncerna ārzemju partneriem par pirms vairākiem gadiem notikuša darījuma detaļu publiskošanu, ir ētiskas dabas pārkāpums, tomēr disciplinārpārkāpuma sastāva šajās darbībās nav. ZAP arī norāda, ka tā kā sākta tiesvedība, Padome atturēsies paust savu viedokli, lai kādai no tiesu lietās iesaistītajām pusēm neradītu priekšrocības. Visai dīvaina loģika – ZAP lūgts izvērtēt tieši to, ka, iespējams, bijušā klienta konfidenciālā informācija izmantota prasības pieteikumā tiesvedības sākšanai, bet ZAP uzskata, ka tieši tiesvedība ir šķērslis atzinuma sniegšanai.

Komentēt.