Kravaļa laiks muitā beidzies
04 Apr, 2016. \\ Pa pēdām. \\ 251 komentāri.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktore 29. februārī atbrīvoja savu vietnieku – Muitas pārvaldes vadītāju Tāli Kravali. Oficiālais iemesls – Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam un viņš nav lūdzis to pagarināt. Tā kā VID vadītāja vietnieka amatā bez šādas pielaides nav iespējams strādāt, pieņemts lēmums Kravali atbrīvot no amata. Pats Kravalis šo lēmumu sola pārsūdzēt Finanšu ministrijā. Tikmēr ar ģenerāļa Kravaļa vārdu saistīti vairāki skaļi skandāli, no kuriem zināmākais – viņa loma Vladimira Vaškeviča lietā.

Muitā Tālis Kravalis sāka strādāt vēl 1987. gadā kā Rīgas muitas inspektors. Bijis Muitas departamenta muitas kravu pārvadāšanas daļas vadītājs un Muitas departamenta direktora vietas izpildītājs. 1995. gadā iecelts par VID Muitas departamenta direktoru, bet  1996. gadā stājies VID Muitas pārvaldes direktora amatā. 1996. gada decembrī iecelts par toreizējā Muitas pārvaldes priekšnieka Normunda Niedola vietnieku, šo amatu saglabājis arī abu nākamo muitas priekšnieku – Aivara Krastiņa un Kalvja Vītoliņa laikā. Pēc tam, kad pret K. Vītoliņu 2003. gadā ierosināja disciplinārlietu par iespējamiem pārkāpumiem gaļas kontrabandas lietā un atstādināja no amata, Kravalis uzņēmās Galvenās muitas pārvaldes direktora pienākumu pildīšanu. Pēc K.Vītoliņa atbrīvošanas viņš šajā amatā arī palika.

Viens no 2011. gada skaļākajiem notikumiem bija Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča aizturēšana par 50 000 eiro liela kukuļa došanu kādai augstai VID amatpersonai. Vēlāk atklājās, ka minētā amatpersona ir VID Muitas pārvaldes direktors Kārlis Kravalis, un kukulis dots, lai viņš pievērtu acis  kādā kontrabandas apkarošanas gadījumā. Tika ziņots, ka Vaškevičs vēlējies nokārtot kādam uzņēmējam Rīgas brīvostā radušās problēmas, taču kā Finanšu ministrijas amatpersonai viņam nebijis tādu pilnvaru, kādas bija Kravalim. Vaškeviča atstāto maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, Kravalis savā automašīnā “LandCruiser” atradis 2010. gada 26. decembrī, taču tiesībsargājošajām iestādēm viņš par to ziņoja tikai pēc nepilnām divām nedēļām. Šajā laikā viņš divas reizes ticies un runājies ar Vaškeviču, jo, kā pats vēlāk skaidroja – gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā. Prokuratūra vēlāk secināja –  “tas apstāklis, ka Tālis Kravalis ieradās KNAB un labprātīgi paziņoja par notikušo, par ko nebija informācijas tiesībaizsardzības iestādēm, dod pamatu atbrīvot viņu no kriminālatbildības. (..) Kravaļa darbībās, kaut arī ārēji tās ir līdzīgas noziedzīga nodalījuma — kukuļņemšanas — objektīvām pazīmēm, nav noziedzīga nodarījuma pazīmju kopuma, jo nav prettiesiskuma, līdz ar to izslēdzot personas sodāmību un vainīgumu”. Savukārt Vaškevičs vēlāk lūdza sākt kriminālprocesu pret pašu Kravali par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu. Šī sūdzība gan palika bez ievērības.

Gadu pēc šiem notikumiem valdība nolēma piešķirt pulkvedim Kravalim un Finanšu policijas pārvaldes direktoram Kasparam Čerņeckim ģenerāļa dienesta pakāpes. Kā norādīja toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, “pašlaik ir būtiski cīnīties pret ēnu ekonomiku un kontrabandu un gan Kravalis, gan Čerņeckis savā darbā ir parādījuši atzīstamus rezultātus un devuši personīgo pienesumu, motivējot viņu vadītos dienestus.”

Tomēr jau 2014. gada vasarā Tāļa Kravaļa vārds tika ierauts jaunā skandālā – šoreiz par dienesta stāvokļa izmantošanu, lai traucētu izmeklēt viņa māsas lomu viltoto drēbju kravas lietā. Minētā krava – divas kravas automašīnas ar dārgu zīmolu apģērbiem – Terehovas muitas kontroles punktā no Krievijas iebrauca 2014. gada jūnijā. Muitniekiem radušās aizdomas, ka preces ir viltojumi, tāpēc krava aizturēta. Aizdomu pārbaudīšanai pieaicināts Eiropas Antikontrafakta tīkla pārstāvis no Rīgas, kurš konstatējis, ka krava patiešām ir viltojums, un muitnieki noformējuši attiecīgu protokolu. Saskaņā ar likumu apģērbu viltojumi ir konfiscējami un iznīcināmi, taču tā nenotika. Krava Terehovā nostāvēja nedēļu, kad muitnieki negaidot mašīnas palaiduši, jo it kā noskaidrojies, ka krava tomēr paredzēta transportēšanai ārpus ES – no Krievijas uz Ķīnu tranzītā caur Latviju. VID sāka dienesta pārbaudi, un noskaidrojās, ka Latgales muitas darbinieki pārtraukuši administratīvo lietvedību pēc tam, kad no Rīgas muitas Riska vadības daļas saņēmuši rīkojumu ļaut kravai turpināt ceļu. Lietā bijusi iesaistīta Muitas pārvaldes vadītāja Kravaļa māsa Baiba Trukšāne. Finanšu policija sāka kriminālprocesu, un Trukšāne tika atstādināta no amata. Finanšu policijas izmeklētāji apgalvoja – viņiem esot pierādījumi, ka Kravalis izmantojis savu dienesta stāvokli, lai traucētu izmeklēt viņa māsas lomu viltoto drēbju kravas atbrīvošanā. Savukārt Kravalis izteicās – vēršoties pret viņa māsu un citiem muitniekiem, finanšu policisti kārto attiecības, kuras varētu risināt, lietas vienkārši izrunājot.

  1. gada pavasarī Finanšu policijas iekšējās drošības dienests aizturēja divus augsta ranga Muitas darbiniekus – Tāļa Kravaļa vietnieku Aivaru Eglīti un Tranzītdaļas vadītāju Juri Āzeru par tranzīta deklarāciju anulēšanu ne tādā veidā, kā to prasa normatīvie akti. Kāds uzņēmējs bija uzrakstījis iesniegumu, ka preces tranzītā neved, un ticis sagatavots lēmums par deklarāciju anulēšanu. Finanšu policijas ieskatā šādas darbības bijušas prettiesiskas. Par notikušo sākts Kriminālprocess pēc Krimināllikuma 317.panta 3.daļas – par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā rezultātā iestājušās smagas sekas.

Vienlaikus ar šiem notikumiem izskanēja informācija, ka Latvija Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali iesaka Ukrainas galvenā muitas vadītāja amatam. Toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka lēmums nav saistīts ar nesen atklātajiem muitas amatpersonu pārkāpumiem, tāpat tas nenozīmējot arī to, ka Latvijai būs jāmeklē jauns Muitas priekšnieks, jo Kravaļa amata vieta tikšot saglabāta. Tomēr Kravalis uz Ukrainu neaizbrauca, bet 2015. gada oktobrī tika sākta disciplinārlieta par vairākām epizodēm, tai skaitā par to, vai tranzīta nozarē procedūras Latvijā ieviestas atbilstoši ES regulai. Vienlaikus tikšot pārbaudīti arī Kravaļa izteikumus, kuri “nespodrina VID tēlu”. Tiesa, par kādiem īsti izteikumiem ir runa, VID nekonkretizēja.  Saistībā ar disciplinārlietu Kravali atstādināja no amata. Šobrīd pret T.Kravali ierosinātas trīs disciplinārlietas. Savukārt 2016. gada janvārī VID Finanšu policijas pārvaldē pret muitas šefu sāka kriminālprocesu, pagaidām izmeklēšanas interesēs plašāka informācija par to sniegta netiek. Saskaņā ar paša Kravaļa teikto, kriminālprocess saistīts ar ierobežotas informācijas izpaušanu, un viņam piemērots aizdomās turamā statuss.

Komentēt.